Taču ir arī izņēmumi, un vairākas mazās skolas sasniegušas ļoti teicamus rezultātus. Latvijas Televīzija šonedēļ apmeklēja trīs mazās skolas, kurās eksāmenu rezultāti īpaši izceļas uz citu skolu fona un kopējām tendencēm.
Valdība šonedēļ nolēmusi, ka eksāmenu sekmīgai nokārtošanai 9. klašu skolēniem šogad pietiks ar 10% pareizu atbilžu, līdzīgi kā tas bija pērn.
Šādu lēmumu Izglītības ministrija virzīja, balstoties uz pagājušā gada eksāmenu rezultātiem un bažām, ka, paaugstinot prasības, varētu vēl vairāk pieaugt eksāmenos izkritušo skolēnu skaits.
Skolēni saņēma apstiprinājumu droši vien gaidītai ziņai par to, ka prasības eksāmenu nokārtošanai pamatskolas beigās šogad nepieaugs. Pagaidām gan vēl nav skaidrs, cik raiti virzīsies skolu tīkla kārtošana un pāreja uz jauno finansēšanas modeli.
Lielākās skolās labāki rezultāti
Iepazīstoties ar trīs obligāto centralizēto eksāmenu rezultātiem, beidzot pamatskolu pērn, iezīmējas tendence, ka visos trijos priekšmetos – latviešu valodā, angļu valodā un matemātikā - skolās, kur ir lielākas mācību klases, arī eksāmenu rezultāti ir labāki.
Pagājušogad 9. klašu beidzēji pirmo reizi lika centralizētos eksāmenus, pirms tam esošo valsts pārbaudes darbu vietā, un tie organizēti ar mērķi gūt objektīvu pārskatu par skolēnu sniegumu un zināšanām visā valstī.
Latviešu valodas eksāmenā valstī vidējais rādītājs pirms gada bija 58%. LTV salīdzināja vidējos rezultātus, skolas iedalot grupās pēc eksāmenu kārtotāju skaita – līdz 20 kārtotājiem, no 21 līdz 99 kārtotājiem un visbeidzot lielās skolas, kurās eksāmenu kārtotāju skaits bija virs 100 skolēniem.
Un redzama tendence – jo vairāk skolēnu, jo augstāki sasniegumi. Skolās ar 100 un vairāk kārtotājiem vidējie rezultāti ir virs vidējā snieguma valsts līmenī.
Vēl uzskatāmāka šī tendence kļūst, ja raugās uz rezultātiem angļu valodas eksāmenā.
Šajā eksāmenā skolēniem pērn bija vidēji vislabākie sasniegumi, virs 66%. Skolas, kurās eksāmenu kārtoja samērā maz bērnu, vidējie rādītāji ir sliktāki nekā valstī vidēji, bet skolās ar daudziem kārtotājiem – virs 100 – eksāmena vidējais rezultāts bija pat ļoti labs un virs valsts vidējā rādītāja – 74%.
Lielākais klupšanas akmens skolēniem tradicionāli ir matemātika. Pērn visvairāk skolēnu palika bez atestāta tieši matemātikas dēļ, un tā tas ir gadu no gada.
Matemātikā vidējais rezultāts valstī 2023. gadā, beidzot pamatskolu, bija 50,5 %. Mazākās skolās vidējais rādītājs vēl zemāks – ap 40%. Virs vidējā rādītāja ir lielās skolas ar 58,5 procentiem.
Eksāmenu kārto tikai trīs skolēni
Ja raugās uz skolām, kur pērn matemātikas eksāmenā bija sliktākie rezultāti, negatīvā ziņā izceļas Kalnciema pagasta pamatskola Jelgavas novadā, kur vidējais rādītājs pērn bija 7,3% - tātad nesekmīgs. Matemātikas eksāmenu gan kārtoja tikai trīs skolēni. Vienai skolniecei gan šo eksāmenu izdevās nolikt, un viņa vienīgā no klases saņēma dokumentu par iegūtu pamatizglītību.
Arī citās skolās, kur rezultāti ir sliktāki, eksāmenu kārtoja samērā maz skolēnu, ar diviem izņēmumiem.
Arī angļu valodā Kalnciema pagasta pamatskola ar trim eksāmena licējiem ierindojas otrajā vietā ar zemāko sniegumu uzreiz aiz Daugavpils 11. pamatskolas. Kopumā skolēnu sniegums angļu valodā zemāks bijis Latgales pusē.
Vienīgi latviešu valodā Kalnciema pagasta pamatskolas skolēniem veicies labāk, un viņi nav starp skolām ar sliktākajiem rezultātiem.
Savukārt labākos rezultātus matemātikā uzrāda trīs lielās valsts ģimnāzijas Rīgā, ar attiecīgi 119, 88 un 84 skolēniem, kas kārtoja šo eksāmenu. Labi rezultāti arī citu lielo pilsētu ģimnāzijām, bet ir arī kāds izņēmums.
Interesanti, ka Seces pamatskolā Aizkraukles novadā matemātikas eksāmenu pērn kārtoja tikai seši skolēni, un viņu vidējais rezultāts skolai ļāvis ierindoties starp tādām lielām un labām skolām kā Rīgas 49. vidusskola un Cēsu Valsts ģimnāzija. Un tas ir krietni virs vidējā rezultāta valstī. Astotais labākais rezultāts valstī.
Līdzīga aina vērojama arī angļu valodas eksāmenu rezultātos, kur labāko skolu vidū dominē Rīgas ģimnāzijas.
Labāko trijniekā ir Rīgas Valsts 1. un 2. ģimnāzija, kā arī Āgenskalna Valsts ģimnāzija. Eksāmena kārtotāju skaits šajās skolās no 88 līdz 120. Bet arī šeit starp Rīgas Angļu ģimnāziju un Siguldas Valsts ģimnāziju ierindojas vēl kāds izņēmums - Jumpravas pamatskola Ogres novadā ar astoņiem skolēniem un vidējo rezultātu 86,4 %, kas ir ļoti labs rezultāts.
Liela nozīme ir klases sastāvam
Tātad ir arī izņēmumi, bet tendence diezgan skaidra. LTV devās uz mazajām skolām, lai mēģinātu noskaidrot, kādēļ dažām skolām izdodas saniegt labākus rezultātus nekā citām.
Jumpravas pamatskolas angļu valodas skolotāja Mirdza Kukule jau sākusi gatavot skolēnus šī gada centralizētajam eksāmenam, kas notiks maija beigās. Tieši skolotājas Kukules astoņiem skolēniem pagājušajā gadā izdevies uzrādīt augstus sasniegumus eksāmenā.
"Es domāju, ka ir augstprātīgi apgalvot, ka mazās skolās nevar sasniegt labu kvalitāti. Svarīga ir vairāku apstākļu sakritība – ja ir ģimenes, kurās izglītība ir vērtība, ja bērni ir vairāk vai mazāk motivēti, tad tas rezultāts arī atnāk. Un par pagājušā gada klasi es varu teikt tikai tos labākos vārdus."
Arī latviešu valodā pagājušā gada Jumpravas pamatskolas absolventu klase uzrādīja krietni augstākus rezultātus nekā valstī vidēji, un latviešu valodas skolotāja Benita Jaunzeme uzsver to pašu, - pērn paveicies ar skolēniem un viņu vēlmes mācīties un ieguldītā darba.
"Viss ir atkarīgs, protams, no klases sastāva. Un no tā, cik lasa, cik interesējas par kaut ko papildus. Es domāju, ka mūsdienās ir tā, ka angļu valoda ir priekšgalā."
Ģimnāzijas un citas lielās vidusskolas ik gadu ir sasniegumu ziņā priekšā lauku skolām, jo tās atlasa labākos skolēnus. Un tas, kā uzsver Jumpravā, ir zināms garants tam, ka rezultāti būs labi.
"Protams, tur rezultātus var sasniegt lielākus, jo tur ir varbūt lielāka bērnu konkurence. Ja bērni klasē ir 30, tad varbūt 10 ir tie rezultāti no 7 līdz 10. Lauku skolās būs divi līdz trīs bērni klasē, kuriem būs izcilas sekmes," spriež Jumpravas pamatskolas direktore Arīda Mārša.
Bērni ir motivēti mācīties
Varot gan piekrist Izglītības ministrijas politiķiem un ierēdņiem Rīgā, ka konkurencei starp skolēniem klasē ir nozīme. Pagājušais gads gan visticamāk varētu būt izņēmums, un Jumpravā ar piesardzību raugās uz to, kā veiksies šogad.
"Protams, mēs ceram uz labiem rezultātiem, bet vai sasniegsim pagājušā gada rezultātus? Par to vēl agri spriest. Protams, skolotāji cenšas un dara visu, ir papildu konsultācijas. Bet nu... skatīsimies," nosaka Mārša.
Seces pamatskolas matemātikas skolotājai Rasmai Akmenei ir 50 gadu pieredze skolotājas darbā. Pagājušajā gadā viņas mācītā 9. klase matemātikas centralizētajā eksāmenā uzrādīja ļoti labus rezultātus, ieņemot astoto vietu valstī.
"Labi rezultāti bija tāpēc, ka bērni bija motivēti strādāt. Viņiem bija laba konkurence klasē, viņi sacentās. Viņi bija motivēti strādāt, un viņiem bija ļoti ātrs darba temps. Klasē bija viens puisis, kurš izpildīja divas normas stundā. Viņš aizgāja uz Skrīveru vidusskolu mācīties un šogad ieguva pirmo vietu novada olimpiādē matemātikā. Un tika izvirzīts uz valsti," stāsta Akmene.
Skolēni mācījās sev, nevis mammai par prieku
Tieši skolēnu pašu nopelnu izceļ arī viņu - šo piecu puišu un vienas meitenes - klases audzinātāja, kas ar lepnumu stāsta - Seces pamatskolā pērn pilnīgi visos trijos centralizētajos eksāmenos iegūti augstāki vērtējumi nekā valstī vidēji. Visos eksāmenos virs 70 un 80%. Klasesbiedri cits cita sekmes pavilkuši uz augšu.
"Viņi tiešām mācījās sev, nevis atzīmēm, nevis mammai, nevis kādam citam. Mēs paši kolektīvā esam runājuši, ka jebkura klase var būt ar tik izciliem rezultātiem.
Neformālais klases līderis sakrita ar formālo. Dažkārt ir tā, ka labi mācās un klase nav atsaucīga, viņš ir vienpatis. Šajā gadījumā klasē bija viens par visiem un visi par vienu," pagājušā gada panākumus skaidro skolotāja Dzintra Reimarte.
"Īstenībā pagājušajā gadā tas bija tāds izmēģinājums. Jo tie bija pirmo reizi centralizētie eksāmeni. Mēs ļoti baidījāmies. Mēs pat nedomājām, ka mums būs tik labi rezultāti," atzīst Seces pamatskolas direktore Sarma Stugle.
"Ja ir vēlēšanās, tad vienmēr sasniegs rezultātus, neskatoties uz to, ka tā ir mazā lauku skola. Es neuzskatu, ka tas, vai tā ir lielā, vai mazā skola ir rādītājs. Ir jābūt motivācijai. Un ir jābūt diviem – vienam, kurš māca, un otram, kurš mācās," uzsver skolotāja Akmene.
Iegrieza kovida laiks
Cita situācija pērn bija Kalnciema pagasta pamatskolā, kur matemātikā vidējais rezultāts bija 7,3%, bet angļu valodā 13%. Eksāmenus kārtoja tikai trīs skolēni.
"Pagājušā gada eksāmenu rezultāti nebija īsti labi. Bet tas ir tāpēc, ka centralizētais eksāmens ir pirmo reizi. Un, otrkārt, ir tas, ka pēc jaunajiem standartiem tas tika sastādīts," uzskata Kalnciema pagasta pamatskolas direktora vietniece Irēna Markule.
Pie vainas bijis arī kovida laiks un attālinātās mācības. Tādus iemeslus sauc direktores vietniece. Skolotājus, kas mācīja šo klasi, skolā nesastopam, viņi tikai atbrauc uz stundām un aizbrauc. Viņi esot kompetenti un prasīgi.
No trim klasesbiedriem skolu absolvēja tikai viena meitene. Abi puiši palikuši bez pamatizglītības.
"Viens ir ārzemēs. Un otrs ir pilngadīgs. Tur tie ģimenes apstākļi ir tādi, ka viņš aizgāja strādāt. Un darbu ar mācībām nevarēja apvienot, tāpēc viņš aizgāja prom pats no skolas. Tā kā abi nemācās," skaidro Markule.
Kalnciema pamatskolā šogad 9. klasē mācās 17 skolēnu, kas ir vairāk, nekā pērn. Tam, ka lielās skolas varētu piedāvāt labāku izglītību šeit nepiekrīt. Un skolēniem būtu jābraukā.
"Reālajā situācijā tā ir Jelgava. Līdz Jelgavai ir 40 līdz 50 minūšu brauciens? Tam bērnam būtu septiņos jāceļas," norāda Markule.
Bet izglītības kvalitātes vārdā?
"Es domāju, ka mūsu skolotāji ir pietiekoši zinoši, ka varam to kvalitāti nodrošināt arī uz vietas. Nav jābrauc uz citurieni," uzskata Markule.
Pedagogs ir daļa no veiksmes atslēgas
Izglītības ministrija par šādiem datiem nav pārsteigta, un uzsver, ka par skolu tīkla sakārtošanu sarunas turpinās. Tāpat ministrijai ir plāns, kā palīdzēt iegūt izglītību tiem audzēkņiem, kas izkrituši kādā no eksāmeniem. Pērn izkrita 881 bērns.
Kopumā pārdomas līdzīgas kā pašām skolām – svarīga ir bērna vēlme mācīties, ģimenes attieksme un sadarbība ar pedagogu.
"Mēs ļoti labi zinām, ka pedagogs ir arī daļa no šīs veiksmes atslēgas. Tur saslēdzas vairāki komponenti. Motivācija, kas rodas ģimenē, tas ir arī pedagoga faktors, - cik arī skolēns veidojas piederīgs savai izglītības iestādei. Un rodas šī motivācija doties uz skolu, mācīties un mācīties labi," secina Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lahtere.
"Tas, ko mēs no savas puses darām, ir darbs pie pedagogu profesionālās kompetences pilnveides. Īstenojot "Skola 2030" projektus, mēs esam sapratuši ne gluži tās visas labās lietas, kas ir ar mācību materiālu nodrošināšanu, kur mums ir darbs darāms."
