Par spīti neziņai liela daļa organizatoru tomēr gatavojas vasaras nometnēm. Latvijas Radio uzrunātie organizatori norādīja, ka pēdējā brīdī noorganizēt nometni nav iespējams. Pasniedzēji jau vairākus mēnešus veido nometnes saturu. Tiek aizrunātas nometnes norises vietas, ēdinātāji.
„Ņemot vērā pagājušā gada pieredzi, mēs atkal gatavojamies tā, it kā viss varētu notikt, jo tad ir vieglāk nekā pēdējā brīdī, kad pasaka „jā”, kaut ko darīt.
Protams, mums ir plāns A, B, C, un, kā es saku, arī Y, kā mēs varētu rīkoties dažādu situāciju gadījumā,”
pastāstīja mācību centra „Miranda M.” vadītāja Lolita Osipova.
Un plāns Y ir tad, ja bērnu un pusaudžu nometnes tomēr šajā vasarā neļaus organizēt. Osipova stāstīja, ka, tāpat kā jebkurā citā uzņēmējdarbībā, arī, organizējot nometnes, jārēķinās ar riskiem un zaudējumiem:
„Izdevumi rodas pat tad, ja nekas nenotiek aktīvajā fāzē. Pieņemam šobrīd pieteikumus, reģistrējam, gatavojamies, un arī tas prasa tehniskos līdzekļus un līdz ar to arī materiālos kaut kādus izdevumus. Ar to ir jārēķinās. Jā, tas ir šī brīža uzņēmējdarbības risks – izrēķināt potenciālo, iespējamo zaudējumu, ja nu gadījumā... Paredzēt, kā var šo risku mazināt vai kā šo situāciju var risināt.”
Osipova skaidroja, ka tie nometņu organizatori, kuri nometnes rīko ar pašvaldību līdzfinansējumu vai kādu fondu līdzfinansējumu, patlaban nometnēm aktīvi negatavojas. Tas ir samazinājis konkurenci un arī nometņu izvēli.
„Mājas lapā „nometnes.gov.lv”, kur ir jāreģistrē visas nometnes, kuras ir plānots organizēt, normālā vasarā bez krīzes tur ir reģistrētas kādas 1300 nometnes. Ja šobrīd ieiet mājaslapā un paskatās reģistrēto nometņu skaitu, tad tur ir tikai kādas 250. Tas vien liecina par to, ka daudzi šajā riskantajā situācijā nemaz nemēģina sākt kaut ko organizēt, jo risks tiešām ir pārāk liels,” pastāstīja uzņēmēja.
No otras puses: pieprasījums pēc nometnēm ir milzīgs. Vecāki bērnus uz nometnēm piesaka vēl aktīvāk nekā pirms krīzes.
Lolita Osipova to skaidro ar vēlmi bērniem vismaz vasarā sniegt prieku un socializēšanās iespējas.
Rīgas 1. valodu skola rīko angļu valodas piedzīvojumu nometnes. Skolas dibinātāja Diāna Zepa pastāstīja, ka nometnei sāk gatavoties vismaz desmit mēnešus pirms tās norises. Par spīti neziņai tā rīkojas arī šogad. Ar riskiem un potenciālajiem finansiāliem zaudējumiem, protams, nākas rēķināties. Arī pērn situācija bija nedroša, līdz ar to plānus nācās arī mainīt.
„Mums bija paredzētas dienas nometnes jūnijā. Tās mēs pilnībā atcēlām tieši šī iemesla dēļ. Lai gan vecāki jau bija reģistrējušies, avanss par nometni jau samaksāts. Bet to gandrīz vai ir neiespējami noorganizēt. Nomnieks prasa nomu uz priekšu, ēdinātājs samaksu par ēdināšanu uz priekšu. Tad kurā brīdī ko atmaksāt? Mēs kā nometņu organizators esam ļoti nedrošā situācijā. Tad mēs par visu samaksāsim? Un no kādas naudas? Un nākamie ir vecāki, kuri ir pilnībā neaizsargāti. Ja iesākās nometnes un tās nevar turpināt, tad kā lai naudiņu atskaita, neatskaita...” norādīja Zepa.
Tāpēc šogad Rīgas 1. valodu skola nometnes organizē, tikai sākot no jūlija, jo jūnijā to darīt esot pārāk riskanti.
„Un es apsveicu visus, kas tomēr riskē. Mēs 60% līgumus esam jau noslēguši. Viss notiek. Mēs gatavojamies,” viņa pastāstīja.
Vasaras nometnēm gatavojas arī „Brīnumzemes” nometnes komanda. Tās vadītāja Zanda Lazda atklāja, ka vecāki jau decembrī interesējās, kad un vai varēs pieteikties nometnēm. Līdz ar to tika atvērta reģistrēšanās un arī atmaksas iespēja. Patlaban apmēram 20% no vietām aizpildījušās. Un tomēr, kas notiks, ja nometnēm vasarā nebūs lemt noritēt?
„Mēs šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, riskējam vairāk. Ja nometnes netiks atļautas, tad būsim strādājuši velti.
Būs vecākiem jāatgriež nauda. Bet, ja varēs notikt, tad ievērosim visus norādījumus. Šobrīd mēs nometnes organizējam, vadoties pēc pagājušā gada visiem ierobežojumiem,” stāstīja Lazda.
Pagaidām nometņu organizatoriem no Valsts izglītības satura centra vēl nav sniegtas skaidras vadlīnijas par drošības pasākumiem, kādi būs nometnēs jāievēro. Lazda uzsvēra, ka rēķinās ar zaudējumiem. Patlaban lielākās izmaksas ir par darbaspēku, jo nometnēm saturs tiek domāts krietnu laiku pirms to norises. Tāpat jāmaksā komisijas maksa par reģistrēšanas sistēmas uzturēšanu un par pirkuma veikšanu. Ja nometnes nevarēs notikt, tad izdevumi par šīm pozīcijām būs kā zaudējumi.
