Diktatoru īpašumi Latvijā – gan necils dzīvoklis Imantā, gan dāsnus pabalstus saņēmusi sanatorija

Latvija pārņēmusi tikai vienu Krievijai piederošu īpašumu

Rīgas centrā jau daudzus gadus Krievijai piederēja "Maskavas nams". 2001. gadā uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" 355 000 eiro vērto ēku nodeva Maskavas pilsētas īpašumu departamentam. Ēku izremontēja par tā naudu un atvēra jau kā "Maskavas namu". Daudzu gadu garumā, arī pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, tas kļuva par Kremļa instrumentu, lai Latvijā izvērstu informatīvo karu. 

Tagad ēka, kas bija viens no zināmākajiem Krievijas īpašumiem Latvijā, stāv tukša. Šā gada janvārī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu par "Maskavas nama" pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā.  Likumprojektu par nama atsavināšanu izstrādāja Saeimas Nacionālās drošības komisija. Kad pērn Saeimā notika balsojums tā nodošanai atbildīgajai komisijai, pret "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā iebilda tikai pāris deputāti, tostarp Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā"). 

Saeimas deputāts Ainārs Šlesers 2023. gada 18. oktobra Saeimas sēdē: "Nu nacionalizēs namu, kā es saku – būs tiesvedība, Eiropas tiesu struktūrās noteikti Latvija atkal zaudēs un būs spiesta par to maksāt. Bet pats galvenais – neviens to namu nepirks, tas nams stāvēs tukšs!"

Televīzijas arhīva kadri rāda, ka 2004. gadā, kad Šlesers bija satiksmes ministrs, viņš apmeklēja "Maskavas nama" atklāšanu un pat stāvēja līdzās Maskavas mēram, kas speciāli bija atbraucis uz Rīgu. 

Dzīvokļi Imantā un Rīgas klusajā centrā

Tiesu administrācijā noskaidrojām, ka Krievijai mūsu valstī pieder vēl 16 citi īpašumi. Tādu – kopumā 15 – ir arī Kremlim draudzīgajai Baltkrievijai.

Viens no tiem atrodas Slokas ielā 201, Imantā, kādā deviņstāvu dzīvojamā ēkā. Tajā viens no dzīvokļiem, kas atrodas 3. stāvā, pieder Krievijas vēstniecībai. Pie ārdurvīm uz domofona zvanu neviens neatbildēja, arī durvis neviens neatvēra. Kaimiņienes nezināja, kas šajā dzīvoklī mitinās, savukārt elektrības skaitītāju rādījumi, ko var redzēt turpat kāpņu telpā, liek domāt, ka dzīvoklī pastāvīgi neviens neuzturas. Arī atnākot uz ēku nedēļu vēlāk, rādījumi joprojām nebija mainījušies, bet no atvērtās 44. dzīvokļa pastkastītes rēgojas jaunākie lielveikalu reklāmu bukleti. 

Dzīvoklis ir vienīgais visā kāpņu telpā, kam uz durvīm nav numura. Tumšās koka ārdurvis ar stikla actiņu vidū izceļas uz pārējo dzīvokļu fona, jo tās šķiet nomainītas pēdējo gadu laikā. 

Kāpēc Krievijas vēstniecībai pieder dzīvoklis Imantas bloku māju rajonā, kas ne tuvu nelīdzinās diplomātiskam īpašumam, bet atgādina vienkāršu dzīvojamo telpu? Un kādam nolūkam to izmanto? 

Ieraksts Zemesgrāmatā rāda, ka apmēram 50 kvadrātmetru plašo dzīvokli 1997. gada rudenī uzdāvināja Krievijas vēstniecībai. Tomēr informācija par dāvinātāju zemesgrāmatā nav atrodama. Tiesu administrācijā, kas uztur datorizēto zemesgrāmatu, neatbildēja uz jautājumu, kādēļ ieraksts par dzīvokļa dāvinātāju ir dzēsts.

Vēl viens dzīvoklis, kas pieder Krievijas vēstniecībai, atrodas Rīgas klusajā centrā – Antonijas ielā 6A. To vēstniecība 2005. gadā ieguva mantojumā no vīrieša, kuru sauc Sergejs Kostromins. Vienīgā par viņu zināmā informācija ir tā, ka viņš ir dzimis Krievijā, Altajā. 

Turpat apkaimē ir vēl citi Krievijas īpašumi, piemēram, nams Andreja Pumpura ielā 1, divi vēsturiski nami Alberta ielā 3 un 5, kā arī Krievijas vēstniecības ēka Ukrainas neatkarības ielā 2. 

Rīgā – seši Krievijas un divi Baltkrievijas īpašumi

Rīgas domes ieņēmumu pārvaldes vadītāja un Finanšu departamenta direktora vietniece Ināra Papina informē, ka Rīgas pilsētas teritorijā ir nekustamie īpašumi, kas pieder gan Krievijas valstij, gan Baltkrievijas valstij: "Krievijas īpašumā ir seši, cik mēs esam identificējuši, un Baltkrievijas valsts īpašumā divi."

Viņa stāsta, ka visus īpašumus Rīgā izmanto diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību vajadzībām. Tas attiecīgi ļauj nemaksāt nodokļus. Papina atsaucas uz informāciju, ko Ārlietu ministrija ir sniegusi Rīgas domei.

"Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" šie īpašumi no nodokļa tiek atbrīvoti ar nosacījumu, ja Latvija šādas pašas tiesības un privilēģijas bauda attiecīgi pretējā valstī, par ko ir savukārt attiecīgās valsts likumdošana," skaidro Papina.

Neko vairāk kā vien par jautājumiem, kas attiecas uz nekustamā īpašuma nodokli, Rīgas domē neatbildēja, jo tā nevarot komentēt īpašumus, kas nepieder pašvaldībai. 

Īpašumi arī Liepājā, Daugavpilī un Jūrmalā

Krievijai Latvijā pieder arī vēl citi īpašumi. Liepājā un Daugavpilī katrā ir pa diviem dzīvokļiem. Daugavpilī arī atrodas kādreizējā ģenerālkonsulāta ēka un garāžas pie daudzdzīvokļu mājas. 

Savukārt Krievijas Prezidenta lietu pārvaldei Jaunķemeros, Zvīņu ielā 2, pieder arī sanatorija "Jantarnij bereg" jeb "Dzintarkrasts", minerālūdens urbuma stacija un saimniecības ēkas, kā arī kanalizācijas ūdens pārsūknēšanas stacijas. 

"Dzintarkrasts", kas pēc sankciju piemērošanas neturpina darbu, atrodas apmēram desmit kilometru attālumā no Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko kontrolētās sanatorijas "Belorusija". 

Valsts drošības dienests drīz pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ziņoja, ka abu sanatoriju vadītāji – Krievijas pilsonis Viktors Daņilohs un Baltkrievijas pilsonis Aleksandrs Gruzdovs – ir iekļauti "melnajā sarakstā". Tas nozīmē, ka viņi nevar iebraukt valstī.

Pēc drošības dienesta ziņotā, abi darbojās Krievijas interesēs, bet Putina sanatorija "Dzintarkrasts" kalpoja par atbalsta punktu Krievijas ietekmes pasākumiem.

Sanatorija "Belorusija" – šobrīd pakļauta sankcijām un pamesta

Sanatorija "Belorusija" ir 11 stāvus augsta ēka, kas atrodas pārsimt metru attālumā jūras krastam Bulduros, Jūrmalā. Ēka pieder Baltkrievijas Republikas Prezidenta lietu pārvaldei un atrodas tiešā diktatora Aleksandra Lukašenko kontrolē. 

Šobrīd sanatorija apmeklētājiem ir slēgta un tās teritorijā nav manāms pat apsargs.

Kopš Krievija pirms pāris gadiem izvērsa pilno iebrukumu Ukrainā, "Belorusija" ir pakļauta sankcijām. Tāpat arī vairākas citas ar sanatoriju saistītas un Lukašenko kontrolē esošas mazākas ēkas tieši pāri ielai. Nodibinājuma statūtos aplēstā īpašuma vērtība sasniedz sešus miljonus eiro.

Teritorijā redzami vēl divi koka namiņi zilā krāsā, uz kuru numura plātnēm rakstīts, ka tas ir "Belorusijas" īpašums. Viena no ēkām šķiet labā stāvoklī, bet otra – stipri nolaista. 

Ne visas tur esošās ēkas ir līdzīgi marķētas, tomēr atsevišķas lietas norāda uz saikni ar Lukašenko kontrolēto iestādi. Piemēram, aiz kādas saimniecības būves turpat teritorijā novietots vecs autobuss ar sanatorijas nosaukumu. 

Salīdzinot ēku numurus ar informāciju "Lursoft" datubāzē, var secināt, ka citas ēkas iežogotajā teritorijā vēl nesen kalpoja kā luksus naktsmājas sanatorijas apmeklētājiem.  

Uz jautājumu, kā sanatorija un pārējās vēsturiskās būves Jūrmalā vispār nonāca Baltkrievijas prezidenta īpašumā, Ārlietu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte rakstiskā atbildē norādīja: 

"Sanatorija "Belorusija" tika nodota baltkrievu pusei saskaņā ar 1993. gada Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu [..], kas apstiprina pušu vienošanos par to, ka sanatorijas ēkas un būves ir uzceltas par Baltkrievijas līdzekļiem likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā, kā arī transporta līdzekļi, medicīniskās un citas iekārtas, kas ir sanatorijas bilancē, ir Baltkrievijas īpašums."

Latvija vēlēšanas nosoda, bet izmaksā dāsnus pabalstus

2020. gadā Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās par uzvarētāju pasludināja Aleksandru Lukašenko. Tas izraisīja plašus protestus, kuru laikā iedzīvotāji vērsās pret rezultātu viltošanu un izrēķināšanos ar pastāvošā režīma kritiķiem un opozicionāriem. 

Kamēr Putins sveica Lukašenko ar uzvaru, vēlēšanu norisi nosodīja daudzu pasaules valstu politiķi, tostarp Latvijas tālaika amatpersonas – Valsts prezidents Egils Levits, premjerministrs Krišjānis Kariņš un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. 

Tomēr jau vairākus mēnešus pēc vēlēšanām, 2021. gada janvārī, Lukašenko kontrolētā sanatorija Jūrmalā sāka saņemt dāsnu atbalstu no Latvijas valsts budžeta. Tas bija atbalsts, lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas sekas. Sanatorijas publiskie pārskati rāda, ka 

no 2021. gada 20. janvāra līdz 2022. gada 17. janvārim "Belorusija" saņēma 1 079 187,41  eiro.  

Finansiālu atbalstu nodrošināja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kā arī Valsts ieņēmumu dienests. 

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vairākos maksājumos pārskaitīja "Belorusijai" dīkstāves pabalstus, algu subsīdijas un apgrozāmos līdzekļus. 

"Sākotnēji bija paredzēts, ka šis atbalsts [..] nebūs varbūt plaši un skaitliski liels, bet nu [..] krīze ieilga, un visi noteikti atceramies, ka bija arī periodi, kad daļēji vai pilnībā tika apturēta uzņēmumu darbība," skaidroja VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes pārstāve Inese Spirka.

Laikā, kad VID veica maksājumus, iestāde nezināja, ka sanatoriju kontrolē Lukašenko. 

"Katru reizi patiešām skatījāmies datus par uzņēmuma kapitāla daļu īpašniekiem, [..] datus par uzņēmuma valdi," piebilst Spirka.

Toties konkrētie nosacījumi, lai kvalificētos atbalstam, "Belorusijas" gadījumā izpildījās. Spirka kā piemēru min Ministru kabineta nosacījumus par noteiktu apgrozījuma kritumu salīdzinājumā ar laiku pirms krīzes: "Tikai tad, ja patiešām tika aprēķināts, ka apgrozījuma kritums ir pietiekams, tad jau tika rēķināti nākamie soļi."

"Mēs patiešām paši kā fiziskas personas atradāmies krīzes situācijā, mēs vienkārši godprātīgi pildījām mums uzdotos pienākumus, un mēs patiešām katru vienu iesniegumu izskatījām atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un mums pieejamajai informācijai," norādīja Spirka.

"Belorusija" saņēma naudu arī no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA).

Tā pandēmijā administrēja atbalsta programmu, lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 sekas tūrisma nozares uzņēmumiem. 

"Belorusija" atbalstu saņēma divas reizes. "Pirmo reizi attiecīgi, lai kompensētu šos dīkstāves izdevumus, proti, darbinieku atlīdzībām. Un otro reizi – jau pēc šīs programmas tādām nelielām izmaiņām un paplašināšanas – arī lai segtu kaut kādus operacionālos izdevumus, kas viesnīcas uzturēšanai šajā laikā bija radušies," skaidro LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

Līdzīgi kā ar VID, arī šajā atbalsta programmā "Belorusijai" izpildījās nosacījumi, lai saņemtu naudu. 

Uz jautājumu, vai pirms naudas izmaksas LIAA vērtēja arī sanatorijas īpašniekus, Strupkāja atbildēja: "Mēs skatījāmies arī uz patiesā labuma guvējiem un arī uz īpašnieku ķēdi. Vēl vairāk, mēs arī konsultējāmies ar Ārlietu ministriju, lai iegūtu skaidrojumu par to, vai un kā ir šajā gadījumā jāskatās un jāpiemēro ASV un Eiropas Savienības noteiktās sankcijas."

Bet, vai aģentūra zināja, ka naudas saņēmējs atrodas tiešā Lukašenko kontrolē? "Tajā brīdī mēs to nezinājām, un to nezināja arī Ārlietu ministrija," atzīst LIAA pārstāve un norāda – tolaik neviens no sanatorijas valdes locekļiem nebija iekļauts sankciju sarakstos.

"Arī pats nekustamais īpašums, kur darbojas šī juridiskā persona, piederēja subjektam, uz kuru tajā brīdī sankcijas neattiecās, attiecīgi mums nebija nekādu likumdošanas normu, kas mums liegtu izmaksāt konkrētās naudas summas viesnīcai "Belorusija"," skaidro Strupkāja.

Strupkāja atklāj – lai saņemtu atbalstu, pirmoreiz "Belorusija" iesniedza pieteikumu vēl pirms Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām 2020. gadā. 

"Protams, lēmums jau tika pieņemts pēc tam. Bet tajā brīdī arī šie normatīvie akti mums neļāva ne kā savādāk šo lietu skatīties, kā tikai to ietvaros. Un, protams, mēs nokonsultējāmies arī ar Ārlietu ministriju par to, vai mēs nepārkāpjam kādas sankcijas. Tajā brīdī tas lēmums bija atbilstošs situācijai un atbilstošs likumdošanai," uzsver LIAA pārstāve.

Tas, ka Baltkrievija finansē "Belorusijas" darbību, ierakstīts jau tās statūtos. Savukārt gada pārskatos daudzkārt norādīts, ka sanatorijas galvenie apmeklētāji ir Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas iedzīvotāji. 

Tomēr "Belorusijas" finanšu rādītāji ne tuvu nav veiksmīgi. Kopš 2017. gada tā strādāja ar vairākos simtos tūkstošos mērāmiem zaudējumiem gadā. 

Palielinātā nodokļa likme neskars diplomātiskos īpašumus

Bez īpašumiem, kas pieder Krievijai un Baltkrievijai, Latvijā ir vēl vairāki desmiti tādu, kas pieder sankcijām pakļautām personām no Putinam pietuvināto personu loka. Tāda ir, piemēram, oligarham Pjotram Avenam piederošā Klauģu muiža Madonā. 

Jautājums par to, ko iesākt ar sankcijām pakļauto personu īpašumiem Latvijā, pēdējos mēnešus bija arī Saeimas dienaskārtībā. Marta izskaņā deputāti pieņēma grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz sankcijām pakļauto personu īpašumiem Latvijā ievērojami palielināt šo likmi – ja līdz šim tā bija 1,5%, tad turpmāk 10% no kadastrālās vērtības. 

Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs ("Progresīvie") norāda – šāda veida Krievijas aktīvi, kas atrodas Eiropā, ir viens no potenciāliem ieņēmumu veidiem, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu Ukrainai un Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Vismaz 80% no ieņēmumiem, ko pašvaldības gūs, iekasējot palielināto nekustamā īpašuma nodokli no sankcijām pakļautajām personām, būs jānovirza Ukrainai.  

Tomēr grozījumi, kas stāsies spēkā jūlija sākumā, neskars diplomātiskos īpašumus, jo tos regulē Vīnes konvencija. Taču jauno likmi varēs piemērot visiem pārējiem, tostarp sanatorijai "Belorusija". 

Uz jautājumu vai deputāti apsver iespēju, ka valsts šos īpašumus varētu pārņemt tāpat kā "Maskavas namu", Šuvajevs atzīst, ka jautājums ir par šādu risinājumu juridisko kvalitāti: "Mēs, protams, vēlamies izvairīties no situācijas, kur mēs pieņemam risinājumu, kas vēlāk vienā vai otrā veidā var tikt apstrīdēts ne tikai Satversmes tiesā, bet arī starptautiskā līmenī." 

To, ka valsts ir izmaksājusi pabalstus Lukašenko sanatorijai "Belorusija" Jūrmalā, Šuvajevs uzzina tikai no mūsu sarunas. "Manuprāt, šāda prakse nedrīkst būt, ja tā ir bijusi. [..] Nereti tā ir, ka šāda veida situācijas jau publiski vienkārši nav zināmas, un līdz ar to arī bieži vien līdz politiķiem vienkārši šādi fakti nemaz neaiziet, lai varētu rīkoties," pauž Šuvajevs.

Šuvajevs ir pārliecināts, ka Saeima vēl atgriezīsies pie jautājuma gan par sankcijām pakļauto personu, gan Krievijas un Baltkrievijas īpašumiem. Un politiķiem būtu jārīkojas izlēmīgi. 

Ko darīs ar citiem īpašumiem? 

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna norāda – īpašumus, kas pieder gan Krievijai un Baltkrievijai, gan arī abu valstu sankciju sarakstos iekļautajām personām, nevar bāzt vienā maisā. Tie jāvērtē atšķirīgi. 

"Pirmkārt tāpēc, ka šie ir sankciju objekti un tur ir specifisks sankciju regulējums. Un [..] darbībai ar šiem īpašumiem, protams, jābūt saskaņotai visā Eiropas tiesību telpā," skaidro Paegļkalna.

Paegļkalna piemetina, ka tiesiskā valstī īpašuma tiesības vienmēr ir ļoti svarīgs jautājums: "Šobrīd mēs esam tādā netipiskā situācijā, par ko arī daudzviet diskutē starptautisko tiesību juristi – kā šādā situācijā apturēt šo kara mašinēriju ar iedarbīgiem instrumentiem, bet vienlaikus arī fundamentālās pamata lietas negrautu."

Tādēļ, pirms spert tālākus soļus, jāizvērtē potenciālu tiesvedību riski un to, kā tie var ietekmēt ārvalstu uzņēmēju vēlmi strādāt mūsu valstī. 

"Droša investīciju vide nozīmē to, ka investori šeit nāk investēt, un zina, ka [..] tā nebūs valsts, kas patvaļīgi kādu īpašumu ekspropriēs, tāpēc te ir vairāki aspekti," piebilst parlamentārā sekretāre.

Savukārt politiķu lēmums "Maskavas namu" pārņemt valsts īpašumā ir unikāls bezprecedenta gadījums. "Tas ir, manuprāt, mums pašiem jāapzinās, ka tas ir ārkārtīgi būtisks pavērsiens. Ukraiņi mums tiešām par to ir ļoti pateicīgi," piebilst Paegļkalna.

Šo ēku, kas kopš janvāra atrodas Satiksmes ministrijas īpašumā, plāno pārdot vai iznomāt un iegūto naudu novirzīt Ukrainai. 

Tomēr šādi nevar rīkoties ar pārējiem īpašumiem, kas pieder Krievijai un Baltkrievijai, jo pēc Tieslietu ministrijas rīcībā esošās informācijas tajos nenotiek līdzīgas pret valsts drošību vērstas aktivitātes. 

"Līdz ar to uz šiem īpašumiem ir tomēr jāskatās atšķirīgi nekā uz īpašumu, kurā bija tā dēvētais "Maskavas nams". Tur mēs vērsāmies kā valsts tieši pret valstiskuma apdraudējumu, ierobežojot tā saucamās "tautiešu politikas" un faktiski dezinformācijas un propagandas izplatīšanos. [..] Tam ir pilnīgi cits leģitīmais mērķis," uzsver Paegļkalna.

Jānorāda gan, ka vēl marta vidū Krievijas vēstniecības ēka Rīgā bija vieta, kur kaimiņvalsts pilsoņi varēja piedalīties tā dēvētajās prezidenta "vēlēšanās", kaut arī diktatora Putina uzvara jau bija skaidra, jo vēlēšanu process nebija demokrātisks. 

Pētniece: Jāvērtē, kādiem nolūkiem īpašumi kalpo 

Kā attiekties pret ilggadējā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko vairākus miljonus vērtajiem īpašumiem, kas atrodas netālu no galvaspilsētas? 

"Tas, ko Lukašenko īsteno mūsdienās, 2024. gadā, ir absolūti represīvs režīms, kas neļauj nevienu opozīcijas izpausmi, nevienu iestāšanos pret režīmu. [..]  Represijas ir, tā varam teikt, uzgrieztas uz absolūto maksimumu, un tieši tā Lukašenko valda, tā viņš pārvalda šo valsti," pauž Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Beāte Livdanska.

Viņa atgādina arī par Lukašenko ciešajām saitēm ar Kremli: "Baltkrievija tāda, kāda tā ir šodien, jau de facto atrodas principā Krievijas sastāvā. Baltkrievijas teritorijā ir izvietoti Krievijas militārie elementi, tai skaitā tiek runāts par kodolieroču esamību šajā teritorijā, un Baltkrievija vispār tiek izmantota kā placdarms Krievijas karam Ukrainā."

Uz jautājumu, kāda varētu būt Baltkrievijas diktatora interese uzturēt īpašumus Jūrmalā, Livdanska atbild:

"Ja skatāmies Padomju Savienības laiku lokos, tad tas ir bijis absolūti ķirsītis uz tortes jebkuriem ceļotājiem, kas atrodas tepat kaimiņvalstīs. Krievi, baltkrievi to jau izsenis ir iemīļojuši kā brīvdienu galamērķi, arī kā vietu, kur iegādāties īpašumus. Tāpēc primāri domāju, ka noteikti tā ir šī ekskluzīvā lokācija."

Runājot par miljoniem eiro vērtajiem Krievijas un Baltkrievijas diktatoru īpašumiem Latvijā, pēc pētnieces domām, galvenais ir skatīties, kādam nolūkam tie kalpo: 

"Lielais jautājums ir par to, vai šie ir parasti īpašumi, piemēram, ar komerciāliem mērķiem, vai arī tomēr daļa no Krievijas izvērstā informatīvā kara, piemēram, pret Latviju."

Livdanska atgādina, ka "Maskavas nams" bija tieši šāds īpašums – darbojās kā būtisks elements informatīvajā karā. 

Vaicāta, vai necilais dzīvoklis Imantas deviņstāvu bloku mājā ir pastiprinātas uzmanības vērts, Livdanska pauž, ka tas primāri būtu jāvērtē mūsu nacionālās drošības iestādēm. Viņa atzīst, ka šī informācija raisa divējādas izjūtas, jo nevienam nav noslēpums, ka Krievijas specdienesti izvērš aktivitātes ārvalstīs, tostarp Latvijas teritorijā.

"Lielais virsjautājums ir, cik caurspīdīga ir īpašumtiesību esamība? Ja nav iespējams, teiksim tā, savilkt galus kopā, no kurienes šis īpašums ir nācis un ar kādu mērķi tas tiek izmantots, [tad], protams, tas viss ir jāvērtē," norāda pētniece.

Tas pamatoti raisa aizdomas, kādēļ vēstniecības īpašumā atrodas šādi dzīvokļi. "Protams, nebūsim naivi, un tas, kam šie dzīvokļi izmantoti, noteikti nav, lai izmitinātu kādu diplomātu vai viņa ģimeni, varbūt arī, pat ja tas tā ir, tad noteikti tas virsmērķis ir lielāks," teic Livdanska.