No saslimušajiem seši atrodas Covid-19 nodaļā Latvijas cietumu slimnīcā, bet pārējie ir izolēti karantīnas zonās ieslodzījuma vietās, jo ir bez simptomiem.
Kopš 23. novembra Rīgas Centrālcietumā tiek veikta visu ieslodzīto un nodarbināto (arī vakcinēto un pārslimojušo) testēšana, jau saņemta daļa rezultātu, konstatējot 58 Covid-19 infekcijas pozitīvos gadījumus ieslodzīto vidū un divu nodarbināto vidū.
Izvērtējot epidemioloģisko situāciju, kā arī Covid-19 inficēšanās gadījumu pieaugumu tieši Rīgas Centrālcietumā, Ieslodzījuma vietu pārvalde pieņēma lēmumu pagarināt karantīnu Rīgas Centrālcietumā līdz 9. decembrim.
Ar rīkojumu noteikts:
- pārtraukt valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvju un aizstāvju, zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju juridiskās palīdzības saņemšanai tikšanos ar ieslodzītajiem klātienē;
- atļaut komersantu pārstāvjiem piegādāt preces un sniegt pakalpojumus tikai ieslodzījuma vietas pamatfunkciju nodrošināšanai;
- atļaut turpināt remontdarbus tikai tiem komersantu pārstāvjiem, ar kuriem ir noslēgti līgumi;
- pārtraukt ieslodzīto nodarbināšanu pie komersanta, izņemot ieslodzījuma vietas veikalu un ēdināšanas pakalpojumu nodrošinātāju;
- pārtraukt ieslodzīto personu dokumentu izgatavošanu;
- pārtraukt brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas darbību;
- pārtraukt ieslodzīto pārvešanu uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojumu (plānveida ārstu speciālistu konsultācijas, diagnostiskie izmeklējumi un stacionārā ārstēšana) saņemšanai (arī par ieslodzīto finanšu līdzekļiem), izņemot šādu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai: akūto un neatliekamo medicīnisko palīdzību; onkoloģiskās, dzīvību glābjošas operācijas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas dēļ var iestāties invaliditāte; veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības, traumatoloģija; veselības aprūpes pakalpojumus ieslodzītajiem, kuriem pakalpojumu atlikšana var radīt invaliditātes risku vai veselības stāvokļa pasliktināšanos risku.
- pārtraukt ieslodzīto konvojēšanu uz tiesām un pēc procesa virzītāja pieprasījuma;
- par ieviestajiem karantīnas pasākumiem informēt tiesas, procesa virzītājus un citus sadarbības partnerus;
- notiesātajiem, kuri sodu izcieš Rīgas Centrālcietuma slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā un vidējā pakāpē, daļēji slēgtā cietuma augstākajā pakāpē un notiesātajiem ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, aizliegt no rīta celšanās laika līdz naktsmieram atrasties noteiktā iecirknī ārpus vienības; aizliegt dienas kārtībā paredzētajā laikā patstāvīgi apmeklēt ieslodzījuma vietas Medicīnas daļu, veikalu, ēdnīcu un bibliotēku; nodrošināt ne mazāk kā vienu stundu ilgu pastaigu svaigā gaisā, nodrošinot kameru savstarpējo izolāciju;
- regulāri informēt ieslodzītos un nodarbinātos par pieņemtajiem lēmumiem un ar tiem saistītajām izmaiņām.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
