Leģionāru atceres gājiens Rīgā pulcējis vairāk ļaužu nekā citus gadus

Tradicionālajā latviešu leģionāru piemiņas gājienā šogad piedalījās vairāk cilvēku nekā pērn. Lai gan tā laikā aizturēti pieci cilvēki, būtisku provokāciju vai citu nopietnu sabiedriskās kārtības traucējumu nebija.

Vairāk gājiena dalībnieku, mazāk - ziņkārīgo

Jau kopš agra rīta Vecrīgā pulcējās daudzkārt vairāk policistu nekā ierasts. Īsi pēc plkst 11 sākās jau par tradīciju kļuvušais leģionāru piemiņas dienas gājiens no Svētā Jāņa baznīcas uz Brīvības pieminekli. Gājiena dalībnieku rokās bija redzami Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas karogi, arī Ukrainas karoga krāsās noformēti ziedu vainagi.

Dziedot karavīru dziesmas, gājiena dalībnieki, kuru vidū bija vairāki Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāti - Raivis Dzintars, Edvīns Šnore, Kārlis Krēsliņš, Aleksandrs Kiršteins - un vairāki citi, policistu un privātas apsardzes kompānijas pavadībā devās uz dzeltenu norobežojošo barjeru ieskauto Brīvības pieminekli.

Līdzīgi kā citus gadus, aiz barjerām bija redzami daži simti ziņkārīgo. To vidū arī daži, kuri šeit ieradušies ar mērķi provocēt gājiena dalībniekus. Brīdī, kad gājiens tuvojās Brīvības piemineklim, tā virzienā tika izkliegti dažādi saukļi, taču kliedzējus – divus vīriešus – ātri vien aizturēja policija.

Īsi pēc 12 ziedu nolikšana beidzās un gājiena dalībnieki ātri vien izklīda.

Par spīti pretrunīgajam vērtējumam, paši leģionāri un viņu radinieki uzskata, ka šī tradīcija ir jāturpina. 

“Mammas brālis bija leģionā. Dabūju zināt, ka viņš ir pārapbedīts, un gribu aizbraukt. Vajag iet, dēliņ, vajag. Es visu esmu redzējusi. Visu!” saka gājiena dalībniece Olga.

“Es uzskatu, ka obligāti jāturpina. Obligāti. Bet man jau liekas, ka tas dabīgi iznīks pats no sevis, jo vecie vīri aiziet, bet jaunajiem jau ir cita domāšana,” uzskata bijušais leģionārs Arvīds Titovs. 

Antifašistu pasākums šoreiz nenotika

Pēc Valsts policijas aplēsēm, šogad gājienā piedalījās ap 2000 cilvēku, bet sabiedriskās kārtības nodrošināšanā tika iesaistīti vairāki simti likumsargu. Kā jau katru gadu, bijuši arī sīki pārkāpumi. Vecrīgā pie Jāņa baznīcas policija aizturēja kādu vācu antinacistu grupu par nesaskaņotu piketu, bet pie Brīvības pieminekļa aizturēja divus vīriešus par pretošanos policijas darbinieku likumīgajām prasībām.

"Kā jau pirms jebkura 16.marta sadarbojāmies ar Drošības policiju, kura informēja par visām aktivitātēm, kādas šogad varētu būt. Jāsaka, ka šajā gadā nebija informācijas par īpaši plānotām un rūpīgi gādātām provokācijām. Vairāk tās ir indivīdu un atsevišķu cilvēku izlēcieni, kas atrodas pasākumu norises vietā. Mūsu uzmanība bija vērsta uz to, lai  individuāli disputi un konflikti nerastos," uzsvēra Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs.

Policija kopumā aizturēja piecus cilvēkus.

Divi aizturēti pie Brīvības pieminekļa par Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta pārkāpumu, kas nozīmē ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgām prasībām. Abi divi  nogādāti policijas iecirknī, kur ierosināta administratīvā lietvedība. Un trīs aizturētās personas ir aizturētas par Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174. panta 3. daļas pārkāpumu – par sapulču, gājienu un piketu organizēšanas un norises noteikumu pārkāpumu. Tās bija personas, kuras centās nesaskaņoti piketēt, informēja Velšs.

Tradicionāli viena no leģionāru gājiena sastāvdaļām ir bijusi tā saucamo antifašistu piketēšana iepretim tepat Bastejkalnā. Šogad gan viņi savu pasākumu pārcēla uz vakara pusi un izklīduši, tiesa bez starpgadījumiem neiztika. Brīdī, kad gājiens sasniedza Brīvības pieminekli, divi jaunieši sāka izkliegt pret dalībniekiem vērstus saukļus. Taču tūdaļ tika aizturēti. 

Pēc sava pasākuma daļa leģionāru piemiņas dienas pasākuma dalībnieku devās uz Lestenes brāļu kapiem.

Lestenē atgādina, ka leģionāri neaizstāvēja nacistiskās Vācijas intereses

Pieminēt latviešu leģionārus Lestenē bija ieradušies aptuveni pustūkstotis cilvēku, viņu vidū leģionāru bērni, bērnubērni un laikabiedri.

16. marta piemiņas pasākumi Lestenē iesākās ar "Daugavas vanadžu" koncertu Lestenes baznīcā. To, pateicoties cilvēku ziedojumiem, kopš pērnā gada nogales atkal rotā greznā altāra siena. Piemiņas brīdis turpinājās Lestenes brāļu kapos, kur līdz ar svešumā kritušo draugiem un ģimenes locekļiem ziedus nolika arī tie brīvprātīgie un piespiedu kārtā mobilizētie, kuriem bija laimējies palikt dzīviem un atgriezties mājās.

Māsas Lauma un Rita nolikušas ziedus pie tēvabrāļa Rūdolfa Dambrāna atdusas vietas.

“Jauns puika. Studēja medicīnu. Paņēma, pēdējā brīdī paņēma. Krita viņš kaut kur.. Gardenē. Acīmredzot kā feldšeris piedalījās. Pēc kara dabūjām zināt, ka viņš kritis,” viņas stāsta. 

Ar katru gadu arvien mazāk, bet vēl joprojām kritušos biedrus ierodas pieminēt arī paši leģionāri. Kad Hitlera Vācija pretlikumīgi mobilizēja latviešu jauniešus, viņiem bija 17, 18 gadi, tagad – pāri 90.

"Man bija tāds paziņa. Otrā pusē ielai. Mani paņēma tai reizē, viņu atstāja uz Jāņiem. Viņš krita. Es tagad piespraužu puķīti klāt katru reizi, kad te eju," stāstīja leģionārs Rolemāns Undulis.

"Tēvs nošauts. Septiņas lodes. Mamma ļoti ilgi turēja kreklu un pēdīgi sadedzināja," stāstīja leģionāra dēls Henriks Teivāns.

Savās uzrunās klātesošie vairākkārt atgādināja, ka latviešu leģionāri kaujas laukā neaizstāvēja nacistiskās Vācijas intereses, bet cīnījās pret padomju varu.

Šajā 16. martā Lestenes brāļu kapos bija krietni vairāk kapu kopiņu, pie kurām nolikt ziedus, jo pagājušā gada laikā no Krievijas pārvesti un šeit pārapbedīti 236 latviešu karavīri.

Un tomēr tā ir tikai neliela daļa no Ootrajā pasaules karā kritušajiem aptuveni 70 tūkstošiem latviešu leģionāru. Daudzi no viņiem vēl joprojām dus kaut kur Krievijas laukos. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti