16.marts pēdējo 12 gadu laikā: tiesas, vārdu kaujas, policijas ķēdes un demisija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Brīdinājumi par provokācijām, ievērojami policijas spēki, nereti arī asa vārdu apmaiņa un pat fiziskās konfrontācijas mēģinājumi, kā arī politiskas konsekvences – neoficiālā leģionāru atceres diena - 16.marts - pēdējos gados aizritējusi dažādi. Tai tradicionāli pievērsta liela uzmanība, un LSM piedāvā ieskatu, kas notika Rīgā leģionāru piemiņas pasākumu un protestu laikā pēdējos 12 gados. (Materiālā izmantoti aģentūras LETA arhīvi) 

Pērn policija leģionāru piemiņas pasākumu laikā pie Brīvības pieminekļa aizturēja Kremļa propagandistu Greiemu Filipsu, kurš vairākkārt traucēja sabiedrisko kārtību gājiena laikā, bija mēģinājis provocēt ziedu nolicējus pie Brīvības pieminekļa un ignorēja policijas aizrādījumus. 

Bet kopumā pasākums notika bez asas pretējo pušu konfrontācijas. Šoreiz tā dēvētie "antifašisti" gājiena dalībniekiem veltīja  vien atsevišķas salīdzinoši klusas frāzes. Arī gājiena dalībnieki nesāka strīdus ar protestētājiem, vien savā starpā apsprieda Georga lentīšu izmantošanu, tāpat bija dzirdama gana piezemēta vārdu apmaiņa par tēmu, kuri ir "īstie zemes saimnieki" un kuriem savukārt esot "jābrauc prom".

 

Arī 2015.gadā leģionāru piemiņas gājiens un ziedu nolikšanas pasākums pie Brīvības pieminekļa aizvadīts bez lieliem starpgadījumiem.

Bet aptuveni 15 "Latvijas Antinacistiskās komitejas" pārstāvji šoreiz protestu rīkoja kā teatrālu akciju - tērpušies baltos apmetņos ar uzrakstiem "dezinfekcija" un bruņojušies ar plastmasas spaiņiem un birstēm, pēc gājiena improvizēti tīrīja Brīvības pieminekļa laukumu.

Policija sākusi vien divas administratīvās lietvedības - par  kādas kundzes mēģinājumu traucēt gājienu un par bezpilota lidaparāta izmantošanu bez saskaņojuma.  

 

2014.gadā dalība leģionāru piemiņas gājienā maksāja amatu Nacionālās apvienības pārstāvim, vides aizsardzības un reģionālās apvienības ministram Eināram Cilinskim. Viņš publiski paziņoja, ka piedalīsies gājienā, jo tautai, kas neciena savus varoņus, nav nākotnes. Par valdības lēmuma nepildīšanu ministriem nepiedalīties 16.marta gājienā premjerministre Laimdota Straujuma (“Vienotība”) jau 14.martā pieprasīja Cilinska demisiju. Valdību gan tas nenogāza.

Savukārt 16.marta pasākumi noritēja bez starpgadījumiem. Pēc policijas aplēsēm, gājienā piedalījušies 1500 cilvēku. "Apvienības pret nacismu" pasākuma dalībnieki ar plakātiem un karogiem mēģināja virzīties no piketa norises vietas pie Bastejkalna uz Brīvības pieminekli, bet viņiem ceļu aizšķērsoja policija.  
 

 

Drošības policija 2013.gadā brīdināja, ka protestētāji var izmantot “spilgtus izteiksmes līdzekļus'' (provokatīva rakstura plakāti, saukļi un simbolika). Bet pasākumi tika atļauti, un šoreiz “antifašisti” ņēmuši talkā nopietnu skaņu tehniku un gājiena laikā pie pieminekļa atskaņoja skaļu padomju mūziku un uzrunas par nacistu noziegumiem.

Neskatoties uz norobežojošo barjeru, pie protestētājiem mēģināja nokļūt Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāti Jānis Dombrava, Raivis Dzintars un Imants Parādnieks, bet policija viņus no šāda soļa atturēja. Dažiem deputātiem gan izdevās noraut plakātus ar nacistu nobendēto upuru fotogrāfijām. NA politiķus tas saniknoja tiktāl, ka viņi paziņoja, ka prasīs iekšlietu ministra Rihards Kozlovska (“Vienotība”) demisiju. Tiesa, pēc dažām dienām karstgalvji nomierinājās, ministrs atvainojās par troksni pasākuma laikā, un demisija netika prasīta.

 

Leģionāru piemiņas gājiens Rīgā pulcēja daudz vairāk dalībnieku nekā iepriekšējos gados, bet aizritēja mierīgāk nekā citus gadus, bez nopietniem starpgadījumiem. Leģionāru piemiņas pasākumos kuplā skaitā piedalījās valdošajā koalīcijā ietilpstošās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķi.

Premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) gan aicināja politiķus izvairīties no savtīgas politisko ambīciju īstenošanas un rūpēties par Latvijas starptautisko reputāciju

Pēc policijas aplēsēm, gājienā piedalījās aptuveni 2000 cilvēku. Atšķirībā no citiem gadiem gājiena dalībnieki netika apsaukāti. Pret gājienu protestēja daži desmiti cilvēku, kas neizkliedza skaļus saukļus, tikai iesaistījās diskusijās par vēsturi.

 

Starp leģionāru piemiņas gājiena un "antifašistu" protesta dalībniekiem šajā gadā izcēlās asas diskusijas, taču tās tika atrisinātas mierīgā ceļā, un pasākums noslēdzās bez sadursmēm.

Protestētāji šoreiz bija “bruņojušies” ar ģeneratoriem un skaļruņiem, lai paustu savu viedokli.

Bet LTV "Panorāma" demonstrēja sižetu, kur jauna dāma iekausta vecu kundzi 16.martā pie Brīvības pieminekļa. Tas nodots likumsargiem.
 

 

2010.gadā pasākumu rīkošanu dome aizliedza, bet tiesa atļāva. Biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" rīkoto gājienu, pieminot leģionārus, "Latvijas Antifašistiskā komiteja" pie Brīvības pieminekļa sagaidīja ar nicinošiem saukļiem un plakātiem, bet stingrā policijas uzraudzībā līdz fiziskiem konfliktiem puses nav nonākušas.

Policija aizturēja divas personas Doma laukumā, bet četras - pie Brīvības pieminekļa. Starp aizturētajiem bija gan leģionāru piemiņas pasākuma dalībnieki, gan protesta akciju dalībnieki. Trīs cilvēki aizturēti par sīko huligānismu, bet vēl trīs tika aizvesti uz policijas iecirkni personības noskaidrošanai un paskaidrojumu pieņemšanai saistībā ar viņu iespējamām pretlikumīgām darbībām.

Šajā gadā Rīgas dome 16.martā jebkādus pasākumus pie Brīvības pieminekļa aizliedza, ņemot vērā drošības dienestu ieteikumus, un tiesa noraidīja visus pieteikumus, kas apstrīdēja pašvaldības lēmumu. Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs apsveica aizliegumu. "Ir jāatzīmē pozitīvs solis - Latvijas vara pēdējos gados oficiāli distancējas no 16.marta pasākumiem," intervijā laikrakstam "Biznes&Baltija" paziņoja vēstnieks.

Bet toreizējais Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) uzskatīja, ka 16.martā provokācijas Rīgā ir neizbēgamas un iespējami arī cilvēku upuri. Tāpēc viņš aicināja “īstenos latviešu patriotus būt gudrākiem un nepakļauties provokatoriem".

Policija tradicionāli norobežoja laukumu ap Brīvības pieminekli ar barjerām, Vecrīgā un pie pieminekļa pulcējās ievērojami policijas spēki, pasākumi tāpat notika. Pie Brīvības pieminekļa bija pulcējušies pāris simti cilvēku, jaunieši bija izveidojuši Latvijas karogu aleju, gājienu ar svilpieniem un protesta saucieniem sagaidīja cilvēki, kas sevi dēvē par antifašistiem. Taču viss beidzās bez nopietniem starpgadījumiem.

2008.gadā latviešu leģionāru piemiņas gājienā piedalījās ap 1500 cilvēku, bet pret piemiņas pasākumiem protestēja ap 200 cilvēku. Visi pasākumi noritējuši bez jebkādiem nopietniem incidentiem, policija aizturējusi vien trīs iereibušus vīriešus.

Bet iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (Tautas partija) šajā dienā atklāja, ka uz 16.marta pasākumiem Rīgā bija iecerējušas ierasties ekstrēmi noskaņotas personas no Igaunijas un Lietuvas, taču tiesībsargājošo iestāžu veiksmīgas sadarbības rezultātā tas netika pieļauts. Personas netika aizturētas, bet viņām tika izteikts brīdinājums par to, kas notiks, ja ekstrēmisti nepaklausīs policistu ieteikumam atgriezties savā valstī.

Lai gan iekšlietu ministrs Ivars Godmanis pieļāva nekārtību iespēju šajā dienā, policija nošķīra Nacionālās spēka savienības (NSS) rīkotā gājiena dalībniekus un pret to protestējošos Antifašistiskās komitejas sapulces dalībniekus.

Konflikts gan radies, kad pie Brīvības pieminekļa denacionalizēto namu īrnieku pārstāvis Jurijs Kotovs rīkoja piketu un no megafona pauda savus uzskatus. Pret to iebilda leģionāru piemiņas pasākuma dalībnieki, kas vēl nebija pametuši Brīvības pieminekļa apkārtni pēc ziedu nolikšanas. Šajā dienā Rīgā kopumā aizturētas 12 personas, no kurām lielākā daļa bija alkohola reibumā.

Vēlāk marta nogalē policija sākusi kriminālprocesu par ziedu vainaga bojāšanu pie Brīvības pieminekļa 16.martā, kad divas sievietes piegājušas pie kāda vainaga un centušās noplēst no tā sēru lentes.  

2006.gadā Rīgas dome nesaskaņoja nevienu no pieteiktajiem pasākumiem, bet 16.marta rītā rīdziniekus pārsteidza žogs ap Brīvības pieminekli, ko policija uzstādīja drošības apsvērumu dēļ. Gājieni gan notika, un šajā dienā policija aizturēja 65 cilvēkus - gan Rīgas domes neatļauto piemiņas pasākumu dalībniekus, gan cilvēkus, kuri protestēja pret šiem pasākumiem. Rātslaukumā tika aizturēti aptuveni desmit nacionālboļševiku organizācijas aktīvisti, kuri gan nemēģināja izrādīt aktīvu pretestību.



Savukārt tiesa nākamajā dienā, 17.martā, secināja, ka domes atteikums saskaņot pasākumus bija pamatots ar Drošības policijas sniegto informāciju.  Bet Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pateicās leģionāriem un viņu piederīgajiem par to, ka viņi 16.martā atteicās no gājieniem.
 

"Kluba 415" un apvienības "Visu Latvijai!" rīkotajā leģionāru atceres pasākuma un sabiedriskās organizācijas "Dzimtene - krievu nacionālā savienība" rīkotā piketā antifašisma atbalstam izcēlās nekārtības, policija pie Brīvības pieminekļa aizturēja aptuveni 25 cilvēkus, tai skaitā Rīgas domnieku Aleksandru Giļmanu ( "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvija" (PCTVL)).

Piemiņas pasākumus nosodīja Simona Vīzentāla centrs. Savukārt kāds amatieris nofilmēja, ka PCTVL Saeimas deputāts Jakovs Pliners dod naudu kādam no piketa dalībniekiem. Deputāts gan kategoriski noliedza, ka nauda dota saistībā ar piketu.

Bet toreizējais Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Indulis Emsis (ZZS) marta beigās intervijā “Latvijas Avīzei” apgalvojis, ka 16.martā drošības dienesti novērsuši kreiso radikāļu mēģinājumus lietot ieročus un atklājuši sarūpētās sprāgstvielas.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti