VIDEO. Rīgā nogāzts Uzvaras parka pieminekļa obelisks

Rīgā ceturtdien, 25. augustā, demontēts Uzvaras parka pieminekļa centrālais objekts – obelisks. Darbi ilga vairākas stundas. 

Pieminekļa obelisks nogāzās ap pulksten 16.42. Pieminekļa gāšanas darbi ilga aptuveni septiņas stundas. Sanākušie vērotāji obeliska krišanu pavadīja ar ovācijām.

ĪSUMĀ:

  • Uzvaras parka apkaimē slēgta satiksme. 
  • Pieminekli gāza, nevis spridzināja.
  • Gāšanai tika izmantoti pneimatiskie āmuri, kaļot pieminekļa pakāji.
  • Obelisku gāza uz teritorijā esošā dīķa pusi.
  • Policija ceturtdien Uzvaras parkā aizturējusi četras personas; situācija kopumā mierīga.
  • No būvlaukuma iekārtošanas līdz obeliska nogāšanai pagāja vien dažas dienas.
  • Rīgas dome bija pārliecināta – pieminekli nojauks likumā noteiktajā termiņā līdz 15. novembrim.

Drošības apsvērumu dēļ Valsts policija plkst. 12.30 slēdza ceļu satiksmi Uzvaras parka piegulošajā teritorijā.

Daži fakti:

  • Atklāts 1985. gadā;
  • Tā centrā – 79 metru augsts obelisks, ko veido piecas dažāda augstuma skaldnes;
  • Skaldņu galā esošās zvaigznes simbolizēja piecus kara gadus un salūtu;
  • Savukārt bronzas karavīru grupa – prieku par uzvaru;
  • Bet uzvaras dievei Nīkei līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija interpretēta kā dzimtene – māte.

Avots: Rīgas pieminekļu aģentūra

Satiksme slēgta gan gājējiem, gan visiem transportlīdzekļiem, tostarp sabiedriskajam transportam. Tiklīdz satiksme būs atjaunota, policija informēs.

Pieminekli gāza, nevis spridzināja, un ar diviem pneimatiskajiem āmuriem tika kalta pieminekļa pakāje. Obelisku gāza uz teritorijā esošā dīķa pusi.

Visu dienu notikumiem Pārdaugavā sekoja līdzi Latvijas Televīzija (LTV) ziņu speciālizlaidumā. Lai gan brīžiem LTV uzrunātie notiekošā vērotāji pauda, ka izjūt nogurumu par darbu ilgumu un neizpratni par darbu progresu, būvniekam bijis liels uzdevums, ko, pēc Rīgas domes pārstāvju norādītā, tas paveicis "iespaidīgā" laikā. Rīgas pašvaldības policijas sociālajos tīklos publicētajā videoklipā redzams, ko būvnieki dienas laikā darīja pie obeliska pamatnes. 

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis LTV ziņu speciālizlaidumā aicināja iedzīvotājus nedoties pieminekļa virzienā, bet gan interesentus notiekošo vērot no droša attāluma vai interneta tiešraidēs. 

Savukārt pēc obeliska nogāšanas preses konferencē Staķis pateicās visiem iesaistītajiem par paveikto darbu. "Paldies sabiedrībai par izturību! Gribu uzteikt būvniekus, tas, ko viņi izdarīja, ir iespaidīgi. Šai preses konferencei bija jānotiek 2. septembrī, tā ka tas ir noticis daudz agrāk, nekā cerējām. Arī policija un drošības dienesti bija uzdevuma augstumos."

Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka situācija ar sabiedrisko kārtību ir mierīga, tas tiekot kontrolēts. "Varu tikai pateikties sabiedrībai par atsaucību un izpratni lieki nepulcēties pieminekļa apkārtnē," piebilda Eklons.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange aptuveni piecas stundas pēc darbu sākšanās pavēstīja, ka prognozēt brīdi, kurā objekts tiks nogāzts, nevar, taču pauda pārliecību, ka tas notiks šodien. 

Pēc obeliska nogāšanas preses konferencē Lange atklāja, ka sākotnējais demontāžas plāns paredzēja, ka obeliska demontāža notiks nākamās nedēļas piektdienā jeb 2. septembrī. Taču viss notika krietni ātrāk, jo būvnieks ziņoja, ka obeliska pamatnē betons ir vājāks, nekā bija domāts. Tāpēc trešdien dome pieņēma lēmumu obelisku nogāzt 25. augustā.

Tagad pēc obeliska nogāšanas noslēgusies Uzvaras parka pieminekļa demontāžas procesa pirmā fāze, proti, demontētas visas skulptūras, obelisks, kā arī postaments. Tomēr kopumā darbu vēl esot ļoti daudz, atzina Lange, jo tagad sāksies demontāžas otrā fāze, kurā paredzēta obeliska drupināšana un teritorijas sakārtošana. "Vēl jādemontē virszemes daļas, jāizved būvgruži, pēc tam jāstrādā pie teritorijas labiekārtošanas," pauda Lange. 

Rīgas mēram ir cerība, ka demontāžas procesu varētu pabeigt ātrāk, nekā paredzēts. "Īstermiņa plāns ir izveidot ātrā tempā jauniešu atpūtas, sporta laukumu, ko, es uzskatu, varētu jau uztaisīt nākamā gada laikā. Par ilgtermiņa plānu vēl būs diskusijas," norādīja Staķis.

Savukārt situācija Uzvaras parkā esošā pieminekļa obeliska demontāžas laikā vērtējama kā mierīga un bez būtiskiem starpgadījumiem, taču kopumā aizturētas četras personas, informēja Valsts policijā.

Obeliska nojaukšana raisa emocijas

Valsts prezidents Egils Levits LTV ziņu speciālizlaidumā pauda uzskatu, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības atbalsta demokrātijas vērtības, tādēļ tā neatbalsta arī šādu pieminekli Latvijā. Prezidents sacīja, ka Uzvaras parka piemineklis pastāvīgi atgādināja sabiedrībai par Latvijas okupāciju.

"Šis piemineklis pastāvīgi atgādināja par mūsu okupāciju, ar to saistīto daudzu cilvēku likteni – deportācijām, represijām un tā tālāk. Mums nav vajadzīgs šāds piemineklis. (..) Esam demokrātiska valsts, šāda veida slavinājumi nav vajadzīgi, tie traucē mūsu vērtībām. (..) Krievijā ir pilnīgi cits režīms, ar to mums nav nekā kopēja, bet mentāli vienai sabiedrības daļai vēl tas tā ir. Domāju, ka pašreizējie notikumi, Krievijas iebrukums Ukrainā paātrina šo atkabināšanās procesu no Krievijas – gan ekonomiski, gan cilvēku galvās," norādīja Levits. 

Līdzīgu viedokli Levitam pauda Valsts prezidente (1999–2007) Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa norādīja: "Manās acīs tā sauktais Uzvaras piemineklis vienmēr bijis kā klaušu laika kauna stabs, kas izvarotai tautai dienu no dienas nepārtrauc atgādināt par ilgstošo svešas varas okupāciju."

Vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs LTV raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra, ka pēc pieminekļa nojaukšanas tieši tā bijušajā atrašanās vietā nevajadzētu celt neko citu, lai tas nebūtu nepārtraukts atgādinājums, ka šeit bija padomju piemineklis.

Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") atzina, ka domē spriedze bijusi ilgu laiku, taču tagad, domājot par to, kas atradīsies pieminekļa vietā, vicemērs uzskata, ka šai vietai nepieciešama "neliela atpūta".

Ķirsis sacīja: "Šodien noslēdzas trīs mēnešu periods, kurā dzīvojām kā uz pulvermucas, pastāvīgā spriedzē, kur meklējām risinājumus, bija arī spiediens, interese no visām pusēm, kāpēc process nenotiek ātrāk. Tika izstrādāts pamatīgs plāns ar visdažādākajiem scenārijiem. (..) Šobrīd tā vieta ir ar milzīgu emocionālu slodzi, turklāt negatīvu. Varbūt būtu vajadzīgs mazliet atdzišanas periods, un tad pēc tam skatīties. Bet es skatītos virzienā, ka tur cauru gadu varētu notikt kādas aktivitātes, sports vai citas. Atdot šo vietu rīdziniekiem."

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts pauda cerību, ka "atvadīšanās no padomju simboliem, to aiziešana nebūtībā iesāks citus procesus, kas palīdzētu mūsu Latvijas sabiedrību padarīt vienotāku vismaz ar līdzīgākiem skatījumiem uz pamatvērtībām". 

Vaicāts par iespējamo Krievijas rīcību pēc pieminekļa demontāžas, Sārts norādīja: "Ko mēs varam sagaidīt? Varbūt kiberuzbrukumus, bet viņi līdz šim, intensīvi uzbrūkot, neko nav varējuši sasniegt. Provokāciju riski ir, bet jau vakar atsevišķu Krievijas propagandistu vidū varēja dzirdēt vilšanos, ka viņu gaidītā masu protesta pret šī staba nojaukšanu vispār nav. (..) Nekādā gadījumā nevaram to atstāt tā, ka nojaucam šo stabu un vairs neko nedarām."

Ģeopolitikas pētniecības centra direktors Māris Andžāns uzskata, ka to, kā pieminekļa nojaukšana ietekmēs politiskās un ekonomiskās attiecības ar Krieviju, vēl grūti prognozēt. Viņš arī uzsvēra, ka vissvarīgāk vērot Latvijā dzīvojošo krievu reakciju, novērst jebkādas provokācijas un meklēt veidus, kā notiekošo skaidrot tiem, kuri latviski nelasa un nesaprot. 

Skarbus izteikumus veltīja rakstniece un publiciste Marina Kosteņecka: “Tikai Putina iebrukums Ukrainā daudziem Latvijā mītošiem krieviem atvēra acis arī uz to, kāpēc Pārdaugavā esošais piemineklis simbolizē okupāciju. Taču ir tādi tautieši, kuri to nesapratīs nekad.” 

Savukārt Rīgas mērs neslēpa pārsteigumu par būvnieka spēju vien dažu dienu laikā paveikt tik daudz: "Jaucot pieminekli pa kārtām, atklājās daudzas lietas, kas maina plānus. Būvnieki teica, ka ir gatavi to darīt šodien, es viņiem uzticos. Nav pareizi ilgi uzturēt spriedzi sabiedrībā, tas arī prasa milzīgus resursus, nodrošināt kārtību ap pieminekli."

No būvlaukuma iekārtošanas darbiem līdz obeliska nojaukšanai vien dažu dienu laikā

Pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu Uzvaras parka teritorijā Rīgā sāka 22. augustā, un jau nākamajās divās dienās gāztas padomju karavīru statujas un sievietes tēla statuja. Būvlaukumā ieradās arī tehnika, lai sagatavotos baseina ūdens atsūknēšanai, pagraba demontāžai.

Augusta otrajā pusē objekta apkārtni ierobežoja un pie Uzvaras parka ieviesa satiksmes ierobežojumus. 

Savukārt policija aicinājusi iedzīvotājus bez vajadzības neuzturēties būvobjekta tuvumā. Policija paziņoja, ka pastiprināti uzraudzīs personas, kas atradīsies objekta tuvumā. Virs būvobjekta ir noteikts bezpilota gaisa kuģu jeb dronu lidojumu aizliegums.

Par spīti aizliegumam pirmdienas un otrdienas vakarā pie pieminekļa savācās daži desmiti cilvēku. Vairākus no viņiem policija aizturēja. Kopumā būvdarbi nav piesaistījuši plašu cilvēku uzmanību.

Vienlaikus tiesībsargājošās iestādes rekomendēja neļaut rīkot protestus pie pieminekļa, jo tad nevar izslēgt provokācijas risku. Latvijas Krievu savienība (LKS), kas gribēja rīkot protesta akciju, vērsās tiesā. Taču tiesa ceturtdien pieņēma saīsinātas formas spriedumu, ar kuru noraidīja LKS pieteikumu un atzina par tiesisku Rīgas pilsētas izpilddirektora 22. augusta lēmumu aizliegt pieteiktās sapulces norisi.

LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs Latvijas Radio komentēja, ka lēmumu, iespējams, pārsūdzēs. Taču notikumu gaita strauji attīstās. Mitrofanovs norādīja, ka pieminekļa nojaukšana ir negodīga un atstās negatīvas sekas – sabiedrība kļūs nelojāla valstij. Krievu savienība šodien sašutumu neizrādīs.

LKS līdzpriekšsēdētājs par tiesas lēmumu
00:00 / 00:29
Lejuplādēt

“Mums nebija tādi plāni turp braukt un kaut kādā veidā filmēt. Ja kāds gaidīja no mums masu nekārtības, grautiņus un tā tālāk, es vēlreiz gribētu pasvītrot, ka tas nav mūsu stils un mūsu uzvedība. Mēs pakļaujamies likumiem, pat ja zinām un novērtējam šos likumus, ka tie ir netaisnīgi pret Latvijas iedzīvotāju ievērojamu daļu,” sacīja Mitrofanovs.

Rīgas dome pārliecināta – pieminekli nojauks likumā noteiktajā termiņā

Rīgas dome šā gada 13. maijā atbalstīja šī padomju pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības šī objekta demontāžai. Pašvaldības lēmums sekoja vien dienu pēc tam, kad Saeima atcēla juridiskos šķēršļus pieminekļa nojaukšanai. Proti, Saeimas atbalstītās izmaiņas par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas un Krievijas līgumiem ietver norādi, ka Latvijai vairs nav pienākuma saglabāt tādas būves kā Uzvaras parkā esošais piemineklis. 

Piemineklis, 9. maijs, karš un mēs. Ko stāsta vēsture un cilvēki latviski un krieviski

Stāsts par vēsturi un cilvēkiem ar atšķirīgiem, bet sabiedrībā dzīviem viedokļiem, par to, kā tie veidojās un kāpēc viņi pauž vienu vai otru nostāju.

Vēlāk Saeima pieņēma īpašu likumu, lai padomju un nacistisko režīmu slavinošus objektus Latvijā nojauktu ātrāk. Likumā teikts, ka šādi objekti jānojauc līdz 2022. gada 15. novembrim. Likums arī paredz, ka valdībai jāizveido saraksts ar Latvijā demontējamiem padomju un nacistisko režīmu slavinošiem pieminekļiem. Valdība atbalstīja 69 šādu pieminekļu demontāžu, savukārt Pārdaugavas objekta nojaukšanu nosaka atsevišķs likuma pants. 

Jautājums par šī un citu pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc 24. februārī Krievijas sāktā kara pret Ukrainu, kurā iet bojā tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju, bet miljoni devušies bēgļu gaitās.

Rīgas dome jau augusta sākumā pauda pārliecību, ka Uzvaras parkā esošais monuments "Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" tiks nojaukts likumā noteiktajā termiņā līdz 15. novembrim. 

Sākotnēji par nojaucēja izvēli krita aizdomu ēna, tomēr dome vairākkārt norādīja, ka būvfirmas nosaukums netiek atklāts drošības apsvērumu dēļ. Nodrošināt sabiedrisku uzraudzību nojaukšanas procesā uzņēmusies organizācija "Sabiedrība par atklātību “Delna”", kas solījusi to darīt bez maksas. “Delna” solīja, ka pievērsīsies gan būvnieka izvēlēšanai, gan demontāžas darbu uzraudzībai un atbrīvotās parka teritorijas izmantošanai pēc pieminekļa nojaukšanas.

Pilsēta pieminekļa nojaukšanai un teritorijas labiekārtošanai novirzījusi kopumā 2,1 miljonu eiro. Visdārgāk – gandrīz pusi no summas – izmaksās pieminekļa pakājē esošā baseina nojaukšana un aizbēršana. Rīgas mērs Mārtiņš Staķis skaidroja, ka likums paredz – šis objekts ir jādemontē pilnībā, neatstājot nevienu no tā detaļām, ieskaitot arī baseinu.

Lielāko daļu pieminekļa kompleksa nojaukšanai vajadzīgo līdzekļu novirzīs no Rīgas domes rezerves fonda, taču aprēķinos iekļauti arī sabiedrības saziedotie vairāk nekā 268 000 eiro, ko izmantos būvgružu izvešanai, un iespējamais valsts līdzfinansējums.

Par nojaukšanas procesu Rīgas mērs augusta sākumā sacīja: "Ar pilnu garantiju es to nevaru pateikt, bet ar diezgan augstu ticamību, ka līdz 1. oktobrim vizuāli pieminekļa ansamblis vairs nebūs redzams."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti