ĪSUMĀ:
- Izmantojot Lietuvas un Igaunijas SPKC datus, abas valstis Covid-19 "dzeltenajā sarakstā" neiekļauj.
- Covid-19 slimnieku skaitam kaimiņvalstīs pieaugot, pierobežas iedzīvotāji varēs turpināt doties uz darbu un skolu, bet Latvijā būs jāievēro pašizolācijas principi.
- Pašizolācija nebūs jāievēro arī personām, kas Latviju šķērso tranzītā 12 stundu laikā.
- Turpmāk, vērtējot Covid-19 saslimšanas datus Lietuvā un Igaunijā, ņems vērā saslimušo pieauguma straujumu.
- Pašizolācijas nepieciešamība nozīmē, ka cilvēki nevar brīvi pārvietoties starp valstīm.
Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") žurnālistiem pastāstīja, ka šoreiz valdība izmantoja aktuālāku datu avotu, vērtējot saslimšanas rādītājus par pagājušo nedēļu – proti, dati tika iegūti no Lietuvas un Igaunijas attiecīgajām institūcijām, nevis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra.
Eiropas centra dati liecina, ka saslimstība Lietuvā piektdien sasniegusi 16,1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, bet Igaunijā šis rādītājs pieaudzis līdz 16,38 gadījumiem. Viņķele norādīja, ka operatīvie dati no Lietuvas un Igaunijas iestādēm liecina – rādītāji tomēr nepārsniedz 16 gadījumu skaita atzīmi.
Valdības sēdē sprieda arī par iespējamajiem nākotnes scenārijiem. Saslimstībai ar Covid-19 kaimiņvalstīs pieaugot, daļai pierobežas iedzīvotāju 14 dienu pašizolācija nebūs jāievēro. Valdība lēma pašizolāciju nepiemērot pierobežas iedzīvotājiem, kuri strādā vai mācās kaimiņvalstī.
Veselības ministrijā informēja - ja kaimiņvalstīs pieaugs saslimstība, valdības lēmums paredz, ka personas, kuras dzīvo Latvijas pierobežā un ikdienā dodas uz darbu vai izglītības iestādi Lietuvā vai Igaunijā, varēs turpināt to darīt.
Vienlaikus šīm personām esot Latvijā, piemēram, atgriežoties pēc darba, būtu jāievēro pašizolācijas principi.
Tas nozīmē, ka ikdienā šīs personas varēs brīvi doties uz Igauniju un Lietuvu, kā arī atpakaļ uz Latviju šādos gadījumos:
- lai pildītu darba pienākumus Lietuvā vai Igaunijā (ja var uzrādīt nodarbinātības faktu apliecinošu dokumentu);
- lai saņemtu bērnu uzraudzības pakalpojumus vai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi (ja var uzrādīt pakalpojuma sniedzēja vai izglītības iestādes izsniegtu izziņu);
- lai apmeklētu izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības pulciņus (ja var uzrādīt izglītības iestādes izsniegtu izziņu);
- lai pavadītu personas ar speciālām vajadzībām uz izglītības iestādi, piemēram, skolām un bērnudārziem, kā arī interešu izglītību (ja var uzrādīt iestādes izsniegtu izziņu personai);
- lai saņemtu ārsta nozīmētus veselības aprūpes pakalpojumu, kas nav pieejami Latvijas teritorijā.
Personas varēs šķērsot arī valsts robežu, ja nepieciešams organizēt vai apmeklēt bēres.
Tāpat nebūs jāievēro pašizolācija personām, kuras Latviju šķērsos tranzītā.
Tas nozīmē, ka tranzītā ceļojošām personām Latvijas teritorija būs jāšķērso ilgākais 12 stundu laikā, neparedzot nakšņošanu Latvijas teritorijā.
Savukārt atgriežoties Latvijā, piemēram, vakarā pēc darba pienākumu veikšanas Lietuvā vai Igaunijā, šīm personām būtu jāievēro sekojoši papildu drošības principi:
- jāizvairās pakļaut citas personas inficēšanās riskam, kas nozīmē neuzņemt viesus, neorganizēt un neapmeklēt privātas tikšanās, neapmeklēt sabiedriskas un publiskas vietas un telpas, kur uzturas daudz cilvēku. Izņēmums ir, piemēram, darba vieta vai situācijas, kas saistītas iepriekš minētajiem gadījumiem robežas šķērsošanai;
- veicot darba pienākumus vai sniedzot pakalpojumu, ir jāievēro noteiktie piesardzības pasākumi;
- uzturoties sabiedriskās vietās, jālieto mutes un deguna aizsegs;
- parādoties kādām elpceļu infekcijas slimības pazīmēm, uzreiz jānodrošina pašizolācija un jāsazinās ar ārstu.
Viņķele arī ieskicēja, ka nākotnē, vērtējot pašizolācijas nepieciešamību iebraucējiem no Lietuvas un Igaunijas, ņems vērā saslimušo pieauguma kāpuma temps. Ja tas nepārsniegs 10%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, tad vēl nedēļu tiks novērota epidemioloģiskā situācija, lai piemērotu konkrētus ierobežojumus. Tādu pašu kārtību pret Latviju, apņēmušās īstenot arī Igaunija un Lietuva.
Valdība tikās ārkārtas sēdē, jo Lietuvā un Igaunijā Covid-19 izplatība strauji pieaug. Abām valstīm nokļūstot "dzeltenajā sarakstā", apstātos cilvēku kustība pāri robežai.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
No augusta ārā drīkst pulcēties 3000 cilvēku. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.
Valdība septembra pirmajā nedēļā lēma atļaut avioceļojumus uz valstīm, kurās divkārtīgi pārsniegts vidējais 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs Eiropas Savienībā, vienlaikus nosakot, ka pēc atgriešanās no šīm valstīm būs obligāti jāievēro 14 dienu pašizolācija, jau no 3. septembra uz un no Latvijas lidlaukiem atļauti lidojumi uz visām ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, izņemot Spāniju, Andoru, Maltu un Luksemburgu.
