Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš norāda, ka, realizējot šo darījumu, jau pirmajā maksājumā tiks atgūti līdzekļi, kas tika ieguldīti uzņēmuma uzturēšanā pēc tā darbības pārtraukšanas, kā arī daļa līdzekļu, kas izlietoti „Unicredit” bankas prasījuma apmaksai.
„Pirmkārt mēs atgūsim to naudu, kas tika izlietota finansējot maksātnespējas procesu - proti, tie bija dažādi gan ar gāzi, gan elektrību saistīti izdevumi, lai saglabātu šo ķīlu. To mēs atgūstam pirmajā maksājumā, tāpat mēs atgūstam dažādas konsultantu maksas, kas bija šajā maksātnespējas procesa laikā. Tāpat mēs atgūstam jau pirmajā maksājumā daļu no mūsu pamatprasījuma, kas ir tātad „Unicreditam” samaksātā nauda,” sacīja Valsts kases pārvaldnieks.
Savukārt desmit gados tikšot atgūti visi pārējie maksājumi, arī viss „Unicredit” samaksātais.
„Un tas, par ko mēs šodien runājām - mēs informējām par sarunu gaitu starp kreditoriem, attiecībā arī uz šo maksas sadalījumu, kur par pamatu tiek ņemts PriceWaterhouse novērtējums, tātad ķīlu novērtējums. Kur, ja mēs skatāmies proporcionāli, valstij šīs ķīlas bija vislielākās, un, protams, arī ekspozīcija vislielākā,” skaidroja Āboliņš.
Jau ziņots, ka oktobra sākumā parakstīts līgums par uzņēmuma "Liepājas metalurgs" pārdošanu Ukrainas uzņēmumam "KVV Group".
Ziņas par LM finanšu problēmām publiski nāca klajā pērn janvārī. Uzņēmuma akcionāri un toreizējie saimnieki Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans sākotnēji vērsās pie valdības pēc palīdzības, taču tā atteica. Ministri uzsvēra, ka valstij nav jāiegulda līdzekļi privātā uzņēmumā, kuram turklāt ir necaurredzama finanšu kārtība un kurā investori savstarpēji strīdas, nespējot vienoties par uzņēmuma tālāku attīstību.
Pērn jūlijā valsts atmaksāja 67,4 miljonus eiro lielo kredītu LM vietā, ko bija garantējusi Itālijas bankai „UniCredit”. Tikmēr akcionāri, kas pauda, ka aktīvi meklē investorus, uzņēmumu zaudēja un investorus neatrada. Bez darba palika vairāk nekā 1000 strādnieku.
Pērn novembrī tiesā tika iesniegts pieteikums, kurā lūdza atzīt LM par maksātnespējīgu, un sākās jauna investora meklējumi.
Šogad, augusta otrajā pusē Velmers un konsultāciju uzņēmuma "Prudentia" vadītājs Kārlis Krastiņš, kurš arī ir iesaistīts jauna investora piesaistē, atzina, ka investoriem pievilcīga šķiet iespēja, ka LM strādnieki uzreiz ir gatavi atgriezties darbā. Viņi pieļāva, ka jau rudenī rūpnīca pakāpeniski atsāks darbu.
Iepriekš kā LM nākamie saimnieki bija minēti Krievijas uzņēmumi, piemēram, „Daļpolimetal”, kurus gan esot atbaidījušas nu jau bijušo akcionāru savstarpējās nesaskaņas.
LM vadība jau pēc pirmajām ziņām, ka to pārņems „KVV Group”, sāka neoficiāli apzināt savus bijušos strādniekus. Savukārt premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") pieļāva, ka LM darbu varētu atsākt novembrī, un valsts ieguldītos līdzekļus no uzņēmuma tomēr būs iespējams atgūt. Ukrainas uzņēmums «KVV Group» par „Liepājas metalurgu” solījis samaksāt 107 miljonus eiro. Summa jāsamaksā 10 gadu laikā.
„KVV Group” ir Ukrainas uzņēmums, kuram konflikta dēļ Austrumeiropā, nestrādā trīs no 12 rūpnīcām, kas tur atrodas. LM ir pirmais pirkums ārpus Ukrainas. Tomēr tas ir solis pretī Eiropas tirgum.
Noslēdzot pārdošanas līgumu, "KVV Group" norādīja, ka tā ir Ukrainas holdinga kompānija, kas reģistrēta Kijevā. Tās galvenie darbības virzieni esot metāllūžņu iepirkšana, pārstrāde un piegāde Ukrainā un eksportam, metāla ražošana, celtniecības bizness un ostu pakalpojumi. "KVV Group" holdingā ietilpst 30 uzņēmumi, nodarbinot aptuveni 2000 darbinieku. Kompānijai ir vairāk nekā 200 metāllūžņu pieņemšanas punktu dažādos Ukrainas reģionos. Pēc biznesa izdevuma "Forbes" datiem "KVV Group" 2011.gadā tika minēta kā 40. lielākais uzņēmums Ukrainā.
Liepājā ražoto armatūru ”KVV Group” plāno izmantot gan savos būvobjektos Ukrainā, kur darbojas šai kompānijai piederošs būvuzņēmums ”Karbon”, gan realizēt Baltijas valstu, Eiropas un, iespējams, pat ASV tirgos. Kompānijai „KVV Group” ir vieni no lielākajiem celtniecības un metāllūžņu pieņemšanas uzņēmumiem Ukrainā. „Liepājas metalurga” iegāde ļaus tam īstenot ilgtermiņa stratēģiju grupas pilna darbības cikla nodrošināšanā – no izejvielu ražošanas līdz to izmantošanai celtniecībā, iepriekš klāstīja uzņēmuma vadība, kas LM ir gatava ieguldīt 30 miljonus eiro.
LM plānots ražot metāla armatūras grupas un eksporta vajadzībām, informēja „Metalurga” pircēji. Šobrīd "KVV Group" holdingā ietilpst vairāk nekā 20 uzņēmumu. Pērn grupa strādājusi ar 119,8 miljonueiro apgrozījumu un 2,5 miljonu eiro peļņu. Ukrainas biznesa žurnālā "Forbes" norāda, ka vēl pērnā gada beigās „KVV group”, kas toreiz bija pazīstama ar nosaukumu KVVMPU, iegādājās trīs uzņēmumus no kādreizējā Ukrainas gāztā prezidenta "Reģionu partijas" atbalstītāja, bet vēlāk Ukrainas vienotības aizstāvja Rinata Ahmetova. Ukrainas medijos šis uzņēmums tiek dēvēts par Krimas uzņēmumu, ko vadība skaidro ar faktu, ka tieši tur meklējami kompānijas pirmsākumi. Šobrīd tur, kā apgalvo vadība, ir tikai viens no holdinga uzņēmumiem.
