Austrumu slimnīcas Nacionālās references laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins pastāstīja, ka Latvijā trīs procentos no visiem sekvencētajiem jeb atšifrētajiem vīrusa paraugiem ir atklāts omikrona apakštips, kas ir vēl lipīgāks par esošo omikronu.
"Tad ko mēs zinām par omikronu paveidu? Pašlaik viņam ir trīs apakšpaveidi – pirmais, otrais, trešais. Pirmajam ir 33 mutācijas. Otrajam, kurš tagad ienāk, viņam ir 31 mutācija, par divām mutācijām mazāk, bet tas mutāciju salikums ir savādāks. Un tas padara šo apakšpaveidu faktiski nedaudz vairāk lipīgu. Pēc dāņu datiem, viņš ir par 30% lipīgāks, ja mēs salīdzinām ar to pirmo omikronu," norādīja Ņikišins.
Laboratorijas vadītājs norādīja, ka jaunais omikrona paveids jau dominē Dānijā un arvien straujāk izplatās starp jauniešiem.
Latvijā pašlaik cirkulē gan kovida vīrusa deltas, gan omikrona paveids. Omikrona variants vairākās Latvijas pilsētās kļuvis par dominējošo. Tas ņēmis virsroku, piemēram, Jelgavā, Jūrmalā, Valmierā, Jēkabpilī un Salaspilī.
KONTEKSTS:
2021. gada rudenī Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, valdība līdz 11. janvārim izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Vēlāk, situācijai pasliktinoties, uz vairākām nedēļām tika ieviests "lokdauns" un mājsēde.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
Tikmēr gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 28. februārim.
