Piecus mēnešus pēc plūdiem Jēkabpilī pie Daugavas ikdiena rit ierasti, upes krastos pļauj zāli, cilvēki sauļojas, makšķerē un pastaigājas pa promenādi. Turpinoties sausumam, ūdens līmenis ir zems un tas nāk par labu pirmo remontdarbu veikšanai gan privātās teritorijās, gan dambja apkārtnē.
"Dambis ir diezgan labi atjaunots. Principā tur ir daudz izdarīts. Vienreiz pat ekskursiju uztaisīju, lai apskatītos, kā tas viss izskatās. Bija problēmas [paziņām un draugiem], jā, bet viņi tika galā. Lielas ģimenes un daudz vīriešu. Ūdens bija jāsūknē, jā," klāstīja Jēkabpils iedzīvotāja Irēne.
Kopumā dome šajā laikā par plūdu nodarītajiem zaudējumiem iedzīvotāju kustamai mantai un īpašumiem saņēma vairāk nekā 120 iesniegumus un kompensācijās izmaksāja aptuveni 215 000 eiro. Taču pati pašvaldība aizvien gaida valdības lēmumu par atbalstu 900 000 eiro apmērā piegulošās infrastruktūras sakārtošanai.
"Šobrīd mums iet diezgan lēni ar tiem pašiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, arī tos vēl pirmo maksājumu neesam saņēmuši, kaut arī esam dokumentus jau kādu laiku iesnieguši.
Tas mums, protams, sit [pa kabatu], mēs esam kaut kur savā budžetā aizņēmušies, lai varētu izdarīt, bet mums tur jānoliek atpakaļ," sacīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija).
Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iemeslus, kāpēc nauda nav vēl piešķirta, nesniedza, vien skaidroja dokumentu aprites gaitu un to, ka pēc saskaņošanām ar dažādām pusēm tikai maija pēdējā dienā dokuments iesniegts Valsts kancelejā.
"Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (par pirmo pašvaldības pieprasījuma daļu) sagatavots, saskaņots ar Finanšu ministriju, kā arī ar Latvijas Pašvaldību savienību un šā gada 31. maijā iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē," teikts VARAM skaidrojumā.
Tikmēr Jēkabpilī sacīja: lai darbus veiktu saimnieciski un secīgi, vēl pirms piegulošās teritorijas remontdarbiem jāveic dambja stiprināšana.
"Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem šogad ir iedoti, šogad ir jāiztērē, respektīvi, jāizdara ir. Tagad ir iespēja sakārtot ... visas komunikācijas, kas ir uz dambja un tamlīdzīgi. Tad varbūt tās virskārtas ir jākārto pēc tam, kad dambis ir sataisīts. Lai nav jāmaksā divreiz. Vienmēr skopais samaksā divreiz," sprieda Ragainis.
Projekts par dambja stiprināšanu ir sagatavots un nodots saskaņošanai. Tam gan pirms iepirkuma izsludināšanas paredzēts piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības, kas arī ir ietilpīgs un problemātisks process.
"Tur arī ir savas nianses, kuras mums ir jāsakārto, kuras ir jāsakārto arī no valdības puses. Ļoti gribētu, lai valsts šo ūdens noteku, kas ir Daugava, tīrītu. Tās piesērējumus, kur tie ir, mēs to īsti nevaram ne atļauties, ne arī drīkstam," norādīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs.
"Man liekas, ka tā ir tāda lieta, kurai nekad nebūsi gatavs. Tas ir kaut kas no augstākiem spēkiem vai arī bija agrāk par to jādomā, bet mums vienmēr viss ir kā parasti," vērtēja Jēkabpils iedzīvotāja Marija.
Jēkabpils novada pašvaldība cer, ka līdz augusta vidum noslēgs līgumu ar būvniekiem vismaz par dambja bīstamāko daļu stiprināšanu, tāpat tālākā nākotnē gatavojoties līdzīgām situācijām dambi būtu jāpagarina arī plašākā teritorijā.
KONTEKSTS:
Janvārī, izveidojoties lielai vižņu masai Daugavā, kas aizsprostoja upi no Pļaviņām līdz pat Jēkabpilij, pilsētu pārņēma plūdi, kādi nebija pieredzēti vairākus gadu desmitus. Jēkabpils novadā tika izsludināts sarkanais brīdinājums. Iedzīvotāji tika aicināti nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām. Tāpat sāka arī brukt dambis, kas pilsētu aizsargā no plūdiem. Plūdu ierobežošanas un dambja stiprināšanas darbi noritēja diennakts režīmā teju divas nedēļas. Dambi izdevās nosargāt, un vēlāk kritās arī ūdens līmenis.
Plūdu laikā Jēkabpilī tika izskaloti ceļi un ielas, bojātas kanalizācijas sistēmas, applūda aptuveni 400 privātmāju. Aizsargdambja atjaunošanai būs nepieciešami 12,5 miljoni eiro.
