ĪSUMĀ:
- Ziemeļitālijā slēgtas skolas, universitātes, muzeji un baznīcas;
- Tomēr ārsts Jānis Vētra uzskata, ka varasiestādes ir pārcentušās;
- Latvijas atbildīgās iestādes tikmēr atgādina par piesardzību;
- Krīzes vadības padomes sēdē Latvijas dienesti spriedīs par nepieciešamo rīcību.
Jaunais ārsts Vētra medicīnu studējis Rīgas Stradiņa universitātē un šobrīd rezidentūras laikā stažējas "Carlo Besta" neiroloģijas institūtā Milānā. Milāna ir Itālijas Lombardijas reģiona galvaspilsēta. Šo reģionu, kā arī blakus esošo Veneto reģionu un Irānu, kā arī Dienvidkoreju pirmdien, 24. februārī, valsts operatīvās medicīniskās komitejas sēdē iekļāva to valstu sarakstā, uz kurām Latvijā attiecināmi drošības pasākumi saistībā ar koronavīrusu. Par ikdienu Milānā pēc ziņām par vīrusa uzliesmojumu Vētra stāsta - ir slēgtas skolas un kultūras iestādes, bet vispārīgu pārvietošanās ierobežojumu neesot.
"Ielas šodien ir tukšākas Milānā, jo slēgtas ir skolas, universitātes, muzeji un baznīcas. Ir vairāki kultūras un sporta pasākumi atcelti. Arī dažādas profesionālās konferences ir atceltas. Un, šķiet, tā kā skolas ir slēgtas, tad arī jaunāko klašu skolēniem ir jāpaliek mājās un līdz ar viņiem arī vecāki paliek mājās un uz darbu nedodas. Tas ir viens aspekts. Otrs, vairākos lielveikalos ir izpirkti ilgstošāk glabājamie pārtikas produkti, kā dažādi konservi, makaroni, bet kustības un pārvietošanās ierobežojumi šobrīd nav noteikti. Tāda varbūt viegla satraukuma sajūta ir jūtama gaisā, bet citu būtisku ikdienas ierobežojumu nav šobrīd," stāsta Vētra.
Viņš gan norāda, viņaprāt, vietējās varas pārcentušās un ar savu pārspīlēto rīcību tikai vairo trauksmi.
"Es skatos Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijās, un tur ir runa par pamathigiēnas pasākumu ievērošanu. Roku mazgāšana, izvairīšanās no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem. Ja cilvēks ir slims, nedoties uz darbu un ievērot klepus higiēnu – klepot mutautiņā vai saliektā elkonī. Tie ir tādi standarta pasākumi, kas būtu jāievēro ne tikai šī vīrusa gadījumā, bet kopumā ikdienā, un līdz ar to tā reakcija, kas šobrīd ir, ir pārspīlēta, mazliet histēriska. Manuprāt, būtu rūpīgāk jāieklausās sabiedrības veselības ekspertu ieteikumos un jāvadās pēc tiem. Tie pārspīlētie ierobežojumi ir tie, kas vēl vairāk rada satraukumu un trauksmi sabiedrībā," saka ārsts.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs
Perevoščikovs gan uzskata, ka Milānā noteiktie ierobežojumi ir pamatoti un efektīvi. Proti, ja cilvēki nekontaktējas, slimībai ir grūtāk izplatīties.
"Gripu mēs varam ārstēt ar attiecīgiem pretvīrusa līdzekļiem. Šeit ir tomēr pirmā lieta, ka visiem cilvēkiem ir uzņēmība, jo vīruss ir jauns. Otrs – nav specifiskas profilakses, tāpēc darbojas klasiskie barjeras paņēmieni – ja cilvēki ir izolēti, sēž mājās un viņi nekontaktējas, tad tas palīdz. Mēs redzam no Ķīnas – informācija nāk diezgan labvēlīga, jo saslimstība mazinās. Un, protams, grūti iedomāties, ja cilvēki nekontaktējas, kā slimība var izplatīties. Katra valsts var pieņemt savus individuālus lēmumus, bet par to vajag starptautisko sabiedrību painformēt un arī pamatot, kāpēc tas tiek darīts, lai tas atbilstu kādiem zinātniskiem pierādījumiem," norāda Perevoščikovs.
Veselības ministrijas valsts sekretāre un operatīvās medicīniskās padomes vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško uzsver, ka
Latvijā nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar koronavīrusu, un, lai tas nemainītos, ir svarīga visas sabiedrības iesaiste.
"Es aicinātu cilvēkus neslēpt to, ka cilvēki ir bijuši Ķīnā, Irānā, Dienvidkorejā vai kādā no šiem diviem Itālijas reģioniem. Šiem cilvēkiem mēs aicinām, pirmām kārtām, viņu pašu drošības dēļ, pat ja nav simptomu, drošības pēc sazināties ar Slimību profilakses un kontroles centru. Ja tomēr ir kaut kādi simptomi, mēs aicinām vērsties pie ģimenes ārsta un informēt, ka cilvēks ir bijis ceļojumā, jo šajā gadījumā mēs ļoti operatīvi varam atrast cilvēkus, ar kuriem konkrētais cilvēks ir kontaktējies, gan pasargāt viņa ģimenes locekļus. Tādā veidā mēs kā valsts kopumā varam ļoti operatīvi reaģēt, lai maksimāli izvairītos no šīs slimības izplatības Latvijā," uzsver Mūrmane-Umbraško.
Zināms arī, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") otrdienas, 25. februāra, pēcpusdienā sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi, lai uzklausītu Veselības ministrijas un citu atbildīgo institūciju aktuālo informāciju par situāciju saistībā ar koronavīrusa izplatību Eiropā un iespējamiem nepieciešamajiem pasākumiem turpmākai rīcībai.
