Reģionos lielie vakcinācijas centri būs Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Cēsīs, Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī un Daugavpilī, kur paredzēts veikt 40 500 vakcinācijas nedēļā.
Vēl astoņās pilsētās – Kuldīgā, Saldū, Tukumā, Bauskā, Siguldā, Aizkrauklē, Madonā un Gulbenē būs mazāki centri, kur paredzēts sapotēt 8000 devas nedēļā.
Avots: Vakcinācijas projekta birojs
Avots: Vakcinācijas projekta birojs
Rīgā paredzēti divi lielāka mēroga vakcinācijas centri Rīgas Nacionālajā sporta manēžā un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā. Tajos paredzētas 40 000 vakcināciju nedēļā.
Vēl galvaspilsētā būs 12 mazāki vakcinācijas centri: 49. vidusskolā, Teikas vidusskolā, VEF Kultūras pilī, 19. vidusskolā, 89. vidusskolā, Puškina licejā, 31. vidusskolā, 88. vidusskolā, Zolitūdes ģimnāzijā, Klasiskajā ģimnāzijā, Iļģuciema vidusskolā un 47. vidusskolā. Šajos centros paredzētas 42 000 potes nedēļā.
Juhņēviča pastāstīja, ka no 12. aprīļa paredzēts sasniegt 80 000 vakcināciju nedēļā. 120 000 vakcināciju nedēļā slieksni plāno sasniegt no 19. aprīļa.
Līdz šim varēja nodrošināt 55 400 vakcināciju nedēļā (ģimenes ārsti – 24 500 un ārstniecības iestādes – 30 900). Paredzēts, ka liela mēroga vakcinācijas centri nodrošinās vēl 63 500 vakcināciju. Norisināsies arī izbraukuma vakcinācija, kur paredzēts sapotēt 31 100 nedēļā.
Uztraucas par vakcinācijas centru tapšanas termiņu
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) ir nobažījies, ka lielie vakcinācijas centri nebūs tapuši pietiekami ātri.
“Tas viss izskatās labi. Bet man šķiet, ka mums jāmaina nepieciešamā caurlaidība. Kaut vai viņi [vakcinācijas centri] stāv tukši. Bet dievs nedod, ka atnāk vakcīnas un mēs tās nevaram izpotēt. Vakcinēšana ir mūsu galvenā izejas stratēģija (..) Jābūt tā, ka ir gatavi centri un mēs gaidām vakcīnas, nevis otrādi,” uzsvēra Kariņš.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka pirmajā aprīļa nedēļā vēl nebūs tik daudz vakcīnu, lai vajadzētu nodrošināt masveida vakcinēšanu. Viņš arī sacīja, ka nebūtu ekonomiski izdevīgi uztaisīt centrus, kuros jānodarbina cilvēki, bet vakcīnu vēl nav. Pēc ministra domām, iespējams sabalansēt vakcinācijas centru darbību ar piegādāto vakcīnu daudzumu.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) aicināja mācīties no iepriekšējām kļūdām ar vakcīnu pasūtīšanu, kur netika pietiekami domāts, cik “Pfizer” vakcīnu vajadzēs. Viņš norādīja, ka arī pērn “domājām par ekonomisko labumu, bet aplauzāmies”.
KONTEKSTS:
Tā kā otrajā ceturksnī Latvijā sagaidāms līdz 2 miljoniem vakcīnu, jābūt gatavībai nodrošināt masveida vakcināciju – vairāk nekā 100 000 vakcināciju nedēļā.
Līdz šim Eiropas Savienībā reģistrētas trīs vakcīnas pret Covid-19, ko izstrādājuši uzņēmumi “BioNTech/Pfizer”, “Moderna” un “AstraZeneca”.
Latvija ir pieteikusies uz septiņu ražotāju – “BioNTech”/”Pfizer”, “Moderna Biotech Spain”, “AstraZeneca”/Oksfordas Universitāte, “Janssen” (“Johnson&Johnson”), “CureVac”, “Novavax” un “Valneva” izstrādātām vakcīnām.
Ieskaitot potes, par kuru iegādi valdība lēma 4. martā, kopumā Latvija rezervējusi 7,69 miljonus vakcīnu pret Covid-19. Tā kā katram cilvēkam vajadzīgas divas devas, ar tām var sapotēt 3,8 miljonus iedzīvotāju. Eiropas Savienībā ir vienošanās, ka neizpotētās vakcīnas atvēlēs valstīm, kurām vakcīnas nav tik pieejamas.
