Augusta vidū dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva pamanīja sešas "Facebook" lapas, kas izplatīja Krievijas dezinformācijas vēstījumus. Tie bija orientēti, lai vairākās Eiropas valstīs sabiedrību noskaņotu pret sankcijām, kas vērstas pret Krieviju.

Paziņojot par šo atklājumu "Facebook", atklājās, ka lapu tīkls ir ne mazāks par 169, un tās mērķē ne vien uz vāciešu prātiem, bet izplata dezinformāciju arī Francijā, Itālijā un Latvijā.

"Šo vēstījumu mērķis bija pateikt, ka sankcijas pret Krieviju nestrādā, ekonomika Vācijā un Latvijā cieš vairāk, savukārt Itālija un Francija izdara kara noziegumus, sūtot ieročus Ukrainai, piegādājot tos un, protams, vēršoties pret Krieviju. Bija arī citi vēstījumi saistībā ar elektroenerģijas cenām, ka, lūk, Baltija pārmaksā daudz vairāk nekā, teiksim, Zviedrija vai Dānija. Tāpat bija angļu valodā, bet šajā Latvijas lapā stāsts par graudiem, ka Ukraina ir izraisījusi pasaules bada krīzi, nespējot piegādāt graudus daudzām pasaules valstīm," stāstīja Aleksejeva.

Lapas izplatīja vienus un tos pašus ierakstus.

Izpētot papildu informāciju, saites veda uz serveriem, kas bāzēti Krievijā. Šo lapu tīkls darbojās no jūlija beigām līdz augusta vidum, un to popularizēja aptuveni 800 lietotāju konti, kas nepiederēja reāliem cilvēkiem.

"Tāpat redzējām arī bildes, kas bija uzģenerētas ar mākslīgā intelekta palīdzību, tātad to mēs varējām noteikt pēc tā, ka vienmēr acu pozīcijas šīm bildēm bija vienā vietā, jo tas ir veids, kā šis mākslīgais intelekts zīmē šādus cilvēkus," piebilda Aleksejeva.

Vēstījumu popularizēšanai tika pirktas sociālo tīklu reklāmas. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm gan pirms ASV prezidenta vēlēšanām, gan pirms breksita, kad bija novēroti līdzīgi apmaksāti dezinformācijas vēstījumi, šoreiz redzams, ka kampaņa izstrādāta ļoti pavirši un nekvalitatīvi. Arī sociālo tīklu vietnēm šādas kampaņas kļūst ātrāk pamanāmas un izdzēšamas. Un tomēr nav viegli izmērīt, kādu iespaidu šāda kampaņa atstājusi uz sabiedrību.