Pasaules panorāma

Parīzes olimpiskās spēles – uzmanības centrā drošība

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma. Vēlēšanas Lietuvā un olimpiskās spēles

Pompejos atklāj krāšņas freskas un sienu gleznojumus

Pompejos arheologi atklāj krāšņas freskas un sienu gleznojumus ar Trojas kara varoņiem

Romas impērijas spožums un posts vienā vietā – tā varētu raksturot nesenos arheologu atklājumus Pompejos, kuru pirms divām tūkstošgadēm apraka Vezuva vulkāna pelni. Arheologi ir atklājuši plašu un greznu ēdamzāli, kura rotāta ar miljoniem flīžu gabaliņu, kas iezīmē kontrastu ar citiem atklājumiem.

Satriecoši sienu gleznojumi, freskas un mozaīku grīdas – tie ir tikai daži no jaunākajiem arheologu atklājumiem senajos Pompejos, ko pirms teju diviem tūkstošiem gadu – mūsu ēras 79. gadā – apraka Vezuva vulkāna pelni.

Arheologi saka, ka šīs freskas, salīdzinot ar citām, ir ļoti labi saglabājušās. Arheologi izrakumus veikuši vietā, kur senāk atradusies liela ēdamzāle, un starp spilgtākajiem atradumiem ir ne tikai sienu gleznojumi, kur redzams mītiskās grieķu figūras, bet arī zāles grīda, kas veidota no vairāk nekā miljona baltu flīžu gabaliņiem. 

"Zāles sienas tika krāsotas melnas ļoti apzināti – lai dūmi no eļļas lampām nebojātu sienas. Domājams, ka cilvēki šeit satikās pēc saulrieta, lai ieturētu maltīti, un eļļas lampu trīsošās liesmas lika šiem gleznojumiem it kā atdzīvoties. Tie bija mirkļi, kad cilvēki varēja runāt par pagātni, dažādiem mītiem, kā arī par to, kas šeit atradās," 

norāda Pompeju arheoloģiskā parka direktors Gabriels Cuhtrīgels.

Melnā istaba ir jaunākais atradums, kas atklāts izrakumos, kas sākti pirms 12 mēnešiem un notiek plašā dzīvojamajā un komerciālajā kvartālā. Zem senajiem pelniem vēl ir aptuveni trešdaļa Pompejas pilsētas. Mūsdienu laika lielākie arheoloģiskie izrakumi katru reizi atklāj Pompejas svarīgo lomu ne tikai Romas impērijā, bet arī tās kultūrā. Istaba ir 15 metrus gara un sešus metrus plata. 

Mākslas darbi izstrādāti ar īpašu rūpību

Arheologi norāda, ka atklātas divu sižetu freskas. Vienā redzams, kā dievs Apollons cenšas savaldzināt priesterieni Kasandru, un viņas atraidījums. Bet otrā redzams jūtu uzplaukums Trojas prinča Parisa un Trojas Helēnas starpā, kas vēlāk noveda pie Trojas kara. Atklātie mākslas darbi varētu tikt datēti ar 15. gadsimtu pirms mūsu ēras līdz pat 50. gadam mūsu ērā. Mākslas darbu vienojošā tēma ir varonība, kas redzama ne tikai Apollona un Kasandras freskā, bet arī Parisa un Helēnas mākslas darbā. 

"Redzam, ka Pompeju mākslinieki ir ar lielu rūpību piegājuši detaļām, piemēram, sejas izteiksmēm un ēnām. Tas ir pārsteidzoši, un mūs pārsteidz arī šo darbu tematika,"

saka Cuhtrīgels. Viņš arī norāda, ka mākslas darbi stāsta par cilvēkiem un viņu likteņiem.

"Mitoloģisku figūru klātbūtnei romiešu māju dzīvojamo istabu un ēdamistabu gleznās bija arī izklaidējoša funkcija, kas reizē nodrošināja dažādus sarunu tematus," piebilst Cuhtrīgels.

"Izrakumi šajā kvartālā ir svarīgi, un tie piedāvā ne tikai pilnīgāku stāstu par Vezuva izvirdumu un pilsētas aprakšanu, bet arī par tās iedzīvotājiem un viņu paradumiem. Melnās istabas atklāšana atklāj to, ka tā ir vieta, kas paredzēta liela mēroga izklaides pasākumiem, kur pulcējās turīgākais pilsētas slānis,"

saka arheoloģe Sofija Haja. 

Jaunie izrakumi atklāj Pompeju gaišo un tumšo pusi

No atklātās Melnās istabas paveras skats uz pagalmu, kur redzamas garas kāpnes, kas savukārt ved uz īpašuma pirmo stāvu. Pērn arheologi šajā vietā atraduši maiznīcu. Kamēr Melnā istaba atklāj senās Romas impērijas spožo pusi, tikmēr maiznīca kalpo par realitātes liecinieci vergturībai. To atklāj arī fakts, ka maiznīcā strādājošie dzīvoja blakus ēzeļiem.

"Domājams, ka mūsu vērtīgākais atradums ir šis – sarkani iniciāļi ARV uz sienas. Mēs zinām, kas ir šī persona. Tas ir Auluss Rustijs Verus, kurš bija Romas impērijas politiķis. Varbūt viņš bija šīs maiznīcas sponsors. Šī būtu par mazu vietu tādam politiķim, kāds bija viņš. Iespējams, ka viņš dzīvojis lielajā namā aiz beķerejas,"

stāsta Haja. 

Vienā no maiznīcas telpām arheologiem izdevies atrast trīs cilvēku mirstīgās atliekas. Pērnā gada decembrī mājā atrasta arī stilizēta freska, kas atgādina picu. Arheologi arī vērš uzmanību uz to, ka pilsētā notikuši dažādi pagānu rituāli un par to liecina 13 Jēzus Kristus dzimšanas statuetes, kas atrastas vertikālā stāvoklī. 

Izrakumi šajā sektorā notiek kopš 19. gadsimta. Arheologi to dēvē par īstu detektīvromānu, jo katrs izrakums atklāj ko jaunu ne tikai par pilsētu, bet arī tās iedzīvotājiem. 

"Pompeji ir īsta dārgumu lāde, kas nebeidz mūs pārsteigt, jo katru reizi, kad notiek izrakumi, šeit tiek atrasts kaut kas skaists un nozīmīgs," saka Itālijas kultūras ministrs Dženāro Sandžuliāno. Viņš arī piebilda, ka ir priecīgs par atradumiem šajā izrakumu vietā. 

Itālijas muzeju direktors Masimo Osanna norāda, ka katrs jauns izrakums papildina pasaules zināšanas par Pompejiem un to iedzīvotājiem. "Pilsēta joprojām ir aktīvs būvlaukums, kura izpēte, iekonservēšana, attīstība ir viena no mūsu prioritātēm. Katrs izrakums mazajos Pompejos rada mums priekšstatu par vareno Romas impēriju," saka Osanna.

Izrakumi 9. reģionā atklāj romiešu celtniecības tehniku

Arheologi ir pārliecināti – kad notika Vezuva izvirdums, pilsētā notika plaši renovācijas darbi. Par to liecina glīti sakrautie jumta dakstiņi un katli, kas ir piepildīti ar kaļķa javu, tā vien gaidot meistarus atgriežamies. Arī viņu instrumenti ir tajās pašās vietās, kur tie pēdējo reizi atstāti. 

Vienā no atklātajiem namiem redzams, ka ātrijā – ēkas centrālajā daļā – uz zemes sakrauti būvmateriāli. Nedaudz tālāk no ēkas centra  arheologi atraduši zīmes, kas, iespējams, kalpojušas par būvlaukuma uzskaites sistēmu, jo atzīmes veiktas ar ogli, kas ir viegli notīrāma. 

"Būvdarbu pēdas ir redzamas arī citās telpās, piemēram, svētnīcā. Šeit arheologi atraduši amforas, kas tika izmantotas, lai dzēstu apmetuma procesā izmantoto kaļķi. Vairākās telpās atrasti arī dažādi instrumenti – atsvari, kā arī dzelzs kapļi, kas izmantoti javas sagatavošanai," teikts Pompeju arheoloģiskā parka paziņojumā.

Arheologi ir pārliecināti, ka Pompejos būvnieki dzēsto kaļķi pirms uzklāšanas uz sienas sākumā sajaukuši ar smiltīm un to samitrinājuši īsi pirms uzklāšanas uz sienas, kas palīdzēja tam ātrāk nožūt. Līdzīga darbu secība ir arī mūsdienās.

"Bez cementa nebūtu nedz Romas Kolizeja, nedz Panteona, nedz citas būves. Notiekošie izrakumi sniedz mums priekšstatu par to, kā darbojās būvlaukums mūsu ēras sākumā.

Esot salīdzinoši netālu no vulkāna, šeit bieži bijušas zemestrīces un visu laiku notika cietušo māju atjaunošanas darbi," saka Pompeju parka arheoloģiskais direktors.

Pompeju drupas tika atklātas 16. gadsimtā, un pirmie izrakumi tur sākti 1748. gadā. Jāpiebilst, ka šī ir viena no visvairāk apmeklētākajām arheoloģiskajām vietām pasaulē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti