NATO pirmo reizi vēsturē aktivizē Austrumeiropas aizsardzības plānus

Pirmo reizi alianses vēsturē NATO aktivizējis Austrumeiropas aizsardzības plānus. To ceturtdien paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, norādot, ka veiks "papildu pasākumus", lai aizsargātu alianses dalībvalstis. Savukārt piektdien NATO plāno organizēt virtuālu samitu, kurā alianses līderi apspriedīs Krievijas iebrukumu Ukrainā. 

Pēc dalībvalstu ārkārtas sanāksmes Briselē NATO izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka veiks papildu pasākumus, lai aizsargātu alianses dalībvalstis.

"Esam nolēmuši atbilstoši mūsu aizsardzības plānam aizsargāt visus sabiedrotos, veikt papildu pasākumus, lai stiprinātu savaldīšanas un aizsardzības spējas visā aliansē. Mūsu pasākumi ir un paliek preventīvi, samērīgi un saspīlējumu neveicinoši," paziņoja NATO.

Stoltenbergs detalizēti nekomentēja, kas mainīsies ar aizsardzības plānu aktivizēšanu, tomēr viņš atzīmēja, ka

ar to palīdzību varēs "nosegt visu Austrumu flangu" un tas iekļauj ātrās reaģēšanas spēkus. 

30 alianses dalībvalstu kopīgā paziņojumā pausts, ka NATO spēku galvenais komandieris saņems plašas pilnvaras, piemēram, pieprasīt un dislocēt karavīrus.

"Krievijas rīcība nopietni apdraud eiroatlantisko drošību, un tai būs ģeostratēģiskas sekas. NATO turpinās veikt visus nepieciešamos pasākumus savu sabiedroto drošībai un aizsardzībai. Mēs nosūtīsim papildu sauszemes un gaisa spēkus uz alianses austrumu robežu, kā arī pastiprināsim floti. Mēs paaugstināsim mūsu spēku gatavību reaģēt uz jebkādiem neparedzētiem apstākļiem," norādīts alianses paziņojumā.

Stoltenbergs norādīja, ka ātrās reaģēšanas vienības var izvietot, kur būs nepieciešams. Paaugstinātā gatavībā ir vairāk nekā 100 lidmašīnas un 120 sabiedroto kuģi.

"Šodien Ziemeļatlantijas padome nolēma aktivizēt mūsu aizsardzības plānus. Tas ir apdomīgs solis, lai aizsargātu sabiedroto valstis šīs krīzes laikā. Tas ļaus mums izvietot spēkus, kur tie ir nepieciešami. Reaģējot uz Krievijas milzīgo militāro pieaugumu, mēs jau esam pastiprinājuši savu kolektīvo aizsardzību uz zemes, jūrā un gaisā. Pēdējo nedēļu laikā sabiedrotie no Ziemeļamerikas un Eiropas alianses Austrumu daļā ir izvietojuši vēl tūkstošiem karavīru, un vēl vairāk ir gaidīšanas režīmā.

Mums ir vairāk nekā 100 lidmašīnu paaugstinātā gatavībā, kas aizsargā mūsu gaisa telpu, un vairāk nekā 120 sabiedroto kuģi jūrā no Ziemeļiem līdz Vidusjūrai.

Tas viss liecina, ka mūsu kolektīvās aizsardzības apņemšanās saistībā ar 5. pantu ir dzelžaina. Mēs turpināsim darīt visu, kas nepieciešams, lai pasargātu aliansi no agresijas. Rīt esmu sasaucis virtuālu NATO līderu samitu, lai apspriestu turpmāko virzību," preses konferencē sacīja NATO vadītājs.

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") paziņojumā presei norādīja: "Esmu gandarīts, ka alianse operatīvi reaģēja uz Baltijas valstu un citu NATO dalībvalstu pieprasījumu uzsākt konsultācijas. Jau šobrīd norit darbs pie papildu atbalsta plānošanas. Pašlaik Latvija ir drošībā, taču mums ir jāturpina darīt viss iespējamais, lai tas tā arī paliktu."

NATO nosodīja Krievijas rīcību kā starptautisko tiesību pārkāpumu.

"Mēs atbalstām Ukrainas tautu un tās likumīgo prezidentu, parlamentu un valdību, kas tika ievēlēta demokrātiskā ceļā. Mēs vienmēr atbalstīsim Ukrainas teritoriālo nedalāmību un suverenitāti starptautiski atzītās robežās," paziņoja alianse.

Alianse nosodīja arī Krievijas sabiedroto Baltkrieviju par uzbrukuma atbalstīšanu.

"Tā ir mūsu drošības "jaunais normālais". Mieru nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Autoritāri režīmi cīnās pret brīvību un demokrātiju, un pieaug stratēģiskā konkurence. Mums ir jāatbild ar jaunu apņēmību un vēl spēcīgāku vienotību. Ziemeļamerika un Eiropa ir spēcīgākas kopā NATO," sacīja Stoltenbergs.

Viņš arī uzsvēra, ka šis ir nopietns brīdis Eiropas drošībai. "Krievijas nepamatotais uzbrukums Ukrainai pakļauj riskam neskaitāmas nevainīgu cilvēku dzīvības. Krievija ar gaisa un raķešu uzbrukumiem, sauszemes spēkiem no vairākiem virzieniem mērķē pa Ukrainas militāro infrastruktūru un pilsētām. Tas ir apzināts, aukstasinīgs un ilgi plānots iebrukums. [..] NATO sabiedrotie visstingrākajā iespējamajā veidā nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tas ir klajš starptautisko tiesību pārkāpums. Tā ir agresija pret suverēnu un neatkarīgu valsti un nopietni draudi eiroatlantiskajai drošībai," norādīja NATO ģenerālsekretārs.

NATO dalībvalstu vēstnieku sanāksme Briselē tika sasaukta atbilstoši alianses līguma 4. pantam, kas tiek iedarbināts, ja kāda no NATO dalībvalstīm uzskata, ka tās teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība ir apdraudēta. Šajā situācijā visas Baltijas valstis prasīja NATO līguma 4. panta konsultācijas.

Februāra sākumā NATO dalībvalstu aizsardzības ministru samitā alianse uzdeva komandieriem izstrādāt kaujas plānus Austrumeiropas dienvidu daļai. NATO vairākkārt ir apgalvojusi, ka nesūtīs kaujas spēkus uz Ukrainu, lai palīdzētu aizsargāties pret Krievijas uzbrukumu, tomēr daļa NATO dalībvalstu ir nosūtījušas ieročus un munīciju. Stoltenbergs arī atkārtoti uzsvēra, ka NATO neplāno sūtīt sabiedro papildspēkus uz Ukrainu. Stoltenbergs arī apstiprināja, ka piektdien notiks NATO virtuālais samits. Tajā piedalīsies arī Zviedrija un Somija, kuras nav NATO dalībvalstis, kā arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. 

Premjers Krišjānis Kariņš
00:00 / 00:55
Lejuplādēt

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ceturtdien preses konferencē pēc Latvijas valdības ārkārtas sēdes uzsvēra, ka Latvijā drošības draudu nav: 

"Vai mums šodien kas draud? Īsā atbilde: mēs Latvijā esam drošībā.

Latvija ir daļa no NATO militārās alianses, kas, lieki atgādināt, ir lielākā un spēcīgākā alianse pasaulē. Būdami tās biedri, mēs šorīt ar Lietuvu, Igauniju un Poliju iedarbinājām tā saucamo konsultāciju pantu. NATO kopā lēma stiprināt Austrumu flangu, tai skaitā mūsu reģionu un šodien jau pirmie papildus amerikāņu spēki ir ieradušies un ir mūsu zemes teritorijā. Latvijā visu laiku bija desmit, tagad jau vienpadsmit valstu karavīri ar tehniku, kas palīdz aizsargāt mūsu zemi un mūsu iedzīvotājus. Vēl ceļā ir papildus spēki un bruņojums, tai skaitā no Kanādas un citām valstīm. Tātad no tāda viedokļa mēs varam justies droši."

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Putins 21. februārī paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.

Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisīja teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumuEiropas SavienībaASV un citas valstis paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju.

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst. 6 (plkst. 5 pēc Latvijas laika). Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu, Rietumvalstu līderiem brīdinot, ka Krievija tiks saukta pie atbildības. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti