Saeima paziņojumā medijiem informēja, ka komisijas deputāti vērsās pie uzņēmuma “Rīgas satiksme” ar lūgumu saņemt auditorkompānijas “Ernest&Young” ziņojumu par tās darbību, tomēr saņēmuši atteikumu ar pamatojumu, ka ziņojums pēc sava satura un būtības paredzēts kapitālsabiedrībai un tās īpašniekiem operatīvo lēmumu pieņemšanai. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbiniekiem ar ziņojumu bijusi iespēja iepazīties, tikai parakstot dokumentus par datu neizpaušanu.
Saeimas deputāti asi kritizēja VARAM nespēju aktīvāk ietekmēt situāciju uzņēmumā. Bet kapitālsabiedrības vadītājam pārmeta augstprātīgo attieksmi, atbildot uz jautājumiem. Tāpat Saeimas komisija sprieda gan par audita rezultātiem, gan par Rīgas domes darbu šī sasaukuma laikā.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) uz sēdi neieradās, kaut arī tika uzaicināts.
“Ir skaidri noteikts, ka noslēpums nevar būt valsts vai pašvaldības funkciju izpilde vai rīcība ar valsts vai pašvaldības mantu. Vai VARAM ir novērtējis, kas tas par noslēpuma grifu? Un kāpēc deputāti un sabiedrība nevar iepazīties ar pārkāpumiem ar pašvaldības mantu?” vaicāja komisijas deputāte Juta Striķe (Jaunā konservatīvā partija).
VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls sacīja, ka ministrija to uzskata par Rīgas domes mēra pārkāpumu.
“Ne jau “Rīgas satiksme” un Rīgas dome noteikusi šim auditam ierobežotas pieejamības informācijas statusu. To noteica auditoru kompānija.
Tas ir viņu lēmums atbilstoši normālai auditoru praksei,” skaidroja “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis.
Pēc teju stundu ilgām diskusijāmkomisija uzdeva ministrijai izvērtēt, cik tiesiski pamatots ir bijis auditorkompānijas atteikums izsniegt audita ziņojumu komisijai. Auditori norādījuši, ka pēdējo piecu gadu laikā uzņēmumam nodarīti desmitiem miljonu eiro lieli zaudējumi, pieņemot nesaimnieciskus lēmumus un noslēdzot neizdevīgus līgumus.
KONTEKSTS:
Rīgas pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme" pastiprinātā sabiedrības uzmanības lokā nonāca saistībā ar tā saukto "Rīgas satiksmes" korupcijas lietu. Saistībā ar šo lietu pērn decembra vidū atkāpās "Rīgas satiksmes" valde, bet tās bijušais ilggadējais vadītājs Leons Bemhens nedaudz vēlāk tika apcietināts. Lietas ietvaros apcietinātas piecas personas un veikti vairāki desmiti kratīšanu, tajā skaitā arī Rīgas mēra kabinetā un dzīvesvietā.
Par uzņēmuma pagaidu vadītāju tika iecelts Anrijs Matīss, kurš pēc laika paziņoja, ka "Rīgas satiksmei" draud maksātnespēja. Taču martā Matīss paziņoja par lēmumu atstāt "Rīgas satiksmes" pagaidu vadītāja amatu.
Iepriekš uzmanību pievērsa arī 96 miljonu eiro līgums par «mikriņiem» Rīgā, kurš pēc teju divus gadus ilgas sarunu procedūras uz astoņiem gadiem noslēgts ar SIA "Rīgas mikroautobusu satiksme". Tāpat katru gadu apspriestas arī miljoniem lielas dotācijas uzņēmumam, piemēram, pērn novembrī uzņēmumam piešķirti vēl 22,5 miljoni eiro, līdz ar to 2018. gadā kopumā “Rīgas satiksme” no rīdzinieku naudas saņēma vairāk nekā 120 miljonus eiro. Uzņēmumā skaidroja, ka tam pieaugušas izmaksas gan nodokļu izmaiņu, gan degvielas cenas dēļ.
Kompānijas "Ernst&Young" audits atklājis jaunus naudas izšķērdēšanas gadījumus "Rīgas satiksmē".
