Partijas "Progresīvie" biedru aptaujā, kurā piedalījās teju 200 cilvēku, izteikts vairākums paudis atbalstu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēt vienā sarakstā ar “Attīstībai/Par!”
"Mēs šim jautājumam piegājām ļoti atbildīgi, un visu iepriekšējo nedēļu partijā notika diskusijas, kuras noslēdza biedru saruna sestdien ar Mārtiņu Staķi. Redzu, ka mūsu biedri ir novērtējuši iesākto darbu, paužot savu atbalstu tālākai sadarbībai," norādīja "Progresīvo" Rīgas nodaļas vadītājs Mārtiņš Kossovičs.
"Šī diskusija bija ļoti nepieciešama. Vērtēju to kā partijas spēku. "Progresīvajiem" vienmēr ir bijis svarīgi pārrunāt lēmumus plašā lokā, un regulāra visu biedru iesaiste svarīgu lēmumu pieņemšanā ir partijas iekšējās demokrātijas pamats," sacīja Cepurītis.
Aptaujas rezultāts un biedru atbalsts ļauj "Progresīvajiem" otrdien, 2. jūnijā, valdes sēdē lemt par sadarbības turpināšanu ar "Attīstībai/Par!" Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, norāda partijā.
"Pirms balsojuma es aicināju "Progresīvo" biedrus apzināties, cik izšķiroša var būt mūsu partijas loma šajās vēlēšanās. Tikai partijām sadarbojoties jau pirms vēlēšanām, būs iespējama ilgi gaidītā varas nomaiņa Rīgā. Daudzas politiskās partijas ir izvēlējušās doties vieglāko ceļu – nesadarboties. Jāatceras, ka mums ir kopējs mērķis – pārtraukt ilggadējo nesaimnieciskumu Rīgā, sagatavot pilsētu Covid-19 radīto problēmu pilnīgai pārvarēšanai un mazināt krīzes sekas," pauda Kossovičs.
Pēc neoficiālās informācijas - 65 % partijas biedru atbalstījuši kopīgu startu Rīgas domes vēlēšanās, 13% uzticas valdei par lēmuma pieņemšanu, bet 20% ir pret kopīgu sarakstu ar "Attīstībai/Par!".
KONTEKSTS:
Stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro solidāru piedziņu no "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem, kuru vidū ir arī Bondars.
Pēc nelabvēlīgā sprieduma partija «Progresīvie» aicināja Bondaru pamest Saeimas komisijas vadītāja amatu, kā arī nolēma veikt biedru aptauju, lai noskaidrotu, vai tiešām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēt ar kopīgu sarakstu ar «Attīstībai/Par».
Bondars par savu turpmāko rīcību saistībā ar viņam nelabvēlīgo spriedumu "KPMG Baltics" prasībā pret "Latvijas krājbankas" bijušo valdi solīja lemt pēc iepazīšanās ar Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departamenta lēmumu, tomēr parlamentārietis neizslēdza iespēju saistībā ar šo gadījumu vērsties Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Bondars aģentūrai LETA izteicās, – lai domātu par turpmāko rīcību, viņam sākotnēji kopā ar advokātu rūpīgi jāiepazīstas ar argumentāciju, kas bijusi pamatā Senāta atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu.
Politiķis prognozēja, ka ar Senāta lēmumu process nebūs beidzies, proti, viņš pieļauj iespēju saistībā ar šo gadījumu vērsties ST un ECT. Bondars uzskata, ka viņa līdz šim paustie argumenti tiesai nav saņēmuši pietiekamu izvērtējumu.
