Viņš teica, ka "nepieciešams, lai tie, kas izcieš sāpīgas situācijas, justu ka mēs esam viņiem blakus un viņu pusē, turklāt stabili, pastāvīgi".
Viņš aicināja tāpat kā Svētajai Marijai būt noturīgiem un palikt stāvus - "drosmīgi un ar sirdi, pievērstu Dievam, pieceļot tos, kas pakrituši, paaugstinot pazemīgo, palīdzot izbeigt jebkādas apspiešanas situācijas, kuras liek dzīvot kā piesistiem krustā".
Tāpat pāvests atgādināja par to, kā Jēzus Kristus aicināja Mariju pieņemt viņa mīļoto mācekli kā pašas dēlu.
"Cilvēki var būt blakus, dzīvot tajā pašā mājoklī, tajā pašā kvartālā vai strādāt tajā pašā darbavietā, dalīties tajā pašā ticībā, kontemplēt un gūt prieku tajos pašos dievišķajos noslēpumos, taču nepieņemt otru, nepūlēties pieņemt viņu ar mīlestību. Cik gan daudzi laulātie varētu pastāstīt par viņu atrašanos blakus, taču ne kopā. Cik daudzi jaunieši ar sāpēm jūt šo distanci pieaugušo priekšā. Cik daudzi sirmgalvji gan ir aprūpēti, taču bez sirds siltuma," uzsvēra pāvests.
Viņš norādīja, ka ir saprotams - ir reizes, kad esam atvērušies citiem, un tas ir bijis ļoti sāpīgi. Tāpat šajā laikmetā mums atmiņā vēl ir svaigas tautu sadursmes nesenajā vēsturē.
Šeit Marija rāda piemēru piedošanā, atsakoties no tā, kā būtu varējis būt, ja viņas dēla draugi, tautas priesteri un pie varas esošie būtu izturējušies citādi. "Viņa neļauj sevi uzvarēt frustrācijai vai bezspēcībai," piebilda pāvests.
Tāpat viņš atgādināja bīskapa Sloskāna teikto, kurš pēc izsūtīšanas rakstīja saviem vecākiem, lai viņi neļauj savās sirdīs iezagties atriebībai vai rūgtuma jūtām. "Tad mēs vairs nebūsim īsti kristieši, bet gan fanātiķi," rakstījis Sloskāns.
"Tas vienmēr traucē harmonijai, kad esam atšķirīgi, kad gadi, dzīvesstāsti un apstākļi liek mums just, domāt un rīkoties pirmajā acu uzmetienā šķietami pretēji. Bet, kad ar ticību ieklausāmies rīkojumā pieņemt citus un tikt pieņemtiem, kļūst iespējams veidot vienību dažādībā, jo tad atšķirības mūs nekavē un nešķeļ, tad kļūstam spējīgi skatīties tālāk par tām, redzēt citus viņu dziļākajā cieņā - kā tā paša tēva bērnus," savā uzrunā teica Romas Katoļu baznīcas galva.
KONTEKSTS:
Pāvests Francisks Latviju apmeklē, viesojoties visās trīs Baltijas valstīs laikā no 22. līdz 25. septembrim. Jau iepriekš uzrunā Baltijas valstīm pāvests teicis, ka šodien solidaritāte vajadzīga vairāk nekā jebkad.
Pāvests ir viena no ietekmīgākajām personām pasaulē. Francisks ir pirmais jezuīts, kurš kļuvis par pāvestu. Viņš izceļas ar vienkāršību un izlēmību savu ideju īstenošanā. Pāvests Francisks nosodījis pedofilijas skandālus katoļu baznīcā, sasaucot bīskapu konferences priekšsēdētāju sanāksmi. Viņš aicinājis vecākus nenovērsties no saviem netradicionālās orientācijas bērniem, kā arī mainījis katoļu baznīcas mācību, nāvessodu atzīstot par nepieņemamu.
Tieši šogad aprit 25 gadi kopš pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Latvijā.
