ĪSUMĀ:
- Bitkoina vērtība sasniedz 72 000 ASV dolārus; vērtības kāpumu piedzīvo arī citas kriptovalūtas.
- Eksperts: Iemesls vērtības kāpumam ir cilvēku vēlme pamēģināt un nenokavēt iespēju.
- Analītiķe: Kriptofondu tirgus kopš 2022. gada pieaudzis par 350%; pieaugums var turpināties.
- Kriptovalūta ir ārkārtīgi nepastāvīga; tās vērtība var nokrist tikpat āri, cik tā kāpusi, atzīst analītiķe.
- Platforma "TripleA": Lielākā daļa digitālo aktīvu lietotāju pašlaik ir Āzijā, tai seko Ziemeļamerika.
Rekords pēc rekorda. Tā varētu raksturot pēdējo nedēļu un pēdējo dienu situāciju saistībā ar kriptovalūtas bitkoina vērtību. Pirms aptuveni nedēļas šīs kriptovalūtas vērtība pirmo reizi tās 15 gadu pastāvēšanas vēsturē pārsniedza 68 000 ASV dolāru. Vērtībai kāpjot un rekordiem krītot, jau šīs nedēļas sākumā vērtība pārsniedza 72 000 ASV dolāru. Vērtības pieaugumu piedzīvojušas arī citas kriptovalūtas.
Kā skaidroja Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks, iemesls vērtības kāpumam ir cilvēku vēlme pamēģināt un nenokavēt iespēju.
"Īpaši šobrīd spēkā ir tendence, ka, jo trakāks nosaukums vai jo neloģiskāks, tad šie pieaugumi ir vēl straujāki un vēl lielāki, atsevišķiem aktīviem augot par simtiem procentu nedēļas laikā. Galvenokārt tas ir skaidrojam ar vēlmi piedalīties kādā procesā. Un, jo augstāk iet cena, jo vairāk tas apstiprina cilvēkiem to, ka te viss kas notiek, te var ātri nopelnīt – nu, vismaz tā izskatās, nav garantēts, ka būs peļņa. Un šobrīd jau, iespējams, sākās cilvēkiem sajūta, ka, ja es nepiedalīšos tagad, tad es varbūt nokavēšu," skaidroja Peisenieks.
Kompānijas "City Index" analītiķe Fiona Cinkota aģentūrai AFP norādījusi, ka kriptofondu tirgus kopš 2022. gada ir pieaudzis par 350% un nešķiet, ka pieaugums varētu apstāties. Viņa prognozēja, ka bitkoina vērtība varētu sasniegt 100 000 ASV dolāru, taču tajā pašā laikā atzina, ka šī kriptovalūta ir ārkārtīgi nepastāvīga un tās vērtība var nokrist tikpat āri, cik tā kāpusi. Uz riskiem norādīja arī Peisenieks:
"Te ir tieši tas lielākais risks, ka nav pazīmju ne tam, ka varētu strauji pieaugt, ne tam, ka varētu strauji krist. Es teiktu, ka tā ir tīra spekulācija.
Un vienmēr šīs mānijas agrāk vai vēlāk beidzas. Es nesaku to, ka tur nevajag līst, daudziem noteikti gribas pamēģināt, kas nav nekas slikts, bet tad ar tādiem līdzekļu apmēriem, ko pazaudējot dzīves līmenis nepasliktinās."
Saskaņā ar kriptovalūtas maksājumu platformas "TripleA" datiem, lielākā daļa digitālo aktīvu lietotāju pašlaik ir Āzijā – tie ir 263 miljoni. Tai seko Ziemeļamerika ar 57 miljoniem, Āfrika ar 38 miljoniem. Eiropā pašlaik ir aptuveni 31 miljons lietotāju, un kriptovalūtu izmantošana Eiropas valstīs atšķiras. No Eiropas Savienības valstīm visaktīvākie lietotāji ir Spānijā. Eiropā šobrīd ir vairāk nekā 1100 ar kriptovalūtām saistītu uzņēmumu, un to kopējā vērtība 2022. gada decembrī bija 185 miljardi ASV dolāru.
Lai gan Eiropa atpaliek no Āzijas, Ziemeļamerikas un Āfrikas, kopumā kriptovalūtas ir gana populāras, tostarp Latvijā.
"Ja mēs domājam tieši tirdzniecībai, spekulēšanai un peļņas gūšanas nolūkiem, tad es gribētu teikt, ka kriptovalūtas ir ļoti daudz kur plaši izplatītas. Arī Latvijā starp investoriem, maz pieredzējušiem, daudz pieredzējušiem – visādiem investoriem ir ļoti izplatītas kriptovalūtas. Ja mēs runājam par to, ka viņas izmanto kā norēķinu līdzekli, tad nonāksim pie tā, ka it īpaši lielās kriptovalūtas neizmanto gandrīz neviens vai izmanto ļoti maz. Jo tas nav ne ātri, ne lēti, ne efektīvi. Esošās maksājumu metodes lielākajā daļā gadījumu kalpo labāk," norādīja Investoru kluba izpilddirektors.
Arī Eiropas Savienība turpina sava digitālā eiro izstrādi. Tiesa, ar to nesokas ļoti ātri. Eiropas Centrālā banka šī gada sākumā paziņoja, ka ir gatava maksāt 1,2 miljardus eiro partneriem privātajā sektorā, lai saņemtu palīdzību eiro digitālās versijas izstrādē. Kopumā banka meklēs partnerus piecām atsevišķām iniciatīvām, piemēram, bezsaistes maksājumu izstrādei, kuras budžets pārsniedz 662 miljonus eiro, kā arī riska un krāpšanas pārvaldības sistēmai, kuras izstrādei paredzēts atvēlēt 237 miljonus eiro. Līdz reālai digitālā eiro ieviešanai gan varētu paiet vēl vairāki gadi.
