Panorāma

Pasākumu industrija kritizē valsts atbalstu Covid-19 laikā

Panorāma

Panorāma

Rīgas domes reitingi

Partiju reitingi Rīgā: Lielākais kāpums «Attīstībai/Par!» un «Progresīvo» sarakstam, kritums - JKP

Vislielākais atbalsts Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās šobrīd tiek solīts “Saskaņai”, kurai seko “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopīgais saraksts, kuriem divu mēnešu laikā arī vērojams straujākais atbalsta kāpums. Tikmēr “Saskaņai” atbalsts ir krities, liecina jaunākie partiju reitingi. To, par kurām partijām plāno balsot galvaspilsētas iedzīvotāji, pēc LTV un LSM.lv pasūtījuma skaidroja SKDS.

ĪSUMĀ:

•  Uz Rīgas domes vēlēšanām plāno doties 55,3% vēlētāju.
•  33,2% izlēmušo vēlētāju balsi sola “Saskaņai”.
•  Lielākais kāpums pret maiju – “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopīgajam sarakstam.
•  Lielākais kritums - Jaunajai konservatīvajai partijai un “Saskaņai”.
•  “Gods kalpot Rīgai” reitingi – stabili 5,9%.

Aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā puse jeb 55,3 % noteikti dosies balsot; drīzāk to darīs 27,2%. Visticamāk, uz vēlēšanām nedosies 7,5% aptaujāto, bet noteikti vēlēšanas ignorēs gandrīz 4,9%.

SKDS aptauja veikta no 2. līdz 6. jūlijam. Tajā piedalījās 810 respondenti – Rīgā dzīvojošie pilngadīgi Latvijas pilsoņi. 

Aptaujāto izlase atspoguļo Rīgas iedzīvotāju demogrāfisko raksturojumu pēc dzimuma, vecuma un valodas ģimenē.

Statistiskā kļūda +/- 2 procentpunktu robežās.

Vislielākais atbalsts Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās šobrīd tiek solīts “Saskaņai” – par partiju balsot gatavi 33,2% aptaujāto, kuri plāno piedalīties vēlēšanās. 23,3% savu balsi atdotu “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopīgajam sarakstam. Trešajā vietā ir Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības saraksts ar 8,6 % atbalstu. Tālu neatpaliek “Jaunā Vienotība” ar 8,4%.

Savukārt Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) balsi sola 6,1% Rīgas vēlētāju. Ilgi Rīgā pie varas esošajai partijai “Gods kalpot Rīgai” 5,9% vēlētāju atbalsts. Jaunajai konservatīvajai partijai šobrīd aptaujā balsi gatavi atdot 5,7%, Latvijas krievu savienībai 5%, “KPV LV” – 1,9%, bet “Alternatīvajiem” – pusotrs procents.

Reitingi nav vēlēšanu prognoze

Tomēr, vērtējot šos reitingus, jāatceras – vēlēšanu rezultāti vēl var krietni atšķirties.

To uzsver SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš: “Būtiska lieta, vienmēr skatoties uz reitingiem, – reitingi nav īsti vēlēšanu rezultātu prognozes. Vismaz mūsu gadījumā tas ir stāsts par kādām simpātijām nelielā pagātnes brīdī, jo visu laiku notiek kampaņa, visu laiku notiek kaut kādi skandāli. Partijas izdomā kaut kādus jaunus trikus, ražo reklāmas materiālus, un tas viss atstāj ietekmi uz sabiedrisko domu. Mēs zinām, ka

daudzi neizlēmušie savu galīgo izvēli izdara pēdējā brīdī, ņemot vērā to informatīvo fonu, kas tobrīd ir aktuāls un dienaskārtībā.

Protams, ka aptauja, kas veikta mazliet [ar atskatu] pagātnes brīdī, nekādi nevar aptvert notikumus, kas notiks nākotnē.”

Lielākais kāpums un kritums

Aptauja veikta jūlija sākumā, kad tikai dažas no partijām bija sākušas plašu pirmsvēlēšanu kampaņu. Kampaņu ietekme redzama arī starp partijām, kurām jūnijā, salīdzinot ar maiju, reitingi pieauguši.

Lielākais kāpums – 6,7 procentpunkti – ir “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopīgajam sarakstam. Par gandrīz 3 procentpunktiem pieaudzis ZZS reitings. Abi šie politiskie spēki sākuši visai aktīvu pirmsvēlēšanu kampaņu. Neliels kāpums arī “Jaunajai Vienotībai” un “Alternatīvajiem”.

Bet divu mēnešu laikā nemainīgs palicis ilgus gadus pie Rīgas domes vadības stūres bijušajai “Gods kalpot Rīgai”. Gan maijā, gan jūlijā šim politiskajam spēkam atbalstu sola 5,9 % no izlēmušajiem vēlētājiem.

Salīdzinot ar maiju, vēlētāju atbalsts samazinājies piecām partijām. Visvairāk – par 4 procentpunktiem – atbalsts sarucis Jaunajai konservatīvajai partijai, par gandrīz 3 procentpunktiem – “Saskaņai”, par aptuveni pusotru – gan Nacionālās apvienības un Latvijas reģionu apvienības kopējam sarakstam, gan Latvijas Krievu savienībai. Neliels kritums arī “KPV LV”.

Tomēr jāatceras –

daudzas no šīm partijām brīdī, kad aptauja tika veikta, vēl nebija sākušas savas reklāmas kampaņas vai pat izziņojušas savus velēšanu sarakstus.

Kādas ir iepriekšējās RD vadības izredzes?

Līdz šim Rīgas domes vēlēšanās kopā startējušās un galvaspilsētu vadījušās partija “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” šajās vēlēšanās startē atsevišķi. Pēc šā mēneša reitingu datiem minētās partijas var rēķināties ar attiecīgi 33,2% un 5,9% vēlētāju atbalstu.

Līdz ar to, visticamāk, varam rēķināties, ka pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 29. augustā spēku samērs Rīgas domē mainīsies.

Kāda varētu izskatīties pēcvēlēšanu matemātika, un cik liela iespējamība, ka varas grožus saglabās “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai”?

Politologs Jānis Ikstens norāda, ka pēcvēlēšanu situācija būs atkarīga no “Saskaņas” iegūto vietu skaita domē un gatavības sadarboties ar “Gods kalpot Rīgai”. “Protams, ja Rīgas domē vēl iekļūst Latvijas Krievu savienība, tad manevru iespējas ir drusku plašākas. Bet citādi varētu gadīties, ka “Saskaņa” paliek opozīcijā, un es domāju, ka būs zināms spiediens atstāt “Saskaņu” opozīcijā. Jo kāpēc tad mēs tagad gājām uz tām ārkārtas vēlēšanām? Viss taču bija tik slikti! Un arī iedzīvotāju viedokļi, šķiet, norāda uz to, ka domes darbība netiek vērtēta ne ko augstu. Tad taču vajag kaut kādas pārmaiņas,” norādīja Ikstens.

Arī SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš lēš, ka iepriekšējiem varas turētājiem balsu nepietiks, lai atgrieztos domes vadībā: “Vismaz tas, kā tas izskatījās jūlija sākumā – maz ticama ir iepriekšējo vēlēšanu iznākuma scenārija atkārtošanās. Respektīvi, ka “Saskaņa” un jau atdalījusies “Gods kalpot Rīgai” varētu dabūt tik daudz deputātu mandātu, ka varētu atkārtoties iepriekšējais scenārijs un mums plus mīnus varētu pilsētā saglabāties vecā vara. Vismaz šobrīd visas pazīmes liecina, ka iepriekšējiem varas turētājiem balsu, deputātu vietu varētu būt par maz. Kas automātiski nozīmē, ka pilsētā, visdrīzāk, būs kāda jauna, atšķirīga koalīcija.

Savukārt, ja mēs skatāmies, kas tā varētu būt par koalīciju, visdrīzāk tā varētu būt ļoti plaša, ja vien “Saskaņai” neizdodas piesaistīt kādu no šobrīd opozīcijā esošajām partijām, kas – tā politiski skatoties – man šķiet maz ticams.”

KONTEKSTS:

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu mēra amata kandidāti

Saeima šī gada sākumā lēma atlaist Rīgas domi. Vēlēšanu datums gan divas reizes ticis pārcelts saistībā ar Covid-19 izplatības mazināšanu. Pašlaik vēlēšanu datums noteikts 29. augustā.

Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas, tāpēc arī turpmāk ir noteikti vairāki ierobežojumi un piesardzības pasākumi.

Līdz jūnija beigām pasākumos iekštelpās tika ļauts pulcēties ne vairāk kā 100, bet ārtelpās – ne vairāk kā 300 cilvēku. Savukārt no jūlija pasākumos ārā drīkst pulcēties 1000 cilvēki; no augusta šie griesti būs - 3000 cilvēku. Ierobežojumi iekšā atkarīgi no telpas lieluma. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Bet sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti