Dienas ziņas

Rīgā ieradies ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Eiropa var samazināt gāzes patēriņu par 2/3 līdz gada beigām

Eiropas Savienība plāno līdz gada beigām par 2/3 samazināt atkarību no Krievijas gāzes

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar plānu, kā samazināt Eiropas Savienības (ES) valstu atkarību no Krievijas gāzes pēc iespējas ātrāk. Iecere paredz līdz gada beigām par 2/3 samazināt atkarību no gāzes.

No Ukrainas arvien skaļāk izskan aicinājumi Eiropas Savienībai pārtraukt Krievijas gāzes un naftas pirkšanu no Krievijas, kas ļauj Krievijas kontos nonākt aptuveni vienam miljardam eiro katru dienu, kas savukārt palīdz Kremlim turpināt Ukrainas kara finansēšanu. Eiropas Komisija nākusi klajā ar plānu, kā samazināt atkarību no Krievijas gāzes pēc iespējas ātrāk.

EK plāns paredz, kā līdz gada beigām ES var par 2/3 samazināt atkarību no gāzes. Jāņem vērā, ka no Eiropā patērētās gāzes 40% nāk no Krievijas.

“Divas trešdaļas līdz šī gada beigām. Tas būs grūti, asiņaini, bet tas ir iespējams, ja esam gatavi iet tālāk un ātrāk, nekā esam darījuši iepriekš. Šis ir mūsu plāns padarīt Eiropu neatkarīgu no Krievijas gāzes. Tā pamatā ir divi virzieni. Pirmkārt, mēs diversificēsim piegādi un ieviesīsim vairāk atjaunojamās gāzes ar lielāku sašķidrinātās dabasgāzes un cauruļvadu importu, lai nākamo 12 mēnešu laikā varētu aizstāt 60 miljardus kubikmetru Krievijas gāzes,” sacīja EK izpildviceprezidnets Franss Timmermanss.

Komisija rosina palielināt gāzes importu no piegādātājiem, kas nenāk no Krievijas. Runa ir gan par sašķidrināto gāzi, gan par to, kas Eiropā nonāk pa cauruļvadiem. Tāpat būtu jāpalielina biometāna ražošanas apjomus, ko var darīt lauksaimnieki. Īpašs uzsvars tiek likts arī uz atjaunojamo ūdeņradi, ar ko pakāpeniski tiek plānots aizstāt gāzi.

Otrais plāna virziens paredz paātrinātu pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, tai skaitā veicinot vēja parku izveidi.

Tāpat ir svarīgi paātrināt ēku siltināšanu, kā arī jaunu saules paneļu un vēja parku celtniecību, sacīja Eiropas Savienības enerģētikas komisāre Kadri Simsone.

"Mēs nevaram runāt par atjaunojamās enerģijas revolūciju, ja vēja parka būvniecības atļaujas saņemšana aizņem septiņus gadus. Ir pienācis laiks uzskatīt šos projektus par vispārējā sabiedriskā labuma projektiem, jo tādi tie arī ir.”

Arī iedzīvotāji tiek mudināti taupīgāk izmantot enerģiju un apkuri. Gan Simsone, gan Timmermans solīja, ka drīzumā komisija nāks klajā ar vadlīnijām kā paātrināt vēja parku saskaņošanas procesu.

"Atjaunojamā enerģija ļauj mums izvēlēties tīrus, lētus, stabilus un vietējos resursus. Tā vietā, lai turpinātu maksāt par fosilo kurināmo importu un uzturēt Krievijas oligarhus, atjaunojamā enerģija rada jaunas darbavietas tepat Eiropā," uzsver Timmermanss.

Par gatavību aizgriezt Krievijas gāzes un naftas krānu paziņojusi Lielbritānija un gatavojas paziņot ASV, bet ES uz to pagaidām nespēj saņemties. Tam ļoti pretojas Vācija, kas ir pārāk atkarīga no Krievijas gāzes un naftas importa. Arī Itālija, Nīderlande un Bulgārija pretojas šim solim.

Atteikšanās no Krievijas naftas Eiropai būtu vieglāka, jo tai var salīdzinoši ātrāk atrast citus piegādātājus.

ES no Krievijas pērk 27% no visas vajadzīgās naftas, bet 41% no nepieciešamās gāzes.

Jāpiebilst, ka Krievija šonedēļ atklāti draudēja pārtraukt gāzes piegādi pa Baltijas jūras cauruļvadu “Nord Stream 1”, ja Eiropa izbeigs naftas pirkšanu no Krievijas. Tā bija izteicies Krievijas valdības vadītāja vietnieks Aleksandrs Novaks. Tad naftas cena no 130 dolāriem par barelu pacelšoties uz 300 dolāriem.

EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”) mierināja, ka gadījumā, ja Krievija atslēgtu gāzi, ES varētu pārdzīvot pašreizējo ziemu, taču nākamajai tai būs jāgatavojas, veidojot "kopīgu uzglabāšanu". Par šo gaidāmas smagas sarunas ceturtdien un piektdien, kad Parīzē neformālā Eiropadomē tiksies visu dalībvalstu vadītāji.

Jāpiebilst, ka Krievijas naftas atslēgšana no starptautiskā tirgus notiek pat bez sankcijām – vērojams Krievijas naftas de facto boikots. Saskaņā ar “JP Morgan” datiem aptuveni 70% Krievijas naftas ir grūti atrast pircējus, neskatoties uz lielo atlaidi. “Shell” un “BP” paziņojuši, ka vairs nepirks naftu no Krievijas.

KONTEKSTS:

Pērn 90% Latvijā importētās dabasgāzes nāca no Krievijas. Krievijas kara pret Ukrainu dēļ Latvija sākusi meklēt veidus, kā samazināt atkarību no Krievijas enerģētikas. Ekonomikas ministrija izstrādā dažādus scenārijus gadījumam, ja pret Krieviju vērstās sankcijas skars arī enerģētiku. Piemēram, gāzi būšot iespējams importēt caur Klaipēdas termināli.

Jau uzreiz pēc 24.februārī uzsāktā Krievijas kara pret Ukrainu, valdība ārkārtas sēdē nolēma, ka "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves.  Valsts gāzes rezervju papildināšanai "Latvenergo" iepircis apmēram divas teravatstundas (TWh) gāzes no Norvēģijas, ASV un Kataras. Noslēgtie līgumi paredz LNG piegādi uz Klaipēdas LNG termināli un gāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē aprīlī un maijā.

Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 TWh sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā – 10 TWh, bet Igaunijā – piecas TWh.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti