«SOAAR» vadītājs: SAB darbinieki rakstiski fiksēja ziņoto par Kampara mēģinājumu ietekmēt «Vienotības» rezultātus Saeimas vēlēšanās

Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" vadītājs Renārs Kadžulis divreiz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) inspektoriem jeb darbiniekiem mutiski ziņojis par bijušā "Vienotības" ģenerālsekretāra Arta Kampara mēģinājumu ietekmēt 2014. gadā notikušo Saeimas vēlēšanu rezultātus, un SAB darbinieki šo informāciju fiksējuši rakstiski, sarunā ar aģentūru LETA apgalvoja Kadžulis.

SAB darbinieki informāciju esot fiksējuši rakstveidā

Vaicāts par to, kāpēc SAB nav reģistrēts neviens iesniegums saistībā ar minēto, Kadžulis uzsvēra atšķirību starp iesniegumu un ziņojumu.

Divos dažādos laikos viņš saticies katru reizi ar citu SAB inspektoru, kam izstāstījis par notikušo, un SAB inspektori jeb darbinieki šo informāciju sev esot fiksējuši rakstiski.

Uzņēmējs norādīja, ka arī zina abu šo SAB darbinieku vārdu un uzvārdu, bet pieļauj, ka nedrīkst tos atklāt bez SAB atļaujas. Kadžulis esot vērsies arī citās iestādēs, ne tikai SAB, kuras gan uzņēmējs pašlaik neatklāj.

Tikmēr 10 gadus ilgo laika nogriezni starp viņa piesaukto notikumu un ēteru Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" Kadžulis skaidro ar to, ka uzstāšanās sabiedriskajā medijā esot bijusi vēl viena iespēja ziņot par notikušo, jo drošības iestādes neesot reaģējušas uz sākotnējām ziņām.

Tagad informācija izpausta tiešraidē sabiedriskajā medijā, lai dotu iespēju sabiedrībai un medijiem reaģēt.

Ar Kamparu vēlēšanu naktī ticies Zviedru vārtu arkā

Atstāstot savu versiju par 2014. gada 4. oktobrī, Saeimas vēlēšanu dienā, notikušo, Kadžulis pastāstīja, ka "SOAAR" darbinieki Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) konferenču zālē bija uzstādījuši tehniku, lai varētu redzēt, kā ienāk dati no vēlēšanu iecirkņiem.

Vakarā "Vienotības" pārstāvis CVK Kārlis Kamradzis turp esot atvedis "Vienotības" biedri Sanitu Stelpi, kura sākusi skatīties sistēmā ienākošos rezultātus un priekšlaicīgi, visdrīzāk, kādam tos sūtījusi. Jau šo situāciju Kadžulis vērtējis kā neatbilstošu. 

Pēc tam nakts vidū, iespējams, ap plkst. 2 Kadžulim esot piezvanījis Kampars, vaicājot, kur uzņēmējs atrodas, jo nepieciešams steidzami satikties. Kadžulis gan prasījis, vai tiešām tikšanās reizei jānotiek tobrīd, bet Kampars esot uzstājis. Tā kā uzņēmējs bijis CVK telpās, tikšanās notikusi netālu esošo Zviedru vārtu arkā, kur Kampars esot aicinājis nodrošināt to, lai Solvita Āboltiņa tiktu ievēlēta Saeimā.

Kadžulis esot bijis šokā par šādu mēģinājumu ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus un par to uzreiz ziņojis gan tagad jau mūžībā aizgājušajam tā laika CVK priekšsēdētājam Arnim Cimdaram, gan arī vienam no "SOAAR" darbiniekiem. Pats esot atteicis Kampara lūgumam. Pēc sarunas uzņēmējs saviem darbiniekiem tajā vakarā licis daudz uzmanīgāk sekot notiekošajam, jo esot bijis redzams, ka tiekot mēģināts paveikt ko sliktu.

Uzņēmums darījis visu, lai vēlēšanās nepieļautu manipulācijas 

Vaicāts par daļā sabiedrības radušos satraukumu, vai līdzšinējās vēlēšanas bijušas godīgas,

Kadžulis uzsvēra, ka var "garantēt un apzvērēt", ka laikā no 2010. gada līdz 2022. gadam, kad "SOAAR" strādāja pie vēlēšanu sistēmu nodrošināšanas, viņa uzņēmums darījis visu, lai nepieļautu nekādas manipulācijas.

Viņš arī sīkāk uzskaitīja paveikto, lai nodrošinātu vēlēšanu sistēmu caurspīdīgumu, tajā skaitā nodrošinātu speciālu pieeju arī medijiem.

Kadžulis pašlaik atturas sniegt sīkāku informāciju par kādiem apstiprinošiem faktiem saistībā ar Kampara izteikumiem, lai "nedotu priekšrocības otras puses aizstāvībai", ja Kampars nolemtu vērsties tiesā.

Ziņojis par iepirkuma neatbilstībām

Uzņēmējs arī pievērsa uzmanību citai lietai.

Kopš 2019. gada viņš SAB, Valsts drošības dienestam, bijušā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") birojam ziņojis par neatbilstībām, ka valsts iepirkums ticis rīkots vien pēc "SOAAR" jau paveiktajiem darbiem. Tomēr uz to neesot reaģēts, savukārt 2022. gadā "SOAAR" "saņēmis" pret to vērstu kriminālprocesu.

KONTEKSTS:

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "SOAAR" vadītājs Renārs Kadžulis Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" apgalvoja, ka 2014. gada Saeimas vēlēšanu laikā toreizējais "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars aicinājis vēlēšanu programmatūras nodrošinātāja vadītāju viltot vēlēšanu rezultātus.

Satversmes aizsardzības birojs un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norādījuši, ka šādas ziņas no uzņēmuma "SOAAR" vai Kadžuļa nav saņēmuši.

Savukārt Kampars apgalvo – Kadžuļa teiktais neatbilst patiesībai.

Saistībā ar izskanējušajiem apgalvojumiem premjerministre Evika Siliņa un viņas pārstāvētā partiju apvienība "Jaunā Vienotība", kurā ietilpst arī partija "Vienotība", vērsusies valsts drošības iestādēs ar lūgumu pārbaudīt izskanējušo informāciju. "Jaunā Vienotība" apņēmusies "darīt visu iespējamo patiesības noskaidrošanai".

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzdevis ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē. 

TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka "Vienotība" astoņus gadus bez maksas izmantojusi IT uzņēmuma "SOAAR" veidoto sistēmu vēlēšanām kongresos.

"SOAAR" figurē krimināllietā par iespējamu Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) budžeta līdzekļu izkrāpšanu lielos apmēros, kurā prokuratūra cēlusi apsūdzības bijušajai CVK priekšsēdētājai Kristīnei Bērziņai, diviem citiem komisijas darbiniekiem un "SOAAR" pārstāvim. KNAB vērtējumā, šīs personas, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības sniegt pakalpojumus 2021. gada pašvaldību vēlēšanās.

"Nekā personīga" vēstīja, ka "SOAAR" tehniskais atbalsts partijai esot izmaksājis vairāk nekā 20 000 eiro, bet politiskais spēks par to neesot samaksājis. Uzņēmuma valdes loceklis Kadžulis apgalvo, ka pakalpojumi no viņa esot prasīti kopš 2011. gada, līdz 2020. gadā viņš atteicis un aicinājis samaksāt. Drīz pēc tam viņam esot sākušās problēmas ar tiesībsargājošajām iestādēm, kas tagad izvērtušās četros kriminālprocesos.

"SOARR" astoņu gadu laikā esot nodrošinājis 47 vēlēšanu procedūras 13 "Vienotības" pasākumos – astoņās kopsapulcēs un piecos Rīgas nodaļas kongresos. Uzņēmējs rēķina, ka tas viņam izmaksājis ap 22 000 eiro. Partija pakalpojumu nav uzrādījusi pārskatos, un tas nav reģistrēts ne kā ziedojums, ne pakalpojums. Partijas deklarācijās no 2014. gada parādās pozīcija – kongresa rīkošanas izmaksas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti