Lai gan galīgā izšķiršanā par to, kurš būs nākamais Latvijas Valsts prezidents, ir un paliek tikai un vienīgi Saeimas deputātu rokās, tomēr pats fakts, ka šoreiz balsojumam jānotiek atklāti, varētu dot sabiedrībai lielākas izredzes ietekmēt rezultātu.
"Šīs iespējas ietekmēt šobrīd ir lielākas nekā jebkad iepriekš, un jau šobrīd publiskajā telpā mēs skatāmies uz dažāda veida viedokļiem, redzam, ka deputāti tiek bombardēti daudz vairāk ar dažādām ziņām par to, kādēļ viņiem būtu labi vai slikti atbalstīt kādu kandidātu," vērtēja sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore Iveta Kažoka.
"Protams, ņemot vērā tehniskās atšķirības – atklāto balsojumu, sabiedrības spiedienam ir lielāks svars, un ir lielākas iespējas pēc tam, kad īstais vai neīstais būs ievēlēts,
tad mediji varēs klupt krāgā – kāpēc tu atbalstīji tumsas spēku, jo solīji taču par gaismas spēku balsot!" sprieda sociologs, SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Bet, vai deputātiem tas būs arguments – par to esot šaubas. "Saeimas vēlēšanas ir jau beigušās, un tāpēc vēlētājiem vairs varētu nebūt īpaši lielas ietekmes, manuprāt," lēsa žurnālists Māris Zanders.
Kā zināms, visas piecas valdošās koalīcijas frakcijas ir vienojušās par to, ka kandidātam jābūt nevainojamai reputācijai, jāspēj pārstāvēt Latviju starptautiski, labi jāizprot demokrātija, jābūt redzējuma gan par valsts ekonomisko attīstību, gan par nācijas attīstību. Tas, ka kritēriji ir nosaukti, ir labi, uzskata eksperti
"Man šķiet, kritēriji ir ļoti skaidri īsi, saprotami. Varēja jau arī uz 55 lapām mudžekļainu dokumentu uzrakstīt, bet tagad varēs kandidātiem skaidri pateikt – sagatavojiet pusstundu garu runu par katru no šiem punktiem un pārliecinoši atbildiet," sacīja Kaktiņš.
Visticamāk, politiskais tirgus par prezidenta amatu ir gaidāms apmaiņā pret ko citu – piemēram, vakances atbrīvosies uz eirokomisāra un Latvijas Bankas prezidenta krēsliem.
Jo patlaban Saeimas priekšsēdētāja amats ir Nacionālajai apvienībai, Ministru prezidents – apvienībai "Jaunā Vienotība" un, Levitam kļūstot par Valsts prezidentu, pārsvaru gūtu konservatīvais spārns, tādēļ pārējās koalīcijas partijas "Attīstībai/Par!" un "KPV LV" var justies apdalītas.
"Protams, ka tādām partijām, kā "Attīstībai/Par!" vai '"KPV LV", nemaz nerunājot par opozīcijas partijām, kādā brīdī var šķist, ka pārāk daudz varas un autoritātes ir pārgājušas trīs partiju rokās," sprieda Kažoka.
Zanders gan uzskata, ka atbalsta vēstuli Levitam ir parakstījuši dažādi cilvēki – arī ar liberāliem uzskatiem.
"Dīlošana notiek katrā atsevišķā gadījumā, bez kaut kādas vienošanās tālejošas ar daudziem gājieniem uz priekšu. Un man liekas, ka tomēr politiķiem ir pietiekošs pamats neuzticēties tam, ka vienošanās būs spēkā," sacīja žurnālists.
Eksperti gan ir vienprātīgi – ka bez Levita noteikti būs arī citi kandidāti – arī koalīcijas iekšienē. Un vismaz sākotnēji būtu pat labi, ja kandidāti būtu vairāki.
KONTEKSTS:
Valsts prezidenta vēlēšanas gaidāmas maija beigās vai jūnija sākumā. Saeimā pirmo reizi Valsts prezidents tiks vēlēts atklātā balsojumā.
Koalīcija līdz aprīļa vidum plāno vienoties par kopīgu prezidenta amata kandidātu. Pagaidām partiju kopīgās sarunās piemin tikai vienu kandidātu – Levitu, kuru atbalsta gan Jaunā konservatīvā partija, gan Nacionālā apvienība. Pašreizējā valsts vadītāja Raimonda Vējoņa kandidatūru koalīcijas partijas neplāno virzīt atkārtotai apstprināšanai Latvijas Valsts prezidenta amatā.
