ĪSUMĀ:
- Pavasarī Covid-19 upuru skaits nebija liels.
- Vasaras mēnešos statistika būtiski nemainījās.
- Rudenī strauji pieaudzis mirušo Covid-19 slimnieku skaits.
- Latvijā divi gados jaunākie mirušie ir vecumā no 30 līdz 35 gadiem.
- Bet 70 no 141 mirušā ir vecāki par 80 gadiem.
- Covid-19 upuri ir gan ar citām blakusslimībām, gan bez.
- Lielākā daļa stacionārā nonāk laikus, taču ir daļa, ko atved novēloti.
- Latvijā slimnīcā nonāk vidēji katrs sestais saslimušais.
- Mirstība pēc šā brīža datiem ir 2% līdz 4%.
Pavasarī mirušo statistikas līkne bija lēzena. Martā – neviens, aprīlī – dienā viens, tad vairākas dienas – bez mirušajiem, tad atkal – viens vai divi. Maijā un visos vasaras mēnešos mirušo statistikā īpašas izmaiņas nebija. 24. oktobrī pēkšņi jau četri, pēc diennakts – atkal četri. 6. novembrī – septiņi mirušie, 13. novembrī – deviņi. Vairs nav tādas dienas, kad nepienāktu ziņas par jauniem upuriem.
“Mūsu stacionārā pārsvarā nonāk pacienti jau ar hroniskām blakus saslimšanām, tāpēc ir grūti atbildēt, kāpēc stāvoklis pasliktinās un tas beidzas ar nāvi,” atzina Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas Bīstamo infekciju nodaļas vadītāja Monta Madelāne.
“Dažos gadījumos tas ir saistīts ar Covid-19 infekcijas pievienošanos, dažos gadījumos nevar vainot pašu Covid-19 , bet ir visa organisma dekompensēšanās, kas noved pie letāla iznākuma,” stāstīja Madelāne.
Latvijā divi gados jaunākie mirušie ir vecuma grupā no 30 līdz 35 gadiem.
Vienai personai nebija citu saslimšanu, otrai, kura mira šonedēļ, bija smaga, hroniska slimība.
Bet lielākā daļa – 70 no 141 mirušā – ir vecāki par 80 gadiem. Ārsti to skaidro ar faktu, ka cilvēki gados ir ar dažādām citām saslimšanām.
“Biežākais, ko mēs redzam, ir cukura diabēts, kardiovaskulārās patoloģijas, biežāk ar lieko svaru, vairākiem ir plaušu patoloģijas,” stāstīja Madelāne.
Lielākā daļa stacionārā nonāk laikus, taču ir daļa, ko atved novēloti. Pārsvarā ārstēšanās mājās notikusi vismaz nedēļu.
“Tas, ko mēs stacionārā novērojam, ka šie pacienti dažkārt nejūt, ka viņiem paliek sliktāk. To, ka sāk trūkt skābekļa plaušās un visā organismā, nejūt vismaz sākotnējās stadijās, un mājas apstākļos to grūtāk monitorēt,” norādīja slimnīcas pārstāve.
Ārste atgādināja – ja koronavīrusa pacientam ir grūtības ievilkt elpu un paaugstinās temperatūra, ir jāzvana ģimenes ārstam vai neatliekamās palīdzības dienestam.
“Ja [temperatūra] ilgstoši bijusi 37 grādi un strauji paaugstinās līdz 38, ja sāk elpot biežāk un smagāk, ja sūdzas par smaguma sajūtu krūtīs, ja parādās klepus un īpaši – ar sarkanām krēpām, tas ir kā sarkanais karogs,” uzsvēra ārste.
Lielākā daļa pacientu vīrusu pārslimo viegli. Taču vismaz Latvijā slimnīcā nonāk vidēji katrs sestais saslimušais.
Mirstība pēc šā brīža datiem ir 2% līdz 4%.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība 6. novembrī nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim, tās laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi.
