CNN vēsta – aģentūra informēja, ka mobilizē resursus, lai reaģētu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk.

Iepriekš aģentūra arī paziņoja, ka 12 miljoniem cilvēku Ukrainā varētu būt nepieciešams atbalsts un aizsardzība.

“Mēs esam redzējuši milzīgu solidaritāti un viesmīlību no kaimiņvalstīm, uzņemot bēgļus, tajā skaitā no vietējām kopienām un pilsoņiem, taču daudz lielāks atbalsts būs nepieciešams, lai palīdzētu un aizsargātu tos, kas vēl ieradīsies,” paziņoja ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi.

Tikmēr Ukrainas kaimiņvalsts Moldovas ārlietu ministrs ministru Niku Popesku paziņojis, ka Moldovu var pārpludināt ukraiņu bēgļi, ja Krievijas uzbrukums Ukrainai pavirzīsies tuvāk Moldovas robežai, vēsta BBC.

Jautāts par risku viņa valstij no Krievijas puses, ministrs norādīja, ka “mūsu pieņēmums ir, ka mēs neesam mērķis, bet mēs esam ļoti riskantā zonā”.

Ukrainas bēgļi dodas uz kaimiņvalstīm – Moldovu, Rumāniju, Poliju, Slovākiju un Ungāriju.  

Tikmēr ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, uzrunājot ANO Cilvēktiesību padomi, sacīja, ka Krievijas iebrukumā pastrādāto cilvēktiesību pārkāpumu skaits aug ar katru stundu, vēsta “Sky News”.

Viņš sacīja, ka Krievijas triecieni skar skolas, slimnīcas un dzīvojamās mājas un iznīcina kritisko infrastruktūru, apšaudēs cieš civiliedzīvotāju autobusi, mašīnas un neatliekamās palīdzības transports.  

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.