Jau tagad daudzas mazākumtautību ģimenes, kurām rūp izglītības kvalitāte, savas atvases izvēlas sūtīt uz skolām, kuras uzrāda augstākos mācību rezultātus un kurās šie bērni uzrāda tikpat labus rezultātus kā latviešu ģimeņu bērni, stāstīja Turlajs.
Viņš norādīja, ka katra skola ir jāizvērtē atsevišķi, bet lielākā ažiotāža par Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ierosinājumu jau ar nākamo mācību gadu 12.klašu beidzējiem liegt izvēlēties eksāmenu valodu esot bijusi tieši Rīgā. Neesot izprotama Rīgas domes nostāja un vēlme saglabāt pustukšas skolas, izteicās Turlajs. No 77 Rīgas skolām 34 skolās mācības notiek tikai latviešu valodā, un vairākums ir mazākumtautību skolu, kurās bieži ir arī nepietiekams skolēnu skaits tieši tāpēc, ka vecāki saviem bērniem izvēlas labās skolas - tās savukārt ir pārpildītas.
Turlajs norādīja, ka
parādās korelācija starp nepietiekamu skolēnu skaitu vidusskolās un pārbaudījumu rezultātiem - pustukšās skolās rezultāti bieži iet uz leju.
Sagatavotā IZM noteikumu projekta, kas paredz likvidēt tiesības izvēlēties atbildes valodu skolas eksāmenos, mērķis esot panākt vienlīdzīgas valsts valodas zināšanas visiem vidusskolu absolventiem, norādīja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks. Savukārt 9.klašu absolventiem pāreja uz eksāmeniem tikai valsts valodā notiktu pakāpeniski.
Savukārt Rīgas 40. vidusskolas direktore, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāve Jeļena Vediščeva norādīja, ka mazākumtautību programmās apmēram 40% priekšmetu šobrīd ir iespēja apgūt dzimtajā valodā, tāpēc nav skaidrs, kāpēc šī izvēle tiktu liegta, pabeidzot programmu. Lielākās bažas ir tieši par devītās klases absolventiem, jo pastāv dažādi standarti latviešu un mazākumtautību skolām, un aptuveni 3% devīto klašu skolēnu latviešu valodu apgūst viszemākajā līmenī, tāpēc rodas jautājums, vai viņi spēs šos eksāmenus nokārtot.
