Dienas ziņas

Dienas īsziņas 17.12.18

Dienas ziņas

Mediķiem janvārī pieaugs algas

Latgales mežos dzeltē egles

Bažījas par kalstošām eglēm Latgales mežos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Pagājušā gada plūdi Latgalē postu nodarījuši ne tikai lauksaimniekiem, bet arī mežsaimniekiem. Lielo lietavu skartajās mežu teritorijās sākušas kalst egles. Privāto mežu īpašnieki steidz bojātos kokus izzāģēt, kamēr zaudējumi vēl nav pārāk apjomīgi, taču „Latvijas Valsts mežu” pārstāvji aicina nesteigties ar šādu problēmas risinājumu.

Pagājušā gada rudenī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā meži bija pārplūduši lielo lietavu dēļ. Un šogad plūdu sekas manāmas šeit augošajās eglēs.

Gaigalavas pagasta mežu uzraugs Mārtiņš Armuška šī gada pavasarī ieraudzīja, ka „Latvijas Valsts mežu” apsaimniekotajās mežu teritorijās kalst egles. Drīz vien dzeltēt sākušas egles arī viņam piederošajā īpašumā blakus valsts mežam.

"Pagāja kāda nedēļa, divas, un tās, kas bija jau iesākušas dzeltēt, vienkārši apbira. Ne tikai lielās egles paliek dzeltenas, bet arī jaunaudzes," skaidroja Armuška.

Viņš ir nobažījies, ka pārmērīgā mitruma dēļ egles skārusi slimība, kas strauji izplatās uz priekšu. Viņaprāt, gan valsts, gan privāto mežu teritorijās jāveic sanitārās izlases cirte, kamēr zaudējumi vēl nav pārāk lieli. Ja nelīdzēs tā, kā vienīgo risinājumu Armuška redz kailcirti.

"Ir kaut kāds izveidojies perēklis, kalstošo koku perēklis, kur ir gan kaitēkļi, gan cieš koki no pārmērīgā mitruma. Valsts mežs nav siltumnīca, tik un tā robežojas ar privātajiem mežiem. Cieš arī blakus īpašnieki. Tajā skaitā es," uzsvēra Armuška.

„Latvijas Valsts mežu” Ziemeļlatgales reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Dainis Rudzīts aicina mežu īpašniekus nesteigties ar koku izzāģēšanu, bet gan pavērot, kas ar eglēm notiks turpmāk.

"Tie dabas pētnieki, kas vēro, viņi saka, ka uzreiz, ja koks krāsojas, tad nav uzreiz jācērt nost. Šajā masīvā bija arī meža dienesta mežzine un arī Austrumlatgales virsmežniecības inženieri, un viņi konstatēja, ka situācija nav kritiska," skaidroja Rudzīts.

Pašlaik vēl nav skaidri zināms, cik lielas mežu platības no plūdiem ir cietušas. Joprojām turpinās to apzināšana, un, kā stāsta Rudzīts, tādas teritorijas atklājas arvien vairāk.

"Šis varbūt tāds labs brīdis, kad varētu privāto mežu saimniekiem ieteikt, ja viņi nedzīvo blakus savam īpašumam, tad apsekot savus īpašumus, kāds tur ir meža stāvoklis. Vai nav tā, ka tur eglītes iet bojā," teica Rudzīts.

Lietavu ūdens zemē sasūcies, taču meliorācijas grāvji mežos joprojām pilni ar ūdeni bebru sacelto dambju dēļ. Stāvošais ūdens nodara papildu bojājumus kokiem. Valsts mežu pārstāvis atzīst, ka turpmāk pastiprināti sekos līdzi situācijai ar dzeltēt sākušajām eglēm Gaigalavas mežos, kā arī mēģinās rast risinājumu bebru radītajai problēmai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti