Jūnija sākumā ieceri uzsākt parakstu vākšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai rosināja partija "Saskaņa", pamatojot, ka, viņuprāt, Valsts prezidenta amats nedrīkst būt politiskā tirgus objekts un valsts galva jāizvēlas tās pilsoņiem.
Tagad, lai ierosinātu referendumu, gada laikā – līdz nākamā gada 3. augustam – jāsavāc ap 150 000 Latvijas pilsoņu parakstu.
Krūmiņš norādīja, ka vairākās socioloģiskajās aptaujās jau kopš deviņdesmitajiem gadiem vairākums respondentu pauda atbalstu tautas vēlētam prezidentam, taču tad ir jāuzdod jautājums, vai mēs kā sabiedrība esam gatavi mainīt konstitucionālo modeli un pāriet no parlamentāras republikas modeļa uz prezidentālas republikas modeli.
Krūmiņš atgādināja, ka Satversmes tēvi veidoja pašreizējo modeli, lai mēs kā nācija vairāk orientētos uz parlamentārismu, nevis autoritārismu un vienu cilvēku, jo, pieņemot Satversmi, daudzi negribēja varas koncentrāciju vienās rokās, un tas bija apzināts lēmums.
Tāpēc jautājums par tautas vēlētu prezidentu nozīmē arī jautājumu, vai mēs esam kā nācija gatavi revidēt Satversmi, norādīja Krūmiņš.
Tikmēr Latvijas Radio Rīgas ielās aptaujātie iedzīvotāji pauda ļoti dažādus viedokļus par iespēju prezidenta ievēlēšanu uzticēt pilsoņiem – no stingras pārliecības, ka prezidents ir jāievēl tautai, līdz "nevajag ASV sistēmu, paldies".
Vērtējot iespēju, ka gada laikā būs savākti 150 000 parakstu referenduma ierosināšanai, Krūmiņš norādīja, ka ideja par tautas vēlētu prezidentu sabiedrībā ir populāra, taču to rosina Saeimā neiekļuvusī partija "Saskaņa", kas jau domā par nākamajām vēlēšanām, un šis fakts daudzus varētu atturēt no parakstīšanās.
Viņš arī atzina, ka 150 000 parakstu slieksnis ir nesamērīgi augsts, atgādinot, ka to pacēla no 10 000, reaģējot uz opozīcijas sarīkoto referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu, kurā vairākums balsotāju šo ideju noraidīja. Bet kopš 2015. gada referenduma ierosināšanai nepieciešams savākt 1/10 daļu vēlētāju parakstu.
Krūmiņš norādīja, ka uz pašreizējā ģeopolitiskā fona kuluāros runā par iespējamiem riskiem, ja samazinātu referenduma ierosināšanas slieksni, bet nākotnē, iespējams, būtu jārunā par šī sliekšņa samazināšanu, piemēram, no 10% līdz 5% no visiem vēlētājiem.
KONTEKSTS:
Latvijā Valsts prezidentu atklātā balsojumā vēlē Saeima, un prezidenta amata kandidātam jāiegūst vismaz 51 deputāta atbalsts.
31. maijā notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās uzvarēja "Jaunās Vienotības" izvirzītais kandidāts – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), kurš amatā stājās 8. jūlijā, nomainot prezidentu Egilu Levitu.
Partija "Saskaņa" 1. jūnijā iesniedza CVK likumprojektu par tiešām prezidenta vēlēšanām.
Jau 1993. gadā Latvijā vāca parakstus idejai par tautas vēlētu prezidentu, taču neveiksmīgi. Sabiedriskās domas pētnieku SKDS aptauju dati jau kopš 90. gadu beigām apliecina, ka tuvu 80% balsstiesīgo atbalsta šādu Valsts prezidenta vēlēšanu ideju.
