Fondā skaidroja, ka tālrunis nodrošinās kara bēgļiem no Ukrainas centralizētu informāciju par pieejamo palīdzību un atbalstu Latvijā, piemēram, kā saņemt nodarbinātības, psiholoģiskās palīdzības, juridiskā atbalsta, tulka, veselības aprūpes, sociālā atbalsta u.c. pakalpojumus. Savukārt Latvijas iedzīvotājiem dos informāciju par iespējām veikt ziedojumus un sniegt atbalstu, piemēram, iesaistoties brīvprātīgajā darbā.
Sākotnēji paredzēts, ka informatīvais tālrunis strādās visu diennakti bez brīvdienām, atbildes varēs saņemt latviešu, krievu, ukraiņu un angļu valodā.
Informāciju par Latvijas sabiedrības piedāvāto atbalstu apkopos SIF sadarbībā ar kustību "Gribu palīdzēt bēgļiem", Iekšlietu ministriju, Valsts robežsardzi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un citām valsts iestādēm.
Savukārt kustības "Gribu palīdzēt bēgļiem" dibinātājs Egils Grasmanis intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka viņa pārstāvētajā organizācijā strādā pie sadarbības koordinēšanas starp visiem palīdzībā ukraiņiem iesaistītajiem, proti, – sabiedrību, uzņēmējiem, iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm.
Grasmanis aicināja cilvēkus uz "savu galvu" bez sakoordinēšanas ar palīdzības sniegšanā iesaistītajiem nekāpt mašīnā, lai brauktu uz Polijas robežu, ja nav zināms konkrēts mērķis vai konkrēta ģimene, kuru iecerēts tur sastapt.
Informāciju par Latvijas sabiedrības piedāvāto atbalstu nodrošinās Sabiedrības integrācijas fonds, balstoties uz Latvijas iedzīvotāju, uzņēmumu un organizāciju izteiktajām iniciatīvām platformā www.ukraine-latvia.com.
Sabiedrības integrācijas fonds informēja, ka atbalsta sniegšanā apvienos un efektīvi iesaistīs vairāk nekā 60 nevalstisko organizāciju, tostarp biedrību "Latvijas Sarkanais Krusts", nodibinājumu "Caritas Latvija", biedrības "Viegli palīdzēt", "Latvijas Cilvēktiesību centrs" un citas.
KONTEKSTS:
Situācija Ukrainā pēc Krievijas iebrukuma varētu kļūt par "Eiropas lielāko bēgļu krīzi šajā gadsimtā", tiek lēsts, ka vairāk nekā 600 000 bēgļu no Ukrainas jau devušies uz kaimiņvalstīm, otrdien, 1. martā, paziņoja ANO Bēgļu aģentūra.
Iekšlietu ministrijas plāns paredz, ka Latvijā varētu uzņemt 10 000 iespējamo bēgļu, kurus izmitinātu viesnīcās. Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com.
Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem piecu dienu laikā saziedoti 3,8 miljoni eiro.
Cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā un ierodas Latvijā, ir jāsazinās ar Valsts robežsardzi pa diennakts tālruņiem +371 67913569 vai +371 67913568. Tas nepieciešams, lai saņemtu atbalstu Latvijā no valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī mājokli.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
