Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Esejas par valstiskuma vēsturi Latvijā. Mārīte Jakovļeva par Kurzemes hercogisti

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Bez pašvaldību apvienošanas nīkuļosim, bet apvienot var tikai ar pātagu

Svētā Krēsla un pāvesta loma un ietekme pasaulē un starptautiskajās attiecībās

Svētais Krēsls un pāvests. Loma un ietekme pasaules politikā

Romas Katoļu Baznīca, pāvesta Svētais Krēsls ir institūcija, kurā apvienota gan garīgā, gan laicīgā vara. Tās ietekme transformējusies gadsimtu gaitā, un mūsdienās pāvesta teiktajā joprojām ieklausās simtiem miljonu cilvēku. Kāda ir pāvesta loma pasaules politikā? Cik liela un kāda ir Svētā Krēsla diplomātiskā ietekme, kādi ir šīs diplomātijas mērķi, un ko no tiem varētu sagaidīt pāvesta Franciska vizītes laikā Baltijas valstīs?

Žurnāls "Forbes" ik gadu publicē pasaulē ietekmīgāko cilvēku sarakstu, un pēdējos gados starp tiem allaž bijis arī Romas Katoļu Baznīcas pāvests. Šī gada "Forbes" sarakstā pāvests Francisks ierindots kā sestā ietekmīgākā persona pasaulē – uzreiz aiz Ķīnas, Krievijas, ASV, Vācijas līderiem un ''Amazon'' dibinātāja Džefa Beizosa.

Te nozīme ir skaitļiem. Saskaņā ar Vatikāna aplēsēm, pasaulē ir aptuveni 1,3 miljardi katoļu – aptuveni tikpat, cik Ķīnas iedzīvotāju skaits. Starptautiskajās attiecībās Svētais Krēsls arī ieņem īpašu vietu starp citām reliģiskajām grupām – Vatikāns ir valsts, un Svētajam Krēslam ir diplomātiskās attiecības ar gandrīz visām ANO dalībvalstīm. Svētajam Krēslam Apvienotajās Nācijās ir pastāvīgās novērotājvalsts statuss līdz ar Palestīnu.

Svētā Krēsla ietekme starptautiski slēpjas "pirmkārt, tajā, ka tas pārstāv globālu reliģiju, kas iesakņojusies sabiedrībās visā pasaulē. Otrkārt, tas piedalās starptautiskajā diplomātijā, kur ir plaši atzīts, gluži kā jebkura cita valsts. Līdz ar to Svētajam Krēslam ir pieeja diplomātiskajiem un valdību kanāliem". Uz to norāda Insbrukas Universitātes pēcdoktora programmas pētnieks Jodoks Trojs. Viņš padziļināti pētījis Svētā Krēsla un pāvesta lomu pasaules politikā.

Viņaprāt, Svētā Krēsla pieeja diplomātijai gadsimtu gaitā nav ļoti mainījusies – arī tāpēc, ka baznīca joprojām ir stingri hierarhiska, pieturas pie tradīcijām un pēctecības.

Tomēr 20. gadsimtā tā savā komunikācijā pieņēmusi sekulārāku valodu, un nu pieturas pie "savas maigās un reliģiskās varas, nevis cietās varas, kas jau sen kā ir pagājusi".

Kādi ir diplomātiskie mērķi

Kādi tad ir Svētā Krēsla diplomātiskie mērķi? Pētnieks Trojs stāsta:

"Gadsimtu gaitā tie ir mainījušies, bet ne pārāk daudz. Primārie diplomātiskie mērķi ir kalpot baznīcas interesēm, tās pārstāvot un darot zināmas. Tas ir pirmkārt reliģiska rakstura uzdevums, taču tam dabiski ir arī politiskas sekas. Īpaši daudzajos konfliktos pasaulē vietās, kur dzīvo katoļu minoritāte vai vairākums, un īpaši, ja ir apdraudēta viņu reliģiskā brīvība. Līdz ar to Svētā Krēsla diplomātija primāri koncentrējas uz katoļu kopienas labklājību."

Vatikāna diplomātiju komentē Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, vēsturniece Inese Runce:

"Svētais Krēsls jeb, kā mēs viņu vienkārši saucam, - Vatikāns, tā ir pārnacionāla starptautiska organizācija, valsts institūcija, kas vienmēr ir klātesoša.

Ja kaut kur ir pat daži katoļi, tad tas jau automātiski nozīmē, ka tur arī ir Vatikāns. Arī gadsimtu garumā visos šajos diplomātijas, vēstures līkločos Vatikāns un Baznīca ir bijusi klāt. Protams, valstu un Vatikāna attiecības ne vienmēr ir bijušas ļoti pozitīvas. Tā visai bieži ir bijusi tāda savstarpēja cīņa, kurš ir stiprāks, izveicīgāks, un kādi tā laika ģeopolitiskie, ekonomiskie momenti arī ir spēlējuši savu nozīmīgu lomu.”

Svēto Krēslu kā reliģisku un politisku institūciju apvieno pāvesta persona, norāda LU Teoloģijas fakultātes docents, katoļu priesteris Andris Priede. Kā spilgtu liecību par Svētā Krēsla autoritāti viņš min poļu izcelsmes pāvesta Jāņa Pāvila II bēres 2005.gadā:

"Pāvesta Jāņa Pāvila II bēres – kad vēl pasaule bija pieredzējusi lielāku valstu galvu un kultūras personību koncentrēšanos vienuviet?".

Kur Vatikāns iesaistās

Mūsdienu vēsturē Svētais Krēsls lielākā vai mazākā mērā bijis iesaistīts vairāku krīžu risināšanā, kā viens no nesenākajiem piemēriem katoļticīgajā Latīņamerikā ir mēģinājumi būt starpniekam miera sarunās Venecuēlas politiskās krīzes risināšanai. Par citiem piemēriem stāsta Insbrukas Universitātes pētnieks Jodoks Trojs:

Pāvests Jānis Pāvils II (pa labi) un ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans 1997.gadā
"Viens no piemēriem ir Kubas raķešu krīze, kur Svētais Krēsls spēlēja svarīgu lomu, izveidojot neformālu aizmugures komunikācijas kanālu starp Savienotajām Valstīm un Kubu. Domājams, redzamākais piemērs ir pāvesta Jāņa Pāvila II pienesums komunisma krišanā. Šeit nonākam pie jautājuma, kāpēc Svētais Krēsls ir ietekmīgs.

 

Svētā Krēsla oficiālā diplomātija ietekmē starptautiskās attiecības, jo tas ir pārstāvēts valstu kopienā.

Tādēļ tam ir piekļuve dažādai diplomātiskajai informācijai un kanāliem tādās starptautiskās organizācijās kā Apvienotās Nācijas. Tas Svētajam Krēslam dod globālu sasniedzamību un auditoriju ne tikai sabiedrībās, bet arī valdībās. Līdz ar to nav pārsteigums, ka Svētais Krēsls ietekmē starptautiskās attiecības, jo tam ir plašs diplomātu un amatpersonu tīkls visā pasaulē – vēstniecībās, starptautiskās konferencēs un citur. Un pašlaik pāvests ir persona, kas piesaista ne tikai katoļu kopienu, bet viņa paziņojumiem ir arī potenciāli globāla sasniedzamība.”

Pāvests Francisks bieži runā par mieru un tādiem konfliktiem kā Sīrijas karš un citi. Tajā pašā laikā docents Andris Priede uzsver, ka pāvesta politiskajai ietekmei ir savi ierobežojumi:

"Cits jautājums – cik lielā mērā pāvestam, šodien valdošajam pontifikātam izdodas saglabāt šo politisko ietekmi. Es mazliet tomēr sāku šaubīties, vai atsaucība uz pāvesta Franciska iniciatīvām ir tikpat viengabalaina, kā tas ir bijis 80., 90. gados vai gadu tūkstošu mijā. Jo, lai arī aptaujas liecina, ka pāvests Francisks bauda personīgu autoritāti – cik tur, 77% Itālijas iedzīvotāju viņu uzskata par neapšaubāmu autoritāti –, taču, neteiksim, uzstājīgi, bet kategoriski pieprasītās rūpes par bēgļu jeb, kā šodien tomēr saka, ekonomisko migrantu uzņemšanu – nu tās vairs netiek tā apmierinātas, kā Baznīca to varētu sagaidīt. Mēs redzam, ka jaunievēlētā Itālija valdība īsteno diezgan autonomu politiku attiecībā uz to, ka – "nu, ja pāvests grib, nu viņš taču var tanī savā Vatikānā novietot tik bēgļu, cik viņš vēlas"."

Atsevišķi Svētā Krēsla novērotāji tam pārmetuši arī to, ka pāvests Francisks nav bijis pārāk redzams kritikā par Krievijas veikto Krimas aneksiju un karu Austrumukrainā.

Vēsturniece Inese Runce saka, ka, cik noprotams no Grieķu katoļu baznīcas Ukrainā, Vatikāns ir bijis iesaistīts miera procesa noregulēšanas jautājumā, tomēr norāda, ka šis piemērs izgaismo, ka Svētajam Krēslam, gluži kā citiem starptautiskajiem spēlētājiem, jāsabalansē savas intereses un iespējas.

"Vatikānam ir jābūt ļoti diplomātiskam un jāspēj atrast taktiskus vārdus un soļus, pielietot maigo varu. Jo tajā pašā laikā absolūti neprognozējamajā Putina Krievijā ir katoļu baznīcas, katoļu priesteri, katoļu laji un katoļu organizācijas, kas nekad īsti nav baudījušas pilnīgu ticības brīvību un iespēju sludināt vai darīt žēlsirdības darbu – visu, kas saistās ar Baznīcas primāro pastorālo darbu.

Līdz ar to Vatikānam ir jācenšas, un šī ir tiešām augstākā diplomātijas pilotāža - darīt tā, lai vilks ir paēdis un kaza dzīva," vērtēja Runce.

Pāvesta personība un starptautiskās attiecības

Lai vai kā, ja runājam par Svēto Krēslu un starptautisko diplomātiju un politiku, pētnieks Jodoks Trojs norāda, ka dažādiem pāvestiem ir dažāda pieeja. Un šī pieeja lielā mērā balstīta katra pāvesta raksturā un personībā.

"Pāvests Francisks izceļas ar to, ka ir akumulējis ilgstošu un spēcīgu publisko leģitimitāti. Šķiet, ka gandrīz nekas nevar nopietni vājināt uzticību viņam kā globālam morāles runasvīram. Tas saistās gan ar viņa personību, gan izcelsmi no globālajiem dienvidiem, viņš simbolizē ļoti atšķirīgu pieeju pāvesta amatam, salīdzinot ar viņa priekšteci Benediktu. Franciskam nepatīk būt ideoloģiski pieslietam jebkādam pasaules varas strāvojumam, vai tie ir Rietumi, vai Austrumi," spriež Trojs.

 

Personības faktoru Svētā Krēsla diplomātiskajos vēstījumos un ietekmē izceļ arī LU docents, priesteris Andris Priede:

"Polijas gadījums ir interesants ar Vojtilas temperamentu. Mēs šeit, Latvijā, uz poļiem skatāmies kā uz dienvidniekiem, itāļi uz viņiem skatās kā uz Ziemeļeiropu. Mūsu kardināls Jānis Pujats atceras tikšanos vēl Pāvila VI laikā Vatikāna kuluāros ar šo poļu kardinālu, kurš tagad Latvijas delegācijai skaidri un gaiši uzdod jautājumu, Pujata vārdi – "Nu, jūs vēl cerat uz savu Baltijas valstu brīvību?". Pujats saka – mēs palikām atbildi parādā. Mēs rēķinājāmies, kas ir mūsu delegācijā, ka tas tāpat tiks atreferēts, un tāpēc mēs neko neatbildējām. Bet tātad Vojtila vēl pirms ievēlēšanas par pāvestu uzdrošinās Padomju Savienības katoļu baznīcas delegācijai pateikt kaut ko tik provokatīvu.

Salīdzinot Francisku un Vojtilu, es varētu teikt, ka arī Vojtila atļāvās radikāli izteikties par politiku. Viņš, līdzīgi kā Francisks, atļāvās drosmīgus žestus.

Varbūt arī tāpēc Racingers [Benedikts XVI] bija piesardzīgāks, un Francisks atkal no jauna tāds drosmīgs. Mēs varētu teikt, ka Svētā Krēsla vēsturē nemitīgi atkārtojas šādi spilgtāki un pēc tam atkal diplomātiski samiernieciskāki pāvesti uz Svētā Pētera troņa."

Pedofilijas skandālu ietekme

Vai pēdējos gados uzliesmojušie seksuālās uzmākšanās un pedofilijas skandāli katoļu baznīcā grauj Svētā Krēsla ietekmi? Pētnieks Jodoks Trojs vērtē, ka tas atkarīgs, kādā rakursā uz to skatās.

"Tas noteikti iedragā Svētā Krēsla ietekmi tajās sabiedrības daļās, kas jau ir skeptiskas pret baznīcu. Līdz ar to baznīcas publiskā leģitimitāte potenciāli cieš no šiem skandāliem.

Tomēr nešķiet, ka tas būtu briesmīgi skāris pāvestu pašu un Svētā Krēsla diplomātus viņu darbā. Tas tādēļ, ka Vatikāna diplomāti pamatā strādā starptautisko organizāciju aizkulisēs," sacīja Trojs.

Līdzīgs vērtējums arī vēsturniecei Inesei Runcei:

"Es domāju, ka visi šie skandāli lielākoties grauj pašu katoļu kopienu. Nedomāju, ka tas tik lielā mērā ietekmē Vatikāna diplomātiskos projektus. Protams, visai bieži Vatikāna diplomātiem konkrētajā nacionālajā valstī ir.. Viņi arī ir daļa no šī skandālu procesa un krīzes, kas ir jārisina.

Pāvests [Francisks], kā mēs redzam, ir krīžu pāvests. Viņam vienmēr ir jārisina krīzes, jebkur, kur viņš ir. Viņam ir jātiek galā ar šo iepriekšējo mantojumu."

Vizītes un to vēstījumi

Ņemot vērā, ka pāvesta personā apvienota gan Romas Katoļu Baznīcas reliģiskā, gan politiskā līderība, pāvesta vizītes bieži nes ne tikai garīgus, bet arī politiskus vēstījumus. Tādi piemēri jau bieži bijuši, norāda pētnieks Jodoks Trojs, pievēršoties arī pāvesta Franciska vizītei Baltijas valstīs.

"Kad pāvests Francisks devās vizītē uz ASV, viņš vispirms piestāja Kubā – šajā solī bez šaubām bija politisks vēstījums, proti, ka pāvests ir vairāk ieinteresēts vājajās valstīs nekā spēcīgās lielvarās.

Bet lēmums apmeklēt konkrētas valstis arī ir atkarīgs no tā, cik ļoti tās aicina uz vizīti. Runājot par Baltijas valstīm – šī ir 25.gadskārta kopš Jāņa Pāvila II vizītes, un tās kontekstā tiek sekots tradīcijai, ka Baznīca, īpaši 20.gadsimtā, tādā vai citādā veidā bijusi iesaistīta vairākās atbrīvošanas kustībās visā pasaulē. Tādēļ šajā braucienā potenciāli var būt kāds politisks vēstījums, taču tas pagaidām nav acīmredzams. Šī tomēr pirmkārt ir pastorālā vizīte. Tomēr pāvests Francisks sliecas atklāti teikt, ko domā, un tas vizītei var piedot arī politisku noskaņu."

Ko Baltijas valstīs teiks pāvests Francisks un kādu vēstījumu viņš vēlēsies nododot gan Baltijas valstīm kopumā, gan katrai atsevišķi - to jau drīz uzzināsim.

Ņemot vērā Svētā Krēsla un pāvesta īpašo lomu starptautiskajās attiecībās un globālo ietekmi, viņa vizītei un teiktajam šeit uzmanīgi sekos arī pārējā pasaule. Bet, vai un kādu ietekmi tas atstās, tostarp politiski, tas jau būs cits jautājums.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti