Aizvadītajā diennaktī novērsti 56 personu mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas robežu ar Baltkrieviju. "Ir neliels kritums, nav vairāk simt, kā bija ierasts pirms tam. Noteikti aukstais laiks ir ieviesis korekcijas, pārkāpumu skaits mazinājies, bet tai pašā laikā redzam, ka ir pieauguši mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Polijas–Baltkrievijas robežu," norādīja Pujāts.
Lai arī pārkāpumu skaits mazinās, aukstais laiks prasa citus izaicinājumus – pārkāpēji jānodrošina ar apģērbu, apaviem un siltu ēdienu, paskaidroja robežsardzes priekšnieks.
Šis gads, pēc Pujāta vārdiem, zīmīgs ar to, ka migranti kļuvuši agresīvāki, notikuši vairākkārtēji uzbrukumi robežsargiem, kā arī desmitos gadījumu bojāts žogs. "Bijuši mēģinājumi apmētāt ar akmeņiem, kā arī fiziski uzbrukumi robežsargiem, pretošanās aizturēšanas laikā. Šis gads ir bijis saspringts, un Latvija šogad bija bijusi pamatmērķa valsts šī hibrīdkara īstenotājiem," uzsvēra Pujāts.
Oktobra beigās robežsardze ziņoja par gadījumu, kad bēgļi no Baltkrievijas pie robežas nogādāja cilvēkus bez acīmredzamām dzīvības pazīmēm. Vaicāts par to, kā šī situācija tika atrisināta, Pujāts norādīja: "Šis ir piemērs tam, ka infrastruktūra palīdz, gan arī tam, ka Latvijas robežsargi ir modri. Proti, mēs nepieļāvām šo cilvēku ievešanu Latvijā. Viņi atradās Baltkrievijā, un pēc noteikta laika Baltkrievijas varasiestādes savāca šos ķermeņus. Man grūti komentēt, bet, visdrīzāk, jau mirušus ķermeņus."
"Ja Latvija robežsargi nebūtu bijuši pietiekami modri, domāju, ka būtu mēģinājums ienest viņus [cilvēkus bez acīmredzamām dzīvības pazīmēm] Latvijā," sacīja Pujāts.
Viņš arī pavēstīja, ka Latvijā ir konstatētas divu mirušu cilvēku mirstīgās atliekas, ir redzams, ka viņi tikuši vilkti, bet notikušā apstākļus skaidro izmeklēšanā.
Pujāts norādīja – lai arī ģeopolitiskā situācija ir sarežģīta un no Baltkrievijas tiek veikti hibrīduzbrukumi, Latvijas robežsargi Baltkrievijas kolēģiem ziņo par gadījumiem, ja Baltkrievijas pusē redzami ievainoti cilvēki, taču Baltkrievijas atbildīgās iestādes reaģē novēloti. "Operativitāte no pretējās puses ir zema," piebilda Pujāts.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
No 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
19. septembrī valdība pieņēma lēmumu nelegālās migrācijas spiediena dēļ slēgt Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju.
