Pagājušajā diennaktī no Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 85 cilvēki, kas ir mazāk nekā līdz šim vidēji vienas dienas laikā, taču pēc tā vēl nevar izdarīt secinājumus, vai spiediens uz Latvijas robežu mazinās, atzina ministrs.
Kozlovskis uzsvēra, ka robežas garums ir 172 kilometri un Latvijas kapacitāte nav uz katru kilometru nolikt robežsargu, kas strādātu 24 stundas 7 dienas nedēļā. "Esam atturējuši vairāk nekā 10 tūkstošus cilvēku [no Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas]. Tas taču ir kaut kas," piebilda ministrs.
Tie, kuri ir iekļuvuši Latvijā, tiek aizturēti pamestās ēkās arī Latvijas teritorijā – gan pēc pēdām, gan izmantojot operatīvās darbības metodes.
"Nav tā, ka ir kaut kāds posms, kuru personas šķērso un pēc tam nekas nenotiek," uzsvēra Kozlovskis.
Viņš pastāstīja, ka tiek mainīta taktika no pārvadātāju puses:
"Ja agrāk tika izmantota tūlītēja pārvešana ar transportlīdzekļiem, tad tagad, saprotot, ka tas nodara lielu kaitējumu, viņi noslēpjas Latvijas pusē un mēģina citādākā veidā pēc tam pārvietoties iekšzemē.
Nevis uzreiz dodas tālāk, bet kaut nedēļu mēģina slapstīties un tikai pēc tam pārvietoties."
Iekšlietu dienestiem ir aplēses par grupējumiem, kas palīdz šādi "ceļot". "Bet tā nav, ka zinām personas, kas palīdz pārvietot, un mēs to ļaujam darīt. Tā nav. Izmantojam operatīvās darbības metodes arī slēptā veidā, ne tikai stāvot fiziski un ķerot, skrienot pakaļ. Cenšamies izskaitļot šīs metodes," skaidroja ministrs, paužot cerību, ka nule kā pieņemtie likuma grozījumi par bargākiem sodiem migrantu kontrabandistiem dos savu ieguldījumu plūsmas mazināšanā.
"Šis bizness nav apstājies jau kopš 2010.–2011. gada. (..) Ir cīņa ar cēloņiem, un cēlonis ir karš Ukrainā. Tā ir apzināta Krievijas politika virzīt bēgļus uz Baltkrieviju un Baltkrievijas režīma apzināta palīdzība un atbalsts, lai šāda situācija būtu. Tā ir realitāte. Mēs ar tiem resursiem, kas mums ir, izdarām ļoti būtisku darbu, kopumā aizsargājot Eiropas Savienību," uzsvēra ministrs.
Kozlovskis nepiekrita, ka Latvija būtu vājākais posms Eiropas Savienības robežas aizsargāšanā. Šādi secinājumi, viņaprāt, izdarīti ieilgušā robežas būvniecības procesa dēļ, taču arī Lietuvā ūdeņi un purvi nav aprīkoti ar žogu.
"Līdz ar to jautājums ir, uz kuru valsti izdara spiedienu. Kad tā bija Polija, arī tur iekļuva [migranti]. Ir nodrošinātas plūsmas konkrēta spiediena veidā, kas pašlaik arī ir, jo
uz Krievijas robežas šāda spiediena nav. Tas liecina, ka ir apzināti izvēlēts koncentrēts posms, kurā mēģina visu, lai šādu spiedienu izdarītu un destabilizētu situāciju Latvijā un visu Eiropas Savienību,"
skaidroja Kozlovskis.
Ministrs salīdzināja šā brīža situāciju ar 2015. gadu, kad arī bija bēgļu krīze: "2015. gadā faktiski nebija problēmu – jebkuras personas, kas tika aizturētas, gan Baltkrievijas, gan Krievijas robežsargi ņēma atpakaļ. Tagad ir pretēji."
Vienlaikus ministrs norādīja, ka migrantu galvenais mērķis ir Vācija, un cilvēku kontrabanda turpinās, jo tas ir ienesīgs bizness.
KONTEKSTS:
Migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā, ievērojami pieauga 2021. gada vasarā. Baltijas valstis un Polija norādīja, ka Baltkrievija apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai sodītu šīs valstis par atbalstu baltkrievu opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievija, un arī notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā, pēc kura daļa "vāgneriešu" devās trimdā uz Baltkrieviju.
