Pēc ilgajiem ierobežojumiem un pārslogotajām slimnīcām, kas vēl gada sākumā cīnījās par kovida pacientu dzīvību, ziņa par vēl lipīgāku kovida varianta parādīšanos bija satraucoša. Taču tieši jaunais – omikrona variants kovida pandēmiju pavērsa virzienā, kas ļāva pamazām atcelt stingros ierobežojumus.
"Šis gads bija lūzuma gads, pozitīvā izpratne. Un tieši omikrona dēļ," norādīja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Visprecīzāk slimības izplatību parāda notekūdeņu monitorings. Notekūdeņi nemelo – tie norāda, cik plaša ir vīrusa izplatība un kādi vīrusa varianti izplatās.
"Svarīgākais novērojums gadu mijā starp 2021. gada pašām beigām un 2022. gada pirmajiem mēnešiem – mēs redzējām ļoti strauju dažādu SARS-CoV-2 vīrusa apakšvariantu nomaiņu," skaidroja BIOR direktors Aivars Bērziņš.
Kovida izplatības notekūdeņos līknē redzams, ka tieši šī gada janvārī saslimušo skaits sāka strauji pieaugt, februārī sasniedzot virsotni. Un ļaujot secināt, ka tobrīd uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ar kovidu bija inficējušies vairāk par septiņiem tūkstošiem. Taču jau tobrīd lielākā daļa sasirgušo bija inficēti ar omikrona variantu. Tieši omikrons, tam veidojot arvien jaunus apakštipus, joprojām dominē visā pasaulē. Un tomēr – lai gan tas ir vieglāks par iepriekšējiem kovida variantiem, tas joprojām paņem vairāk dzīvību, nekā citi respiratoro saslimšanu izraisītāji.
"Ja pagājušā gadā letālu gadījumu procents bija 1,7 – gandrīz divi cilvēki no 100 saslimušajiem ir miruši pagājušā gada, taču šogad šis procents samazinājās līdz 0,2%. Diemžēl vēl nevaram secināt, ka kovids nav tik nozīmīgs kā citas infekcijas slimības. Jo joprojām katru dienu mēs redzam, ka viens vai divi pacienti ar Covid-19 mirst. Mēs nekad nebijām redzējuši tik lielus ciparus ar gripu, ar citām respiratorām saslimšanām," uzsvēra Jurijs Perevoščikovs.
Arī šobrīd notekūdeņu monitorings norāda uz strauju inficēšanās gadījumu palielināšanos. Labā ziņa – slimnīcās kovida pacientu skaits tiek uzskatīts par salīdzinoši zemu, tāpēc izsargāšanās no inficēšanās atstāta iedzīvotāju pašu ziņā.
"Ja mēs skatāmies no laboratoriju puses, no zinātnes puses, mums jābūt modriem un jāseko līdzi attīstības tendencēm. Ja sabiedrībā mēs sakām, ka ir relatīvs miera periods, tad mums jābūt modriem, jāseko, kādas izmaiņas notiek," atzīmēja Aivars Bērziņš.
