“Opozīcija dara savu darbu, mēs, valdība, darām savu,” opozīcijas pieprasījumu LTV “Rīta panorāmā” komentēja Kariņš.
Opozīcijas neapmierinātību izraisīja neizpildītais parlamenta uzdevums likvidēt obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK. Pretēji uzdevumam likvidēt OIK līdz 31.martam valdība, uzklausot Ekonomikas ministrijas ziņojumu par šādas straujas rīcības sekām, nolēma to nedarīt.
Kariņš norādīja, ka ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”) īsā laikā izpildīja Saeimas uzdevumu un sagatavoja normatīvos aktus OIK atcelšanai, bet arī izpētīja, kādas būs sekas, un šāds lēmums draudētu ar tiesvedībām par miljardu eiro, elektroenerģijas cenu kāpumu par 25% un siltumu tarifu kāpumu daudzās pašvaldībās no 20% līdz 40%.
“Mēs valsti šādā postā nedzīsim, OIK jālikvidē, bet tas jādara tiesiski,” sacīja Kariņš.
Tagad Ekonomikas ministrija divus mēnešus pētīs, kā to var izdarīt.
KONTEKSTS:
Janvāra pirmajā pusē, kad vēl nebija izveidota jaunā valdība, ZZS, kam nākamajā valdībā bija paredzēts opozicionāru liktenis, Saeimā virzīja aicinājumu Ekonomikas ministrijai (EM) steidzami izstrādāt normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31. marta. Uzdevumu par jomu atbildīgajai ministrijai Saeimas sēdē atbalstīja 86 deputāti.
Taču EM secināja, ka steidzīga OIK atcelšana rada vairākus riskus - gan OIK saņēmēju prasības tiesā par miljardu eiro, gan dārgāku elektrību, kuru nāktos importēt, jo vairākas elektrostacijas bez atbalsta tiktu slēgtas, gan siltuma tarifu pieaugumu, jo daudzviet siltumu ražo atbalstu saņēmēji – koģenerācijas stacijas. Valdība nolēma nevirzīt tālāk ieceri atcelt OIK līdz 31. martam, un EM strādās pie alternatīvām.
