„Mums ir mentālas problēmas," teica ekspremjers. Viņš paskaidroja, ka sabiedrībā uzņēmējs joprojām nav pozitīva persona – uzņēmēji vairāk vai mazāk tiek uzskatīti par blēžiem un zagļiem.
„Otra lieta, kas ir vēl viena mentāla problēma, nedod Dievs, kaut kas piederēs latvietim un piederēs vairāk kaimiņam, nekā man. Mēs daudz labāk esam gatavi akceptēt sev dāņu vai zviedru privātīpašnieku kaimiņos, nekā latvieti, un darīsim visu, lai traucētu tam latvietim normāli strādāt," turpināja Kalvītis.
„Un vēl trešā mentālā problēma mums Latvijā ir, ko es esmu novērojis, mēs esam gatavi strādāt jebkā cita labā, vai tas ir Īrijā vai Lielbritānijā, Vācijā vai Amerikā, tikai ne latviešu saimniekam," minēja Kalvītis.
Pēc Kalvīša domām, Latvijas sabiedrība ir kļuvusi pārāk materiāla.
Savukārt, atbildot uz jautājumu par lielāko kļūdu savā premjerēšanas laikā, Kalvītis atzinās, ka vajadzējis būt stingrākam. „Es biju pārāk labs, man vajadzēja būt daudz nežēlīgākam. Tā ir kļūda, jo es padevos koalīcijas spiedienam – pārāk strauji palielinājām algas, pārāk strauji palielinājām pensijas, un, kad pienāca pasaules ekonomikas krīze, mēs to vairs nespējām finansēt," teica Kalvītis.
Kalvītis bija premjers no 2004. līdz 2007. gadam.
