Jaunie Covid-19 ierobežojumi skolā
Valdība otrdien lēma par jauniem ierobežojumiem izglītībā – no 30. novembra skolās vienam audzēknim būs jānodrošina trīs kvadrātmetru liela platība, bet skolotājiem arī stundās būs jālieto sejas maskas. Ja šādas prasības nevar nodrošināt, tad skolai mācības jāorganizē attālināti.
Vanaga uzsvēra, ka jaunie ierobežojumi ir ar zināmu cinisma devu.
Viņa aicina lēmumu pieņēmējus pašus iztēloties sevi 90 kvadrātmetru lielā klasē, kur ar sejas masku jāmēģina veidot atgriezenisko saiti ar katru skolēnu.
Pēc Vanagas teiktā, sabiedrībai jārēķinās, ka arī mazāko klašu grupā notiks straujāka pāreja uz attālinātām mācībām, jo fiziski nebūs iespējams nodrošināt iepriekš minētās prasības.
Arodbiedrības vadītāja uzskata, ka valdības lēmums mērķēts uz to, lai mācības vairāk notiktu attālināti.
"Tad vajadzēja atklāti pateikt – lūdzu, ejam visi uz attālinātajām mācībām," uzsvēra Vanaga.
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") Latvijas Televīzijas raidījumā uzsvēra, ka jaunie ierobežojumi balstīti zinātnieku atzinumos – proti, Covid-19 izplatās telpās, kur cilvēki sēž blīvi. Tādēļ meklēts risinājums, lai bērnu sēdvietas izretinātu.
"Mērķis ir elementārs, lai pasargātu mūsu bērnus un vecākus, bet mācības varētu notikt klātienē," komentēja Kariņš.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa "Rīta panorāmā" norādīja, ka galvaspilsētā izpildīt noteikumu par trīs kvadrātmetriem vienam bērnam būs grūti. Viņa norādīja, ka Rīgā vismaz vienā trešdaļā skolu klasēs ir 30–33 skolēni. Pašvaldība sazināsies ar katru skolu atsevišķi, lai izrunātu, kā izpildīt prasības un arī nospriestu, kur tās varēs ievērot un kur ne.
Pēterkopa pastāstīja, ka kopš mācību gada sākuma ar Covid-19 Rīgā saslimuši 268 skolotāji un 252 skolēni.
Šuplinskas demisijas prasīšana
LIZDA padome trešdien lems, vai prasīt Šuplinskas demisiju. Lēmums bija plānots jau iepriekš, bet arodbiedrība tomēr ļāva ministrei skaidrot savu pozīciju, sagaidot atbildes uz sev nozīmīgiem jautājumiem. Vanaga komentēja, ka daļa no saņemtajām atbildēm ir "gana saturiski tukšas, par daļu prasībām nav pat pussolis pasperts pretī".
Arodbiedrības valde padomi aicināšot lemt par demisijas pieprasīšanu.
Valdības vadītājs Kariņš cer uz mierīgu konflikta atrisināšanu. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" viņš pastāstīja, ka iesaistīsies sarunā starp Šuplinsku un Vanagu, lai saprastu, kur ir neskaidrības. "Uzskatu, ka sarunu gaitā daudz ko var panākt," sacīja Kariņš. Tikšanās paredzēta ceturtdien pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes.
KONTEKSTS:
LIZDA jau iepriekš norādījusi, ka nav apmierināta ar Šuplinskas reformām un viņas komunikācijas stilu. Ministrei bija izvirzītas 15 prasības – uzlabot komunikāciju ar sociālajiem partneriem, atvainoties nozarei par attieksmi, kā arī apturēt un iesniegt vairākus likuma grozījumus. Piemēram, nenoteikt minimālo studentu skaitu augstskolās un koledžas skaitīt pie augstākās izglītības iestādēm. Viena no svarīgākajām prasībām ir palēnināt skolu tīkla reformas ieviešanu. Tā paredz no nākamā gada ieviest vairākus kvalitātes un kvantitātes kritērijus, kurus neievērojot vidusskolām pakāpeniski samazinās valsts finansējumu.
Valdībā atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojums par vispārējās vidējās izglītības reformu, tomēr LIZDA ar to nav apmierināta. Reforma paredz noteiktu rīcības plānu, līdz nākamajam gadam stiprinot mācību satura digitalizāciju, kā arī plānots darbs pie pedagogu atalgojuma un slodzes apjoma pārskatīšanas. Vēl iecerēts pārskatīt izglītības kvalitātes vērtēšanas kritērijus un pašvaldību atbildību izglītības finansēšanā.
Paredzēta arī skolu tīkla sakārtošana. Nākamajā mācību gadā tas skars trešdaļu vidusskolu. Plāns paredz kritērijus skolēnu skaitam vidusskolas posmā, kā arī nosaka, kādi rezultāti jāsasniedz centralizētajos eksāmenos. Ja skolas tos nevarēs izpildīt, tad nesaņems daļu valsts budžeta finansējuma.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim, tās laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi. Saslimstībai nesamazinoties, 24. novembrī ierobežojumi izglītībā un sportā padarīti stingrāki.
