ĪSUMĀ:
- Līdz šī mācību gada beigām - divarpus nedēļas, pēdējos mēnešus mācījās attālināti.
- Šobrīd arī vēl nav skaidrs, kādā formā mācības varēs atsākties rudenī.
- IZM: attālinātais mācību process - iespēju laiks.
- Aptauja: mainījās nevis mācību veids, bet skolotāja vietā darbu uzņemas vecāki.
- 74% vecāku saviem bērniem ikdienā skaidro mācību uzdevumus.
- 41% vecāku uzdevumus arī palīdz izpildīt.
- Tas, cik daudz vecāki iesaistās, skolēnus nostāda nevienlīdzīgās pozīcijās.
- Visas mācību stundas tiešsaistē tikai katram desmitajam no 10 000 aptaujāto skolotāju.
- Vairāk nekā trešdaļa skolotāju tiešsaistē nemāca nemaz.
- Valsts izglītības satura centrs to sola risināt.
Līdz šī mācību gada noslēgumam atlikušas vēl divarpus nedēļas. Un šobrīd arī vēl nav skaidrs, kādā formā mācības varēs atsākties rudenī. Tas būs atkarīgs no koronavīrusa izplatības un epidemiologu ieteikumiem.
“Attālināto mācību procesu Izglītības un zinātnes ministrijā uztver kā iespēju laiku.
Un īstenībā, pateicoties šai situācijai, to mājasdarbu, kas bija jādara jau vairāku gadu garumā, mēs esam izdarījuši vairāku nedēļu griezumā,” norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).
Ministre uzskata, ka attālinātās mācības būs sagatavojušas kompetenču pieejai, kas sāksies septembrī.
Taču īpaši skolēniem, vecākiem un pedagogiem izsūtītā aptaujā noskaidrots, ka nevis mācību pieeja ir mainījusies, bet gan skolotāja vietā mācīšanas darbu uzņemas vecāki.
“Vecāku iesaiste ir būtiska mācību procesā. It īpaši sākumskolas posmā. Liela daļa iesaistīto – gan vecāki, gan skolēni, gan skolotāji norāda uz slodzes pieaugumu,” atzina izglītības tehnoloģiju uzņēmuma “Edurio” pārstāvis Gatis Narvaišs.
Satraucoši, ka 74% vecāku saviem bērniem ikdienā skaidro mācību uzdevumus, kas nozīmē, ka bērni paši nevar izprast, ko skolotājs no viņiem sagaida.
Samērā daudz – 41% vecāku - uzdevumus arī palīdz izpildīt. Un tas, cik daudz vecāki var un grib iesaistīties, kā arī citi faktori attālināto mācību laikā skolēnus nostāda nevienlīdzīgās pozīcijās.
“Ir riski, ka palielinās plaisa starp skolēniem, kuriem ir tehnoloģijas, kuriem nav tehnoloģiju, kuriem ir vecāku atbalsts, kuriem nav vecāku atbalsta, kuri socializējas, kuri mazāk socializējas,” skaidroja Narvaišs.
Aptaujas dati tāpat ļauj secināt, ka ir skolas, kuras ar šo procesu tiek galā veiksmīgāk, un tāpat ir skolas, kurās mācību process ir uz pašu audzēkņu pleciem, jo skolotāji ir grūti sasniedzami. To pašu ļauj secināt arī pedagogu sniegtās atbildes.
Visas mācību stundas tiešsaistē nodrošina tikai katrs desmitais no kopumā gandrīz 10 000 aptaujāto skolotāju. Vairāk nekā trešdaļa tiešsaistē nemāca nemaz.
Valsts izglītības satura centrs to sola risināt, gatavojoties tam, ka, iespējams, skolēni no mājām mācības vēl turpinās.
“Skolotāji jutās varbūt pārāk koncentrēti uz uzdevumu došanu, atbilžu saņemšanu, to labošanu un vērtēšanu, bet izpalika tas skaidrojošais darbs, kas parasti bija klātienē, stundu laikā,” atzina centra vadītājs Guntars Catlaks.
Tas neapšaubāmi ietekmē arī izglītības kvalitāti, tāpēc attālināto mācību laikā labāk skolēniem uzdot mazāk un vienam uzdevumam ļaut veltīt ilgāku laiku.
KONTEKSTS:
Ārkārtējās situācijas laikā, kas izsludināta Covid-19 ierobežošanai un ir spēkā līdz 9. jūnijam, noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. Arī mācības skolās notiek attālināti. Pašlaik 12. klašu eksāmenu sesija plānota no 2.jūnija līdz 7.jūlijam, bet 9. klašu eksāmeni atcelti.
