Taču pat oficiālie Krievijas propagandas izziņotie rezultāti rāda, ka ārzemēs dzīvojošo Krievijas pilsoņu vidū atbalsts Putinam bijis mazāks nekā pašā Krievijā. Saskaņā ar šiem datiem vēlēšanu iecirkņos ārzemēs Putins saņēmis 72,54% balsu.
Latvijā par Putinu nobalsoja 70,6% balsojušo Krievijas pilsoņu
Līdzīga aina bija arī Latvijā, kur svētdien Krievijas pilsoņiem bija iespēja nobalsot Krievijas vēstniecībā Rīgā. Krievijas CVK vadītāja Ella Pamfilova informē, ka Latvijā par Putinu nobalsojuši 70,6% vēlētāju.
Šie rezultāti būtiski atšķiras no iepriekšējām Krievijas prezidenta "vēlēšanām" 2018. gadā, kad Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu vidū bija rekordliels atbalsts Putinam: toreiz viņš Latvijā saņēma gandrīz 95% balsu, kas bija vairāk nekā ikvienā no Krievijas Federācijas reģioniem.
Pamfilova apgalvo, ka šoreiz augsts atbalsta līmenis Putinam bijis arī valstīs, ko Krievija uzskata par sev nedraudzīgām.
Igaunijā par Putinu nobalsoja 75,2% balsojušo Krievijas pilsoņu, Latvijā attiecīgais rādītājs bija 70,6%. Austrālijā tas bijis 53,6%, bet ASV dzīvojošo Krievijas pilsoņu vidū Putinam nav izdevies iegūt vairākumu, jo tur par viņu nobalsoja tikai 42,2%.
Vēlēšanu rezultāti tika masveidā viltoti
Iespējams, balsu skaitīšana iecirkņos ārzemēs bijusi kaut nedaudz godīgāka nekā pašā Krievijā, kur prezidenta "vēlēšanu" rezultāti tika masveidā falsificēti.
Krievijas neatkarīgais medijs "Meduza" sprieda, ka šīs vēlēšanas bijušas negodīgākās Krievijas vēsturē, jo krāpšanās apmēri bijuši krietni lielāki nekā 2018. gadā. Neatkarīgie eksperti aplēsuši, ka par labu Putinam varētu būt viltoti ap 22 miljoni balsu.
Krievijas prezidenta "vēlēšanās" Latvijā šoreiz vēlētāju aktivitāte bija daudz mazāka nekā citus gadus.
Viens no iemesliem bija tas, ka Latvijas varasiestādes rūpīgi pārbaudīja visus Krievijas pilsoņus, kas bija atnākuši nobalsot Krievijas vēstniecībā Rīgā, vai viņiem ir derīga uzturēšanās atļauja.
Valsts policija vēsta, ka pārbaudījusi nedaudz virs 1000 Krievijas valstspiederīgo, tātad uz prezidenta "vēlēšanām" atnākuši tikai 2,38% balsstiesīgo Krievijas pilsoņu.
Jāņem vērā, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tika slēgti Krievijas ģenerālkonsulāti Daugavpilī un Liepājā, tādēļ šoreiz Krievijas pilsoņiem bija iespēja nobalsot tikai Rīgā.
Šoreiz aizgāja nobalsot tikai neliela daļa Krievijas pilsoņu
Pēdējo gadu laikā Latvijā ieradušies arī salīdzinoši daudz liberāli noskaņoto Krievijas pilsoņu, kas bēg no Putina režīma īstenotās politikas.
Par to varētu liecināt arī tas, ka Latvijā nobalsojušo Krievijas pilsoņu vidū otro vietu aiz Putina ieņēma salīdzinoši mērenais kandidāts Vladislavs Davankovs, kurš saņēma ap 16% balsu.
Tiesa gan, arī Davankova partija "Jaunie ļaudis" tiek uzskatīta par Kremļa projektu, kura uzdevums ir savākt balsis, kas godīgās vēlēšanās tiktu reāliem opozīcijas kandidātiem.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka gada sākumā Latvijā bija ap 45 000 Krievijas pilsoņu.
Krievijas prezidenta "vēlēšanās" piedalījušies tikai neliela daļa no viņiem.
2012. un 2018. gadā Krievijas prezidenta "vēlēšanās" Latvijā balsoja ap 20 000 Krievijas pilsoņu, no kuriem absolūtais vairākums bija par Putinu.
2018. gadā Putins šeit ieguva gandrīz 95% balsu, bet 2012. gadā par viņu nobalsoja 89% Latvijā balsojušo Krievijas pilsoņu (pašā Krievijā Putins toreiz uzvarēja ar no tagadējā skatu punkta ļoti pieticīgu rezultātu – 63,6%).
