Tā kā jauniešus vilina peļņas iespēja, ekonomikas skolotāji pielāgojušies skolēnu zinātkārei.
Bitkoini, protams, arī ir tēma, par kuru bērni interesējas. Viņi interesējas par attieksmi pret tiem, cenšas pļāpāt, saprast skolotāju pozīciju un uzzināt, kas tie tādi vispār ir, atzīst Rīgas 3. ģimnāzijas ekonomikas skolotājs Andris Priekulis.
Arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas ekonomikas skolotājs Ansis Straupmanis arī atzīst, ka skolēni interesējas par kriptovalūtām, jo viņus interesē viss jaunais. Daži audzēkņi, cerams, ar neīstu naudu, biržā pērk bitkoinus un citas kriptovalūtas, viņš atzīst.
Arī paši audzēkņi daudz prot pastāstīt par kriptovalūtām.
Savukārt Rīgas 64. vidusskolas ekonomikas pasniedzēja Līga Okste no sākuma skolēniem pajautā, ko viņi zina par kriptovalūtām. Viņa secina, ka patiesībā viņi prot atrast labu un saturīgu informāciju, taču, viņasprāt, līdz galam neapzinās riskus.
Skolotāji izmanto audzēkņu pastiprināto interesi, piesaistot bērnus pētījumiem. Piemēram, Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā 10. klases skolēni cenšas ar ekonomikas teoriju palīdzību pētīt kriptovalūtas.
Un ir arī tādi skolēni, kuri no teorijas pārgājuši uz praksi, tiesa, ne skolotāja uzraudzībā.
Dzintars Dvinskis, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas skolotājs, atzīst, ka kāds 11. klases skolēns ar viņu konsultējies, jo kopā ar tēvu pērk un pārdod bitkoinus. Dvinskis piebilst, ka pašlaik pastāv kādas 2000 dažādas kriptovalūtas.
Skolotāji tomēr piekodina, ka ar virtuālajām valūtām vajag uzmanīties, jo tās neatbilst ekonomikas likumiem.
Piemēram, Ansis Straupmanis uzskata, ka risks pastāv, jo kriptovalūtas vērtību neviens neuzrauga. To koriģē pats tirgus, bet tirgus var izrādīties arī liels burbulis.
