Lipīgāka, bet ne bīstamāka
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs LSM.lv skaidroja – pierādījumi liecina, ka "Pirola" neizraisa smagāku Covid-19 klīnisko gaitu.
"Visticamāk, infekciozāks vīrusa paveids," viņš piebilda.
SPKC pārstāve Ilze Arāja LSM.lv skaidroja, ka variantam "Pirola" ir vairākas ģenētiskas atšķirības no iepriekšējām SARS-CoV-2 versijām. "Pirola" cirkulē vairāk nekā 35 valstīs. Valstis, kurās ziņots par vislielāko gadījumu skaitu, ir Apvienotā Karaliste, Francija, Zviedrija, Spānija, Kanāda, ASV un Dānija.
"BA2.86 ["Pirola] ir vairāk nekā 20 mutācijas spike proteīnā, JN.1 apakšpaveidam ir papildu mutācija šajā proteīnā, kas, iespējams, varētu liecināt par paaugstinātu inficēšanās risku," skaidroja Arāja.
Šobrīd, pēc pirmajiem novērojumiem, slimības gaita ir līdzīga kā iepriekšējiem variantiem.
Arī pielāgotā vakcīna "Comirnaty Omicron XBB.1.5" vakcīna samazina smagu slimību un hospitalizācijas risku. Šobrīd nav pierādījumu, ka šis variants izraisītu smagāku slimību.
Visbiežāk sastopamie simptomi ir klepus, sāpošs kakls, iesnas, šķaudīšana, nogurums, galvassāpes, muskuļu sāpes, izmainīta ožas sajūta.
Jaunais paveids "Pirola" izplatās līdzīgi kā iepriekšējie, tādēļ piesardzības un profilakses pasākumi paliek iepriekšējie: vakcinējies, paliec mājās, ja esi slims, veic Covid-19 testu, mazgā rokas, vēdini telpas, ievēro saaukstēšanās simptomu higiēnu.
"Vakcinācija joprojām ir labākā pieejamā aizsardzība pret vissmagākajiem Covid-19 iznākumiem, tostarp hospitalizāciju un nāvi," atgādina SPKC.
Līdz šim pieejamā informācija liecina, ka "Pirola" neizraisa saslimšanu smagā formā un ka to var gan noteikt, gan arī ārstēt ar līdz šim Covid-19 paredzētajiem testiem un medikamentiem.
Pasaules Ekonomikas foruma publicētā informācija liecina, ka "Pirola" gan esot lipīgāka un noturīgāka pret vakcīnu radīto imunitāti. Kopumā šim vīrusa paveidam ir jau vairāk nekā 30 dažādu mutāciju.
Pirmās ziņas par "Pirola" variantu – jau vasarā
Pirmoreiz par Covid-19 variantu "Pirola" tika ziņots 24. jūlijā. Augusta vidū tas tika klasificēts kā uzraugāmais variants, kas nozīmē, ka PVO to rūpīgi novēroja, taču neatzina par dzīvībai bīstamu vai tādu, kas varētu izraisīt saslimšanu smagā formā.
Lai arī nav zināms, kurā valstī šis vīrusa paveids izcēlies, sākotnēji par saslimšanu ar "Pirolu" tika ziņots Izraēlā un Dānijā, vēstīja raidsabiedrība BBC. Šobrīd tas strauji izplatās arī Lielbritānijā.
PVO ziņojumā augusta vidū norādīja, ka pašreiz uzrauga vairāk nekā desmit Covid-19 variantus un to izcelsmi.
Monitoringa dati liecina, ka Latvijā no augusta beigām Covid-19 slimības izplatība un SARS-CoV-2 RNS vīrusa daļiņu skaits notekūdeņos palielinās. To apstiprina arī Slimību profilakses un kontroles centra monitorings, kas uzrāda Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu stacionāros, kā arī A tipa gripas vīrusa cirkulācijas sākumu un nedaudz pieaugošu gripas izplatības intensitāti.
Monitoringa ietvaros regulāri, atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valstī, reizi līdz divas reizes nedēļā no 16 Latvijas pašvaldībām tiek ņemti notekūdeņu paraugi un veikta SARS-CoV-2 vīrusa klātbūtnes un to mutāciju noteikšana un izplatības analīze. Šī analīze pierādījusi savu lietderību izplatības tendenču novērošanā un jaunu SARS-CoV-2 paveidu noteikšanā jau pandēmijas laikā.
Visi dati tiek iesniegti Slimību profilakses un kontroles centram un citām veselības iestādēm epidemioloģiskās situācijas izvērtēšanai, savlaicīgu un pamatotu lēmumu pieņemšanai Covid-19 uzraudzībā un kontrolē.
Notekūdeņu monitoringu sāka pandēmijas laikā pētnieki un eksperti no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR", Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU).
SPKC: Visticamāk, apdraudējums sabiedrības veselībai kovida dēļ saglabāsies līdz pavasarim
SPKC informēja, ka pagājušajā nedēļā Latvijā turpinājās Covid-19 gadījumu skaita pieaugums – laboratoriski apstiprināti 209 Covid-19 gadījumi (nedēļu iepriekš 183 gadījumi). No 505 pacientiem, kuri slimnīcās testēti uz SARS-CoV-2 klātbūtni, 95 (nedēļu iepriekš 76) tika apstiprināta Covid-19 infekcija.
Pagājušajā nedēļā stacionēti 217 Covid-19 pacienti līdz ar ko iepriekšējo nedēļu pieauguma tendence saglabājusies (gada 42. nedēļā stacionēti 87 pacienti, 43. nedēļā – 154 pacienti un 44. nedēļā – 213 pacienti), tomēr šis pieaugums nebija tik straujš kā iepriekšējās divās nedēļās, kas var norādīt uz epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanos.
Spriežot pēc hospitalizēto Covid-19 pacientu skaita, ir sasniegts iepriekšējās epidēmijas sezonas līmenis, kad 2023. gada janvārī–aprīlī vidēji bija stacionēti 153 Covid-19 pacienti nedēļā, norādīja SPKC.
Iepriekšējā nedēļā smagā stāvoklī stacionēto Covid-19 pacientu skaits pieauga no vidēji diviem gadījumiem nedēļā līdz deviņiem gadījumiem. Reģistrēti 11 Covid-19 pacientu nāves gadījumi vecuma grupā "60 gadi un vecāki", no kuriem vismaz sešiem pacientiem Covid-19 bija pamata diagnoze.
Gan stacionēto Covid-19 pacientu skaits, gan notekūdeņu monitoringa dati kopumā Latvijā liecina par epidemioloģiskās situācijas pakāpenisku stabilizēšanos, taču situācijas uzlabošanās nav novērota, atzīmēja SPKC. Inficēšanās risks ar Covid-19 joprojām ir augsts, tai skaitā veselības riska grupas iedzīvotājiem, kuriem infekcija bieži norit smagā formā, ieskaitot pacientus stacionāros un sociālās aprūpes iestāžu klientus.
Visticamāk, vidēji augsta Covid-19 izplatība un apdraudējums sabiedrības veselībai saglabāsies līdz pavasarim līdzīgi kā iepriekšējā epidēmiskajā sezonā, norādīja SPKC.
Pēdējā laikā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas (ES/EEZ) līmenī apkopoto SARS-CoV-2 atklāto gadījumu skaita pieaugums ir sasniedzis augstāko punktu, turpina novērot pieaugumu 65 gadus vecu un vecāku cilvēku vidū.
