Dienu pēc tam, kad Rīgu apmeklēja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Latvijā ieradās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo un Spānijas premjers Pedro Sančess.
Sabiedroto vizītes Latvijā ir saistītas ar NATO lēmumu pastiprināt militāro klātbūtni Baltijā un Austrumeiropā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Stiprinot NATO austrumu flangu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Kanāda nolēma vēl pirms termiņa beigām pagarināt savu misiju Austrumeiropā, līdz ar to arī savu karavīru klātbūtni Latvijā, savukārt Spānija nosūtīs papildu karavīrus uz Latviju.
Stoltenbergs, Sančess un Trudo kopā ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”) arī apmeklēja Ādažu militāro bāzi un informēja par plāniem stiprināt NATO klātbūtni reģionā.
Kanāda kopš 2017. gada vada Latvijā izvietoto NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, kuras sastāvā ir 1500 karavīru no desmit valstīm. Pašlaik Latvijā atrodas 540 Kanādas karavīri, bet drīzumā viņiem pievienosies vēl vairāk nekā simt biedri.
Tāpat Latvijā pašlaik dien 350 Spānijas karavīri, bet tuvākajā laikā viņiem piebiedrosies vēl 150.
Kariņš pēc tikšanās Ādažu militārajā bāzē norādīja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina karš Ukrainā ir saliedējis NATO partnerus, NATO stiprina austrumu flangu, šis darbs jau notiek.
“Esam salīdzinoši maza valsts, bet esam daļa no pasaulē spēcīgākās militārās alianses, kur mēs, saliekot plecu pie pleca, esam nepārvarami. Bet mēs neesam tikai drošības patērētāji, mēs ieguldām un ieguldīsim drošībā,” norādīja Kariņš, atgādinot par valdības lēmumu palielināt finansējumu aizsardzībai līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta, lai uzlabotu savas kaujas spējas un iespējas sadarboties ar aizvien lielāku NATO karavīru skaitu.
Kanādas premjerministrs Džastins Trudo norādīja, ka Kanāda stiprinās savu klātbūtni reģionā, tajā skaitā uz Latviju nosūtīs vēl 130 karavīrus tuvākajās nedēļās, kā arī papildu karakuģi un lidmašīnu gaisa telpas patrulēšanai reģionā.
Tāpat Kanāda nolēma pagarināt savu misiju Austrumeiropā, kura bija sākotnēji paredzēta līdz šī gada beigām. Taču jau tagad ir pieņemts lēmums pagarināt to arī nākamgad, jo Kanādas vienības šeit neaizstāv tikai Latviju un Austrumeiropu, bet visu NATO, arī Kanādu, norādīja Trudo.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess savukārt informēja, ka 150 spāņu karavīri Latvijā ieradīsies pēc iespējas ātrāk, un ar to ir nosūtīts skaidrs vēstījums Putinam – NATO ir vienota, tās mērķis ir miers, NATO ir aizsardzības alianse, un visa mūsu rīcība ir atturēšanas centieni, lai izvairītos no konfrontācijas.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs arī uzsvēra, ka šie lēmumi demonstrē NATO solidaritāti, saskaroties ar kritisko momentu mūsu drošībai, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā.
“Putina karš sadragāja mieru Eiropā, [..] bet Putins nenovērtēja Ukrainu, un nenovērtēja NATO spēku un vienotību,” sacīja Stoltenbergs.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā pirmo reizi alianses vēsturē NATO aktivizējis Austrumeiropas aizsardzības plānus. NATO īstenos "papildu pasākumus", lai aizsargātu alianses dalībvalstis. Kanāda paziņojusi par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Latviju. Paredzēts, ka uz Latviju dosies 100 Kanādas karavīru, kā arī militārā tehnika. Arī ASV paziņojušas par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm.
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
