Sporta klubi lūdz valsts atbalstu Covid-19 radītu zaudējumu dēļ; konkrētu palīdzības plānu neesot

Vienošanās par valsts atbalstu sporta klubiem Covid-19 pandēmijas radīto zaudējumu segšanai nav bijusi viegla. Nozari pārraugošā asociācija skaidroja – salīdzinoši apmierinoša vienošanās bijusi par atbalstu līdz martam, taču no aprīļa līdz jūnija vidum, kad klubi vēl strādāt nevarēja, atbalsta nav bijis, un arī tagad, kad klubi var atsākt strādāt, bet krietni ierobežoti, palīdzība no valsts ir nepieciešama. Tikmēr projekts, kurā varēja pieteikties palīdzībai par zaudējumiem līdz martam, tuvojas noslēgumam, taču palīdzīgu roku par laiku no aprīļa nozare pašlaik nemana.

Sporta klubi lūdz valsts atbalstuKristaps Feldmanis

Šogad par periodu no janvāra līdz marta beigām sporta klubu nozare saņēma atbalstu, kuru aprēķināja pēc sporta kluba platības kvadrātmetru skaita.

Latvijas Veselības un fitnesa asociācija to vērtēja kā salīdzinoši labu, taču problēmas ir ar laiku pēc marta. Proti, no aprīļa līdz jūnija vidum sporta klubi saskārās ar līdzīgiem darba ierobežojumiem, taču iepriekšējo atbalstu vairs nesaņēma. Arī pēc jūnija vidus klubus var apmeklēt ar stingriem ierobežojumiem un apmeklējums šajās iestādēs ir salīdzinoši zems.

Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas vadītājs Gints Kuzņecovs Latvijas Radio sacīja: "Mēs tikām aizvērti pilnībā, simtprocentīgi līdz pusjūnijam. Tātad mēs vēlētos, lai atbalsts būtu arī par aprīli, maiju un pusi jūnija. Un arī šobrīd ir šis regulējums un visi cilvēki nevar nākt apmeklēt, tāpēc mēs gribētu specializētu atbalstu, kas nebūtu liels – pēc mūsu aprēķiniem kādi 2 miljoni [eiro]."

Sporta klubu tīkla "MyFitness" Latvijā vadītāja Inna Alne piekrita asociācijas vadītājam – atbalsta šobrīd trūkst. Sarunās ar valdības locekļiem kļuvis skaidrs – par to, ka vismaz tuvākajā laikā klubus apmeklēt varētu ļaut arī plašākam cilvēku lokam, varot necerēt, tādēļ situācija esot sarežģīta.

"Apmeklējums ir ļoti zems. Mūsu darbinieki praktiski visi ir vakcinēti, mēs esam gatavi strādāt, bet diemžēl tomēr cilvēku daudzums, kas ir [vakcinēti] vai kas ir pārslimojis, ir nepietiekams, lai nodrošinātu mūsu normālo darbību," viņa sacīja.

Latvijas Radio aptaujātie Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāji rīkojas dažādi – daži sporto kā pirms pandēmijas, bet citi to nav atsākuši. Kopumā iedzīvotāji apstiprināja nozares pausto, proti, daļa cilvēku, kuri sportojuši pirms pandēmijas, dažādu iemeslu dēļ to darīt nav atsākuši.

Atbalstam sporta klubiem Covid-19 krīzes laikā piešķirto naudu administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tās pārstāvis Jānis Kovaļevskis skaidroja, ka šobrīd aktīvs ir viens projekts, kurā jau izmaksāta un vēl tiks izmaksāta nauda par periodu līdz marta beigām. Par laiku no aprīļa sākuma šobrīd vismaz aģentūras pārraudzībā nekādu projektu un plānu neesot.

Kovaļevskis informēja, ka sporta kompleksiem jeb sporta centriem ir izmaksāts atbalsts 4,84 miljonu eiro apmērā.

Tikmēr nozare cerības uz atgriešanos ierastajā ritmā vismaz tuvākajos gados nelolo, taču Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas vadītājs Gints Kuzņecovs uzsvēra, ka sporta klubi nereti ir solis pirms fizioterapijas vai kādas nopietnas problēmas, kas valstij var izmaksāt vēl dārgāk, tādēļ viņš aicināja domāt par sporta klubu atbalstu, lai izdzīvtu pandēmijas apstākļos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt