CVK skaidroja, ka bez papildu finansējuma nebūs iespējams veicināt vēlētāju līdzdalību un informēt viņus, maksāt konkurētspējīgu atalgojumu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem, kā arī darbiniekiem par darbu vēlēšanu sagatavošanā. Tāpat nebūšot iespēju izgatavot un vēlēšanu komisijām piegādāt visus nepieciešamos vēlēšanu materiālus, piemēram, vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes, veikt vēlēšanu vadības sistēmas tehnisko pavadīšanu un lietotāju atbalstu.
“Sliktākā scenārija gadījumā mēs varam nonākt situācijā, kad būs jāslēdz daļa vēlēšanu iecirkņu, jo neizdosies atrast atbilstošas kvalifikācijas speciālistus, kuri būtu gatavi strādāt vēlēšanu iecirkņos, saņemot par to vien 3 eiro stundā, no kuriem vēl jānomaksā nodokļi. Savukārt nepietiekamais finansējums vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem nozīmētu, ka CVK nevarētu nodrošināt vēlēšanu vadības sistēmas darbību, konsultēt sistēmas lietotājus un vēlēšanu naktī nodrošināt vēlēšanu rezultātu publicēšanu. Laikā, kad strauji pieaug elektrības, degvielas un daudzu citu preču un pakalpojumu cenas, budžeta veidotāji no vēlēšanu komisijām sagaida vēlēšanu sagatavošanu ar tādu pašu finansējumu kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem un pat pirms astoņiem gadiem,” paziņojumā medijiem norādīja CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
CVK pašlaik piešķirtais finansējums 14. Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai ir 3,59 miljoni eiro, no kuriem papildu finansējums 470 569 eiro apmērā piešķirts tikai vienai no astoņām CVK lūgtajām prioritātēm – tiešsaistes vēlētāju reģistra nodrošināšanai vēlēšanu iecirkņos, kas saistīta ar šā gada septembrī pieņemtajiem grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā.
Līdz ar to pārējiem Saeimas vēlēšanu izdevumiem pāri paliek 3,122 miljoni eiro, kas ir mazāk nekā 12. Saeimas vēlēšanu sarīkošanai 2014. gadā un 13. Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai 2018. gadā, norādīja CVK.
Salīdzinājumam – Saeimas vēlēšanu budžets 2014. gadā bija 3,127 miljoni eiro jeb 2,02 eiro vienam vēlētājam, bet 2018. gadā – 3,357 miljoni eiro jeb 2,17 eiro vienam vēlētājam. Savukārt, ņemot vērā pašlaik 2022. gada budžeta projektā atbalstīto finansējumu, tas veido 2,29 eiro vienam vēlētājam.
Tikmēr Lietuvā pēdējo parlamenta vēlēšanu sarīkošana 2020. gadā izmaksāja 16 miljonus eiro jeb 6,55 eiro vienam vēlētājam. Ja 2022. gada budžetā Latvijā tiktu rasta iespēja piešķirt nepieciešamo finansējumu CVK prasītajā apmērā, tas kopā veidotu 6,6 miljonus eiro jeb 4,22 eiro vienam vēlētājam.
CVK skaidroja, ka sekmīgai 14.Saeimas vēlēšanu norisei papildus nepieciešami:
- 1,9 miljoni eiro atlīdzības un ēdināšanas izdevumu kompensācijai balsošanas un balsu skaitīšanas laikā pašvaldību vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām;
- nepilni 350 tūkstoši eiro – Vēlēšanu vadības sistēmas tehniskajai pavadīšanai;
- teju 162 tūkstoši eiro – vēlēšanu materiāliem, t.sk. vēlēšanu aplokšņu, vēlēšanu zīmju drukai, piegādēm pašvaldībās un vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs, drošības plombām vēlēšanu kastēm;
- komunikācijas kampaņai vēlētājiem tika lūgts papildu finansējums 177 000 eiro apmērā;
- 25 000 eiro nepieciešami vēlēšanu vides un satura pieejamības veicināšanai vēlētājiem ar invaliditāti.
Tāpat, lūdzot papildu nepieciešamo finansējumu nākamā gada budžetā, CVK vērsa uzmanību uz iestādes nepietiekamo IT kapacitāti un kritisko nepieciešamību rast risinājumu papildu IT darbinieku algošanai un iestādes rīcībā esošās IT infrastruktūras uzturēšanai, kam papildus nepieciešami kopumā 465 853 eiro.
Pašlaik CVK ir divi IT speciālisti,
taču, lai uzraudzītu un attīstītu vēlēšanu IT infrastruktūru mūsdienu tehniskajām un drošības prasībām atbilstošā kvalitātē, būtu nepieciešams papildus piesaistīt vēl četrus IT speciālistus – IT projektu vadītāju, sistēmanalītiķi, vecāko IS administratoru, IT drošības pārvaldnieku, kā arī nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu esošajiem CVK IT speciālistiem.
Kārtējās Saeimas vēlēšanās Latvijā plānotas 2022. gada 1. oktobrī.
