14., 15. un 16. augustā IZM notiks sarunas ar 14 pašvaldībām: Liepāju, Rucavas novadu, Nīcas novadu, Grobiņas novadu, Pāvilostas novadu, Aizputes novadu, Priekules novadu, Vaiņodes novadu, Durbes novadu, Brocēnu novadu, Saldus novadu, Skrundas novadu, Kuldīgas novadu un Alsungas novadu.
Ar pārējām Latvijas pašvaldībām šobrīd turpinās sarunu norises laiku saskaņošana, norāda IZM.
"Skolu tīkla attīstībai jānotiek saskaņā ar administratīvi teritoriālās reformas uzstādījumiem. Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, pašvaldībām, sadarbojoties ar citām ieinteresētajām pusēm, ir jāveido demogrāfiskajai situācijai un citiem faktoriem atbilstošs, racionāls skolu tīkls.
Turklāt, ievērojot principus – sākumskola maksimāli tuvu bērnu dzīvesvietai, bet pamatskolā un vidusskolā tiek nodrošināts kompetenču pieejai atbilstošs un kvalitatīvs mācību programmu piedāvājums," skaidro IZM.
IZM 2019. gada martā lūdza pašvaldībām iesniegt izglītības stratēģijas un skolu tīkla attīstības plānus turpmākajiem trīs gadiem. Balstoties uz sniegto informāciju, ministrija turpina diskusijas par ilgtspējīga skolu tīkla izveidi, tādēļ tiek rosinātas “viens pret vienu” sarunas ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (Jaunā konservatīvā partija) un citiem vispārējās izglītības nozares pārstāvjiem. Sarunu temati:
- pašvaldības redzējums izglītības iestāžu tīkla attīstībai (skolēnu skaits, nodrošinājums ar pedagogiem, atbilsme jaunajām sanitārajām normām un higiēnas prasībām, loģistika u. c.);
- pašvaldības izdevumi izglītībai (ēku uzturēšana, personāla atalgojums, savstarpējie norēķini, transporta izdevumi);
- ministrijas piedāvātā četru reģionu bloka modeļa ietekme uz jau šobrīd apgūstamajiem Eiropas Savienības līdzfinansētajiem projektiem pašvaldībā.
"Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana nozīmē pārdomātus pašvaldību lēmumus resursu lietderīgai izmantošanai un izglītības pakalpojumu pieejamības pārstrukturizācijai, respektējot katra novada un plānošanas reģiona īpatnības un attīstības modeļus, taču vienlaikus sekmējot arī kvalitatīvas izglītības pieejamību ikvienam skolēnam," skaidro IZM.
KONTEKSTS:
Izglītības ministre piedāvājusi alternatīvo skolu tīkla reformu plānu, kas paredz noteikt striktākus skolēnu skaita kritērijus galvaspilsētas mācību iestādēm, bet pierobežu skolām tos paredzēts atvieglot. Neraugoties uz skolēnu skaitu, ministre sola – valsts finansējums arī turpmāk saglabāsies tām skolām, kas spēs nodrošināt augstu mācību kvalitāti. Tikmēr sociālie partneri izteikuši iebildumus Šuplinskas iecerēm.
