Ilgas Šuplinskas skolu tīkla reformu plāns paredz turpināt finansēt tās skolas, kas nodrošina pietiekamu skolēnu skaitu, atbilstīgi teritorijas apdzīvotībai. Tā kā ministre ir pret mehānisku skolu slēgšanu, iecerēts saglabāt arī tās vidusskolas, kurās mācās vien desmit bērni klasē vai 30 audzēkņi vidusskolā kopā.
Skolotāju arodbiedrībā uzsver, pedagogu algas patlaban tiešā veidā atkarīgas no skolēnu skaita klasē. Līdz ar kompetenču satura ieviešanu paredzēts vidusskolēniem piedāvāt divas izvēles, kas nozīmē, ka atsevišķos mācību priekšmetos būtu vairāk, citos mazāk skolēnu. Ministre teic, raizēm nav pamata. Runa esot vien par piecām pierobežas skolām, kuras valsts dāsnāk atalgos.
"Šīs skolas, kurās nav iespējams pašlaik attīstīt īpašu reģionu politiku vai īpašu infrastruktūru, tajās vienmēr valsts dotēs lielākus finanšu līdzekļus," pauda Šuplinska.
Valsts finansējumu saglabās arī tās skolas, kuras, neraugoties uz skolēnu skaitu, izceļamas kā īpaši kvalitatīvas. Iepriekšējā izglītības ministra Kārļa Šadurska (Jaunā Vienotība) plāns noteica – nauda pienāksies tām skolām, kuru absolventi 12. klašu eksāmenos snieguši vismaz 40% pareizu atbilžu. Šuplinska neplāno balstīties vien uz statistiku.
Ministres ieskatā, centralizētie eksāmeni vien nenorāda to, vai skola ir laba, vai slikta. Esot jāņem vērā arī skolēnu emocionālā un psiholoģiskā labsajūta. Tāpēc viņa piedāvā vērtēt desmit dažādus kvalitātes kritērijus.
Tostarp vērtēs arī skolas darbinieku sadarbību ar vecākiem, skolas iesaisti sabiedriskās aktivitātēs, sasniegumus pētniecībā, ar ko pakāpeniski centralizētos eksāmenus varētu aizstāt pavisam. Kā to izmērīt? Uz šo jautājumu skolu direktori atbild, raustīdami plecus. Neesot saprotams, kur ņems šos datus? Kas garantēs to ticamību? Ņemot vērā, ka eksāmeni gan visiem ir vienādi.
Izglītības un zinātnes ministrijā norāda, ka precīza metodoloģija, kā vērtēt skolas kvalitāti, būšot gatava līdz septembrim.
