Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) raidījumā atzina, ka vienmēr pastāv risks, ka kaut kas notiks saistībā ar Covid-19 izplatību un ārkārtējo situāciju, bet pašlaik viņš uzskata, ka Rīgas domes vēlēšanas varēs notikt 29. augustā.
Ministrs stāstīja - tiks domāts par drošību un sociālās distancēšanās ievērošanu vēlēšanās, būs ilgāks iepriekšējās nobalsošanas laiks, iespējams, vēlēšanu iecirkņos izmantos vairāk telpu.
Pūce arī atzina, ka, lai arī viņš pats atbalsta elektronisko vēlēšanu rīkošanu, pašlaik likums to neparedz, diskusijās politiķi par to nevienojās un arī eksperti brīdina par drošības riskiem.
Kažoka norādīja, ka vēlēšanas vairs nevar atlikt un ir valstis, piemēram, Dienvidkoreja, kas spēja veiksmīgi sarīkot vēlēšanas Covid-19 ēnā.
Saeimas deputāts, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) atzina, ka politisko spēku piedāvājums mainīsies, jo mainīsies cilvēku paradumi un ekonomiskā situācija, un būs liels spiediens uz sociālajiem jautājumiem, kā palīdzēt rīdziniekiem un ekonomikai.
Arī Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs uzsvēra, ka būs vairāk jādomā par sociāli atbildīgu politiku, jārūpējas par cilvēku veselību.
Savukārt bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) prognozēja, ka būs vairāk populisma, bet prioritātes būs sociāli atbildīga politika, vairāk vajadzēs domāt ne tikai par sociālo pusi, bet par investīciju piesaisti un to, kā veicināt uzņēmējdarbību, lai Rīga būtu konkurētspējīgāka.
Kažoka gan norādīja - ja situācija neuzlabosies, Rīgas domes vēlēšanās iedzīvotāju pieprasījums būs vairāk pēc drošības nekā pēc populisma.
Ja situācija ievērojami uzlabosies, atgriezīsies jautājumi, kurus šķetināja pirms pandēmijas, piemēram, dzīvesstila jautājumi, pretkorupcijas jautājumi, arī etniskie jautājumi, kuri bija aktuāli Rīgas vēlēšanās iepriekš.
Kažoka arī prognozēja, ka politiskie piedāvājumi pielāgosies tā brīža apstākļiem. Ja vēlēšanas būtu šobrīd, nekā cita kā Covid-19 priekšvēlēšanu kampaņās nebūtu.
Ja vēlēšanas notiks augustā, ir ļoti liela varbūtība, ka galvenie vēstījumi pamatīgi pārstrukturēsies, bet to, kādi tie būs, šobrīd neviens nevar pateikt, norādīja Kažoka.
KONTEKSTS:
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.
CVK bija nolēmusi izsludināt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 25. aprīlī, kad visā Latvijā paredzēta Lielā talka. Līdz ar tiesas spriedumu šis datums ir mainīts.
Savukārt marta vidū, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija cerībā ierobežot vīrusa "Covid-19" izplatību, vairāki politiskie spēki – Jaunā konservatīvā partija un Zaļo un zemnieku savienība – aicināja apsvērt Rīgas domes vēlēšanu pārcelšanu. Tāpat vairākas partijas apturēja savu vēlēšanu kampaņu, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29.augustā.
