Dienas ziņas

Cēsu baznīcas jumta kupolā atrasts vēstījums

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Līvānu novadu pašvaldību reforma neskar

Līvānu novadu vietvaru reforma varētu neskart

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sākotnējā piedāvājumā apvienošana paredzēta lielai daļai Latvijas pašvaldību, tomēr ir dažas, kuras novadu reforma neskar. Pašreizējo teritoriju saglabās arī Līvānu novads.

Līvānu novads apvieno Līvānu pilsētu un piecus pagastus. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem uz šī gada 1.janvāri pašvaldībā dzīvoja 11,9 tūkstoši iedzīvotāju. To, ka VARAM izstrādātajā pašvaldību kartē Līvānu novada teritorija paliek nemainīga, vietvara uztver kā loģisku rezultātu darbam, kas ieguldīts infrastruktūras sakārtošanā un uzņēmējdarbības atbalstā.

“Ja būtu citādāk, tad būtu lielā neizpratnē mūsu iedzīvotāji, jo mēs jau 20 pēdējos gadus esam strādājuši. Ne jau tikai Līvānu novada dome, bet mūsu uzņēmēji, kas ir mūsu “zelta fonds”, mūsu ārsti, skolotāji, īstenībā tas ir visu iedzīvotāju nopelns,” saka Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.

Pētījumā par Latvijas reģionu eksportspēju Līvānu novads ierindojas 8.vietā starp visiem Latvijas novadiem eksporta pieaugumā. Daudzi novada uzņēmumi turpina paplašināties, un arī pašvaldība pēdējo gadu laikā ieguldījusi lielus līdzekļus uzņēmējdarbības attīstībā. Šogad ekspluatācijā nodota rekonstruētā Līvānu industriālā zona, kuras sakārtošana izmaksāja vairāk nekā 3,1 miljonu eiro.

“Man prieks, ka mēs esam atsevišķi. Tad, kad bijām krievu laikā pie Preiļiem, ļoti liela nauda aizgāja uz Preiļiem, bet tagad paliek mums, mūsu novadam. Es tikai pozitīvi,” saka līvāniete Valija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā skaidro, ka plāns ir veidot pašvaldības ap attīstības centriem un ka Līvānu novads ir viens no 21 reģionālās nozīmes attīstības centra.

“Pamats ir tas, ka ap šiem attīstības centriem notiek ekonomiskā aktivitāte. Tas nozīmē, ka cilvēki uz šiem attīstības centriem dodas gan pēc pakalpojumiem, gan bieži vien strādāt. Tas ir viens no argumentiem, kāpēc šajā sākotnējā piedāvājumā, kas tiek piedāvāts diskusijai, Līvānu novadu netiek piedāvāts šobrīd ar kādu citu novadu apvienot,” skaidro VARAM valsts sekretāra vietnieks Aivars Draudiņš.

Par Līvānu novada ekonomisko izaugsmi liecina tas, ka pēdējo gadu laikā ir palielinājies nodokļu maksātāju skaits un no 16 līdz 12% samazinājies bezdarba līmenis.

Apzinot apkārtējās pašvaldības, Preiļu novada vadība uzsver, ka arī viņu novads ir ekonomiski aktīvs un pašpietiekams un ka apvienošana būtu nepieciešama tikai tad, ja pašvaldība nespētu nodrošināt savas funkcijas. Savukārt Jēkabpilī pauž viedokli, ka pašlaik nav skaidrs, ko plānots sasniegt, dažus novadus atstājot tādus, kādi tie ir, citus apvienojot.

Savukārt ministrija uzsver, ka ar katru pašvaldību organizēs tikšanos, skaidrojot reformas būtību.

KONTEKSTS:  

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.

Savukārt aprīļa vidū kļuvis zināms VARAM sagatavotais administratīvi teritoriālās reformas projekts - tas paredz pašvaldību skaitu Latvijā samazināt no 119 līdz 35. Veidojot teritoriju karti, ņemts vērā pašvaldībās dzīvojošo skaits un attālums līdz centram. Savukārt vietvaru plašās funkcijas nemainīs.

Samazinot pašvaldību administratīvo aparātu, izdotos ietaupīt 120 miljonus eiro, kurus varētu novirzīt citiem mērķiem, iepriekš LTV prognozēja ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!"). Diskusijas par VARAM piedāvājumu sāksies maijā un ilgs līdz rudenim, kad plānots valdībā pieņemt jau gala versiju. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti