ĪSUMĀ:
- Parka nosaukumam atjaunos vēsturisko jēgu – par godu uzvarai pār bermontiešiem.
- Parkā plānoti arī militārie svinīgie apsākumi, 11. novembra parādes noslēgums.
- Pirmajā kārtā labiekārtos ainavisko daļu, būs gājēju un veloceliņi, skeitborda, slēpošanas un skrituļošanas trase.
- Darbus plāno pabeigt līdz 11. novembrim, tie izmaksās 6 miljonus eiro.
- Nākamgad veidos aktīvās atpūtas zonu, arī bērnu ūdens rotaļu laukumu.
Šogad Uzvaras parka nosaukumam būs 100 gadu jubileja, un tas piešķirts, atzīmējot Latvijas armijas piekto gadadienu uzvarai pār Bermonta karaspēku. Līdz ar to iecere ir atjaunot tā idejisko un vēsturisko jēgu, atbrīvojot parku no padomju laiku konteksta.
Pagaidām gan ainavu arhitektu ieskatā šī vieta izskatās skumji.
"Puse ir kā ainava uz Marsa, ir jāpiešķir šai vietai jauna dzīvība! No ideoloģijām brīva. Tie, kuri šeit pulcējās 9. maijā, ir laipni gaidīti te slēpot," sacīja ainavu arhitekte Linda Zaļā.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība) norādīja, ka pēc padomju pieminekļa nojaukšanas vietai ir "nepieciešams atpūsties", tāpēc tai ir jākļūst par atvērtu telpu, kas ir pieejama visiem rīdziniekiem, – parks taps par labiekārtotu un ainavisku vietu, kur labi pavadīt brīvo laiku, atpūsties, sportot.
Būtībā pašvaldība plāno apvienot divas ieceres – parks, kas pieejams visiem iedzīvotājiem, bet arī ar savu vēsturisko nozīmi.
"Parks joprojām ir atdots iedzīvotājiem. Parks nebūs ne militārais poligons, ne kāds militārais objekts. Parkā notiks svinīgie militārie pasākumi, piemēram, zvērestu došana jaunajiem zemessargiem, parādes noslēgums 11. novembrī, ceram ar Aizsardzības ministriju par to vienoties, sarunas esam uzsākuši ļoti veiksmīgi," pastāstīja Edvards Ratnieks.
Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcija paredz darbus veikt divos posmos. Pirmajā posmā plānots veidot parka ainavisko daļu 9 hektāru platībā, uzstādot vairāk nekā 100 jaunus soliņus, izvietojot bērnu rotaļu un vingrošanas elementus, iestādot ap 1500 koku un krūmu, kā arī citus augus, informēja Rīgas dome.
Šajā parka daļā tiks izbūvēti gājēju un velosipēdistu celiņi ar kopējo platību 9100 kvadrātmetru, paredzot celiņu arī skriešanai.
Tāpat parkā taps jauna ainaviskā skeitborda trase un tiks izbūvēta vienu kilometru gara trase slēpošanai un skrituļslidošanai.
Tāpat parkā atkal būs ūdens – Mārupītes atteka.
Paredzēts, ka parka ainaviskās daļas labiekārtošana tiks pabeigta līdz šī gada 11. novembrim, darbu veikšanai paredzēti 6 miljoni eiro, ko pilsēta plāno aizņemties.
Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieks Māris Mežzīle pastāstīja, ka, "sadarbojoties ar Rīgas domes institūcijām, ceram uz ātru saskaņojumu šīm inženierbūvēm, esam jau uzsākuši arī sarunas, ļoti liels darbs ir ieguldīts līdz šim, kā to labāk organizēt, tā ka uzskatām, – šis termiņš ir ļoti saspringts, bet reāls."
2024. gadā parka labiekārtošanu plānots turpināt, otrajā posmā izveidojot aktīvās atpūtas zonas tuvāk Hermaņa ielai. Šajā parka daļā atradīsies dažādiem sporta veidiem paredzēti laukumi, kā arī līdzdalības budžeta konkursā rīdzinieku atbalstītais betona baseina skeitborda laukums. Tiek plānots arī izveidot bērnu ūdens rotaļu laukumu.
Lai neveidotu jaunus pieminekļus un nepiešķirtu jaunas nozīmes, parkā būs arī speciālas tiltiņa margas, kur likt svecītes 11. novembrī.
Mūsdienīgs parks neskatīsies tikai vēstures virzienā, pat ja būs tam vēsturiskā nozīme, tur nebūs kaut kādi simboli.
"Šai vietai ir jāpiešķir jauna dzīvība, no ideoloģijām brīva. Ideālajā variantā visi tie, kas nāca uz parku 9. maijā, ir laipni gaidīti nākt slēpot un nākt pavadīt atpūtu upes krastā, tas būtu tas ideālais mērķis," sacīja Ratnieks.
Rīgas dome paziņojumā medijiem norādīja, ka, lai arī publiski izskanējuši ierosinājumi nojauktā pieminekļa vietā būvēt nacionālas nozīmes stadionu vai koncertzāli, saskaņā ar pašvaldības pasūtīto SKDS aptauju 64% rīdzinieku atbalsta ieceri atjaunot un labiekārtot parku.
Arī Latvijas Radio uzrunātie cilvēki Rīgas ielās atbalsta Rīgas domes ieceri Uzvaras parka teritorijā izveidot atpūtas parku iedzīvotājiem un atgriezties pie parka sākotnējās vēsturiskās nozīmes:
– Būtu ļoti forši, ja tur būtu kaut kāds dārzs, ka tur būtu visādi koki sastādīti. Kur apsēsties, kāda piknika vieta. Jā, kaut kas tamlīdzīgs, tas varētu būt ļoti forši! Tam vajadzētu būt kaut kam tādam, kas ir relaksējošs, un tad cilvēki var aiziet pabaudīt.
– "Droši vien kaut kādu atpūtas vietu, kur aiziet pasēdēt uz soliņa. Jauniešiem kaut kādas sportiskas aktivitātes. Galvenais iedot tai vietai jaunu elpu un nozīmi, kur cilvēki var pulcēties, un lai tā iepriekšējā simboliskā nozīme mazinās.
– Futbola laukumu varbūt, īsti vairāk neko.
– Kaut kādu atvērtu vietu, kur varētu būt koncerti vai tā pati koncerhalle, ir arī pie Kongresu nama, bet kultūras vieta būtu laba. Lai nav sasaistīšana ar to visu negatīvo, kas līdz šim tur ir bijis, tajā skaitā arī ar to pieminekli, jo vēl joprojām tie visi izrakumi, kas tur ir, nu tu atceries to pieminekli. Varbūt tiešām vajadzētu kādu vēsturisko daļu, paskaidrojot, kas ir šī parka nozīme, un kāpēc sākotnēji to sauc par Uzvaras parku.
KONTEKSTS:
Rīgas dome drīz pēc tam, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu, pērn 13. maijā atbalstīja padomju pieminekļa nojaukšanu Uzvaras parkā. Pašvaldības lēmums sekoja vien dienu pēc tam, kad Saeima atcēla juridiskos šķēršļus pieminekļa nojaukšanai. Proti, Saeimas atbalstītās izmaiņas par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas un Krievijas līgumiem ietver norādi, ka Latvijai vairs nav pienākuma saglabāt tādas būves kā Uzvaras parkā esošais piemineklis.
Pieminekļa obelisks tika nogāzts 2022. gada 25. augustā. Pieminekļa ansambļa demontāžas darbi šobrīd vēl nav noslēgušies.
