Pie raidījuma "4. studija" ir vērsušies kādas skolas 12. klašu skolēni ar jautājumu: Kā tas var būt, ka nepilnu mēnesi pirms dabaszinību eksāmena nav zināms, vai tas būs jākārto vai ne?
Katrīnai, kas mācībās izvēlējusies humanitāro zinātņu virzienu, pēc šobrīd spēkā esošajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem ir jākārto pieci vidusskolas eksāmeni. Pats pirmais jau aprīļa beigās – monitoringa darbs dabaszinātnēs. Taču kopš mācību gada sākuma divpadsmitklasnieki gaida solītos MK noteikumu grozījumus, kas paredz, ka šis monitoringa darbs dabaszinībās viņiem nebūs jāpilda.
"Mēs mācījāmies dabas zinības 10. un 11. klasē, un šogad šāds priekšmets mums vispār nav bijis. Mums pusgadu jau sola, ka tiks veikti grozījumi, bet joprojām tie nav veikti. Mēs uztraucamies, un gatavojušies mēs neesam, jo mums nav skaidrības, ko gatavoties, kā gatavoties, un skolotāji arī ir neizpratnē par šo visu," pauda 12. klases skolniece Katrīna.
Vēl viens iemesls uztraukumam – vai dabaszinību eksāmena, ja tāds notiks, rezultāti parādīsies vidusskolas atestātā?
"Īpaši svarīgi tas ir skolēniem, kas plāno studēt ārzemēs, jo tās universitātes nereti prasa pilnu atestātu un, ja tur parādīsies kādi procenti, kas ir ļoti zemi, tas ļoti slikti atspēlēsies uz skolēnu kopējo sniegumu. Mēs esam vērsušies gan Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), gan MK, gan Izglītības satura centrā. Esam rakstījuši arī Evikai Siliņai un citām personām. Šobrīd gaidām atbildi no viņiem. Tā ka darām visu iespējamo, lai paceltu šo problēmu, bet atbildes joprojām nav," pauda Katrīna.
Neziņā ir arī visu skolu direktori, kuri gaida rīkojumus no atbildīgajām institūcijām, jo vēl joprojām nav oficiāla iemesla skolēniem teikt: mieru, tikai mieru – eksāmena nebūs.
"Nedaudz satraukums ir par to – ja nu pēkšņi apsolījums mainās? Šobrīd mēs vairāk koncentrējamies uz to, ka būs šie monitoringa darbi dabaszinību priekšmetos. Ir tāda liela paļaušanās uz Izglītības kvalitātes dienestu, ka apsolījums tiks izpildīts un noteikumi tiks grozīti," skaidroja Saldus vidusskolas direktore Inga Mankus.
"Skola un direktors vadās pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kur ir paredzēts, ka šis monitoringa darbs ir un būs. Kopumā par visu runājot, gribētos skaidrību pirms spēles sākuma. Mums jānodrošina datoru vietas, mēs nodrošināsim. Bet tāpat nav pārliecības, vai internets to spēs nodrošināt. Protams, tās visas ir risināmas problēmas, un tās mēs atrisināsim. Vieglāk būtu to izdarīt, ja tie noteikumi būtu skaidri pašā sākumā," situāciju raksturoja Valmieras Viestura vidusskolas direktors Uldis Jansons.
Ir paredzēts, ka, sākot ar 2026. gadu, vidusskolu beidzējiem būs jākārto gala eksāmens: fizikā, ķīmijā, bioloģijā – optimālajā līmenī, vai arī – dabas zinībās vispārīgajā līmenī. Monitoringa darbs ir kā tests, lai tiktu sagatavots pēc iespējas labāks eksāmens.
"Lai ieviestu eksāmenu, mums vispirms ir jāizprot, ar ko atšķirsies optimālā līmeņa eksāmens no augstākā līmeņa eksāmena satura. Un tai paša laikā, kādi uzdevumi tiks ievietoti, kā viņi tiks vērtēti. Tāpēc ir ieviests kā kompromiss šie divi gadi – monitoringa darbs," skaidroja IZM Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle.
Ņemot vērā, ka šogad 12. klašu beidzēji, kas izvēlējušies humanitāro virzienu, dabaszinību mācību priekšmetus mācījušies pērnajā un aizpērnajā mācību gadā, Izglītības un zinātnes ministrija rosinājusi MK noteikumus grozīt, lai viņiem šis darbs nebūtu jāpilda. Ministrija pie grozījumu ieviešanas ķērusies jau rudenī, taču MK noteikumus grozīt neesot nekāds vieglais darbs, šobrīd tie joprojām ir saskaņošanas stadijā.
Špūle: "Tas process jau vispirms bija pieņemt lēmumu, ka 12. klašu skolēni nekārtos šo eksāmenu. Tad šī sabiedriskā apspriešana ar skolu vadībām, ar skolēniem, ar ieinteresējošām personām, kas bija par to, lai šis darbs būtu obligāts – situācijas analīze. (...) Tālāk ir vērtēšanas procedūra, kāda būs šiem darbiem, paralēli vēl jāizstrādā. Liela pakete dokumentu, kas viens otru ietekmē."
Ministrijā ļoti cer, ka šonedēļ saņems pēdējos saskaņojumus un grozījumus varēs iesniegt valdībai steidzamības kārtā. Taču, ja nu pēkšņi notiekot neticamais un MK noteikumi grozījumus nepiedzīvo, skolēniem neesot pamata uztraukumam.
"Monitoringa darbiem nav paredzēts vērtējums procentos, pareizāk sakot – skolēnam nav jāsasniedz kāds procentu slieksnis, lai būtu iegūts vērtējums. Līdz ar to monitoringa darbs tiks vērtēts procentos, bet viņam nebūs ietekmējoša faktora tālākai izglītības pakāpei," pauda Špūle.
Kā šo sarežģīto un ieilgušo "eksāmenu" ar situācijas analīzi un dokumentu sakārtošanu pēdējā brīdī nokārtos Izglītības ministrija, to mēs uzzināsim jau drīz.
